Cerebrāls infarkts pacientiem pēc akūtas plaušu artērijas trombembolijas

Abstract

Atslēgvārdi. Antikoagulanti, plaušu artērijas trombembolija, insults. Ievads. Venozā trombembolija klīniski manifestējas kā dziļo vēnu tromboze (DVT) vai akūta plaušu artērijas trombembolija (PATE) (Raskob GE et al., 2014). Pacientiem ar PATE ir augsts risks sekojošam cerebrālam infarktam (CI) (Le Moigne et al., 2019). Darba mērķis bija novērtēt CI incidenci un riska faktorus pēc PATE. Materiāli un metodes. Prospektīvā kohortas pētījumā tika iekļauti 312 sekojoši pacienti, kuru PATE diagnoze bija apstiprināta ar CT plaušu angiogrāfiju. Tika reģistrēti visi ar CT apstiprintāti CI gadījumi 1 gada apsekošanas periodā. Rezultāti. Sievietes bija 61,1% (n=140) no pētāmās populācijas pacientiem. Vidējais vecums pacientiem ar CI 1 gada apsekošanas periodā bija 76,1 gadi (SD:6), vidējais vecums pacientiem bez CI: 66,3 (SD:15), p=0,049. Pacientu mirstība 1 gada laikā sasniedza 27,0% (n=87). Pozitīva CI anamnēze bija 13,5% (n=31) pacientiem, kuri izdzīvoja pēc PATE. Apsekošanas periodā CI tika novērots 4,4% (n=10) pacientiem, kuri izdzīvoja pēc PATE. Starp pacientiem, kuriem bija pozitīva CI anamnēze, CI pēc PATE tika novērots 9,7% (n=3) gadījumu. 80,0% (n=8) pacientu ar CI pēc PATE terapijā saņēma TOAK, salīdzinoši 72,0% (n=159) no pārējiem pacientiem saņēma TOAK, p=0,284. 40,0% (n=4) pacientu ar CI pēc PATE pārtrauca antikoagulantu terapiju pirms CI notikuma, bet no pacientiem bez CI 42,0% (n=92) pārtrauca TOAK terapiju, p=0,900. Perifēro artēriju slimība (PAS) tika novērota statistiski ticami biežāk pacientiem ar CI (30,0% (n=3)) nekā pacientiem bez CI (4,1% (n=9)), p=0,011. Starp CI pēc PATE un ātriju fibrilāciju, miokarda infarktu anamnēzē un cukura diabētu netika novērota statistiski ticama saistība, p>0,05. Secinājumi. Lielāks pacientu vecums un PAS statistiski ticami korelē ar CI pacientiem pēc PATE epizodes. Antikoagulantu terapijas ilgums un izvēle neietekmē CI biežumu pēc PATE. Ieteicami turpmāki pētījumi ar lielākām pacientu grupām, lai labāk izprastu saistību starp CI un PATE.Keywords. Anticoagulation, pulmonary embolism, stroke. Objectives. Venous thromboembolism clinically presents as deep vein thrombosis (DVT) or acute pulmonary embolism (APE) (Raskob GE et al., 2014). Patients with APE are at high risk for subsequent ischemic stroke (IS) (Le Moigne et al., 2019). The aim was to evaluate the incidence and risk factors of IS following APE. Materials and methods. 312 consecutive patients with confirmed by CT pulmonary angiography APE were enrolled in a prospective cohort study. All occurrences of CT-confirmed ischemic stroke (IS) during 1-year follow-up were registered. Results. 61.1% (n=140) of our study group were females. Mean age of patients with IS during follow-up was 76.1 years (SD: 6), mean age of patients without IS: 66.3 years (SD:15), p=0.049. Within one year, patient mortality was 27.9% (n=87). History of IS was noted in 13.5% (n=31) of survivors. IS during follow-up was seen in 4.4% (n=10) of survivors. Among patients with positive history of IS, IS after APE was detected in 9.7% (n=3) patients. 80.0% (n=8) of patients with IS after APE had used direct oral anticoagulants for treatment of APE in comparison with 72.0% (n=159) in the remaining patients, p=0.284. 40.0% (n=4) patients with IS after APE had discontinued anticoagulation prior to the event of IS versus 42.0% (n=92) in patients without IS, p=0.900. Peripheral artery disease (PAD) was significantly more common in patients with IS (30.0% (n=3)) vs. 4.1% (n=9)), p=0.011. No statistically significant association was observed between IS after APE and atrial fibrillation, history of myocardial infarction and diabetes mellitus, p>0.05. Conclusion. A significant association between older age and PAD among patients with IS after APE was detected. Duration and choice of anticoagulant treatment did not affect rate of IS after APE. Further studies with larger patient groups are warranted to assess links between IS and APE.