Latvijas un Zviedrijas sporta organizāciju finansēšanas sistēmu salīdzinoša analīze: godīguma, efektivitātes un pieejamības dimensija

Abstract

Bakalaura darbs “Latvijas un Zviedrijas sporta organizāciju finansēšanas sistēmu salīdzinoša analīze: godīguma, efektivitātes un pieejamības dimensija” analizē sporta finansēšanas sistēmu attīstību Latvijā un Zviedrijā, koncentrējoties uz laika posmu no 2019 .gada līdz 2025. gada sākumam. Lai novērtētu katras valsts sporta politikas godīgumu, efektivitāti un pieejamību, pētījumā abas sistēmas tiek salīdzinātas, izmantojot trīs galvenās dimensijas: jauniešu līdzdalība, federāciju attīstība un sporta pieejamība. Tiek izvirzīta hipotēze, ka Zviedrijas sporta organizāciju finansēšanas sistēmas augstāka caurskatāmība, līdzsvarotāka resursu sadale un efektīvāka pārvaldība veicina lielāku jauniešu iesaisti sportā, federāciju attīstību un sporta pieejamību, salīdzinot ar Latvijas sporta finansēšanas sistēmu, kur institucionālās nepilnības un ierobežotie resursi kavē šo mērķu sasniegšanu. Pirmajā nodaļā izvērtēti socioloģiskā institucionālisma un sabiedriskā labuma teorijas pamatprincipi, koncentrējoties uz to kā tie izskaidro sporta finansēšanas sistēmu attīstību, taisnīgumu un efektivitāti. Otrajā nodaļā sniegts pārskats par Latvijas un Zviedrijas sporta finansēšanas sistēmām, izpētot to institucionālās struktūras, normatīvo regulējumu, finansējuma sadales principus un galvenos izaicinājumus. Trešajā nodaļā tiek analizēts, kā abu valstu sporta finansēšanas sistēmas atbilst taisnīguma, efektivitātes un pieejamības dimensijām, kā galvenos vērtēšanas kritērijus izmantojot jaunatnes līdzdalību, federāciju attīstību un sporta pieejamību. Šī darba ietvarā tiek izmantotas: dokumentu analīzes metode (oficiālie normatīvie akti, politikas dokumenti un regulējumi); salīdzinošā analīze (identificē atšķirības un līdzības starp abu valstu finansēšanas sistēmu struktūru un efektivitāti); statistiskā datu analīze (dati par jauniešu iesaisti sportā, sporta pieejamību, federāciju attīstību), kā arī intervijas, kas sniedz informāciju par finansēšanas sistēmas ietekmi uz federāciju darbību, jauniešu līdzdalību un sporta pieejamību. Šajā pētījumā tika secināts, ka, lai arī Zviedrija un Latvija formāli atzīst jaunatnes sportu par stratēģisku jomu sabiedrības veselībai un sociālajai kohēzijai, to sistēmām ir ievērojamas atšķirības institucionālajā briedumā un saskaņotībā. Zviedrijas modelis izceļas kā labi konsolidēts un iekļaujošs, kurā publiskais finansējums ir saistīts ar vienlīdzības, pieejamības un ilgtermiņa izaugsmes principiem, atspoguļojot, kā efektīva institucionālā koordinācija un dziļi iesakņojušās normatīvās vērtības var pārveidot sportu par ilgtspējīgu sabiedrisko labumu. Turpretī Latvijas sistēma joprojām ir sadrumstalota un resursu ziņā ierobežota, kur politikas ambīcijas bieži vien ir nepietiekamas. Neskatoties uz šiem izaicinājumiem, Latvijas pastāvīgie centieni norāda uz potenciālu sistēmiskiem uzlabojumiem nākotnē.The bachelor's thesis “A Comparative Analysis of Latvia’s and Sweden’s Sports Organization Financing Systems: Dimensions of Fairness, Efficiency, and Accessibility” examines the development of sports financing systems in Latvia and Sweden, focusing on the period from 2019 to early 2025. To evaluate the fairness, efficiency, and accessibility of each country’s sports policy, the study compares the two systems through three main dimensions: youth participation, federation development, and access to sports. The study aims to evaluate the fairness and efficiency of Latvia's sports financing system compared to Sweden's. The hypothesis posits that Sweden's higher transparency, more balanced resource distribution, and efficient management foster greater youth involvement, stronger federation development, and broader access to sports, whereas Latvia's institutional limitations and scarce resources hinder these outcomes. Chapter one outlines the theoretical framework, examining sociological institutionalism and public goods theory in the context of sports financing. Chapter two explores the institutional structures, regulatory frameworks, funding principles, and challenges in both countries. Chapter three assesses how each system meets the criteria of fairness, efficiency, and accessibility in terms of youth participation, federation development, and access to sport. The research employs document analysis (regulations, policy documents), comparative analysis (to identify structural and performance differences), statistical data analysis (on youth involvement, accessibility, and federation development), and interviews (to understand the practical impact of financing on sports organizations and participation). The thesis concludes that while both Sweden and Latvia formally recognize youth sport as a strategic area for public health, social cohesion, and national development, their systems exhibit significant differences in institutional maturity and coherence. The Swedish model is characterized by a well-consolidated and inclusive approach, where public funding is closely aligned with the principles of equity, accessibility, and long-term growth. This reflects how effective institutional coordination and deeply ingrained normative values can transform sport into a sustainable public good. In contrast, Latvia's system remains fragmented and resource-constrained, with policy ambitions often lacking sufficient support. Nevertheless, Latvia's ongoing efforts indicate the potential for systemic improvements in the future.