Trauksmes rādītāju saistība ar ķermeņa apzinātības rādītājiem sievietēm Latvijā

Abstract

Pētījuma mērķis bija izpētīt trauksmes radītāju saistību ar ķermeņa apzinātības rādītājiem sievietēm. Pētījumā tika izvirzīti trīs pētījuma jautājumi: Vai pastāv saistība starp trauksmi un ķermeņa apzinātību sievietēm? Kāda ir vecuma posmu sakarība ar trauksmi un ķermeņa apzinātību sievietēm? Un visbeidzot tika izvirzīts jautājums Kādi ķermeņa apzinātības aspekti ir būtiski saistīti ar trauksmi sievietēm?

Pētījumā kopumā piedalījās 111 dalībnieks ar dzimto valodu – latviešu, vecumā no 18 līdz 81 gadam (M = 42,21, SD = 20,52, 100% sievietes). Tika izmantota Daudzdimensionālā Ķermeņa Apzinātības aptauja (Mehling, W. E., 2018, latviešu valodā adaptējusi Krizska-Popova, D., & Majore-Dūšele, I., 2020), lai izvērtētu ķermeņa apzinātību, kā arī Depresijas, Trauksmes un Stresa aptaujas Trauksmes skala (Lovibond, S. H., & Lovibond, P. F., 1995 ; latviešu valodā adaptējusi Ozoliņa, Z., Mārtinsone, K., & Perepjolkina, V., b.g.) trauksmes izvērtēšanai. Abas aptaujas darba autore salika kopā un tās bija iespējams izpildīt tiešsaistē, elektroniskā formā, iegūstot saiti uz aptauju.

Pētījuma rezultāti parādīja, ka starp ķermeņa apzinātību un trauksmi pastāv statistiski nozīmīga vidēja negatīva saistība (rs = -0,273, p < 0,01), statistiski nozīmīgas vidējas negatīvas saistības tika konstatētas starp trauksmes līmeni un DKAA apakšskalām – Pamanīšanu, Nenovēršanos, Neraizēšanos, Pašregulāciju un Uzticēšanos (rs robežās no –0,30 līdz –0,41, p < 0,01). Saistības ar Uzmanības regulēšanu, Emocionālo apzināšanos un Ķermeņa uzklausīšanu bija vājākas un statistiski nenozīmīgas (p > 0,05). Lineārās regresijas analīze parādīja, ka zemāka Nenovēršanās (β = –0,37), Neraizēšanās (β = –0,37) un Pašregulācija (β = –0,26) statistiski nozīmīgi prognozē augstāku trauksmes līmeni (​p < 0,05​), uzsverot emocionālās pašregulācijas nozīmi trauksmes simptomu veidošanā. Tika konstatēts, ka vecuma grupa būtiski ietekmē ķermeņa apzinātības līmeni (H = 23,47, p < 0,001), un atklājās nozīmīgas atšķirības starp vecuma grupām.

Pētījumā tika secināts, ka pastāv statistiski nozīmīga negatīva saistība starp ķermeņa apzinātību un trauksmi, īpaši tādās apakšdimensijās kā Pamanīšana, Netraucēšana, Neuztraukšanās, Pašregulācija, Uzticēšanās un Nenovēršanās, savukārt vecuma grupu salīdzinājums parādīja, ka jaunākām sievietēm (18–25 gadi) raksturīgs augstāks trauksmes līmenis un zemāka ķermeņa apzinātība salīdzinājumā ar vecākām grupām.

Atslegas vārdi: ķermeņa apzinātība, trauksme, situatīvā trauksme, vispārēja trauksmeThe aim of the study was to explore the relationship between anxiety and body awareness indicators in women. The study formulated three research questions: Is there a relationship between anxiety and body awareness in women? What is the correlation between age groups and anxiety and body awareness in women? And finally, which aspects of body awareness are significantly related to anxiety in women?

A total of 111 participants with Latvian as their native language, aged from 18 to 81 years (M = 42.21, SD = 20.52, 100% women), participated in the study. The Multidimensional Assessment of Interoceptive Awareness (MAIA) (Mehling, W. E., 2018, adapted into Latvian by Krizska-Popova, D., & Majore-Dūšele, I., 2020) was used to assess body awareness, and the Depression, Anxiety, and Stress Scales Anxiety subscale (DASS) (Lovibond, S. H., & Lovibond, P. F., 1995; adapted into Latvian by Ozoliņa, Z., Mārtinsone, K., & Perepjolkina, V., n.d.) was used for anxiety assessment. Both questionnaires were combined by the author and were available to complete online in electronic form via a link.

The results showed a statistically significant moderate negative correlation between body awareness and anxiety (rs = -0.273, p < 0.01). Statistically significant moderate negative correlations were also found between anxiety levels and MAIA subscales — Noticing, Not-Distracting, Not-Worrying, Self-Regulation, Trusting (rs ranging from -0.30 to -0.41, p < 0.01). The correlations with Attention Regulation, Emotional Awareness, and Body Listening were weaker and statistically nonsignificant (p > 0.05). Linear regression analysis showed that lower Not-Distracting (β = -0.39), Not-Worrying (β = -0.36), and Self-Regulation (β = -0.18) significantly predicted higher anxiety levels (p < 0.05), emphasizing the importance of emotional self-regulation in anxiety symptom formation. It was found that the age group significantly affects body awareness levels (H = 23.47, p < 0.001), with significant differences between age groups.

The study concluded that there is a statistically significant negative correlation between body awareness and anxiety, particularly in dimensions such as Noticing, Not-Distracting, Not-Worrying, Self-Regulation, Trusting, and Noticing-Distraction, while the age group comparison showed that younger women (18–25 years) have higher anxiety levels and lower body awareness compared to older age groups.

Keywords: body awareness, anxiety, situational anxiety, general anxiety