Pacientu iesaiste sabiedrībā pēc apakšējo ekstremitāšu amputācijas Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas strutainās ķirurģijas klīnikā

Abstract

Mērķis: Apakšējās ekstremitātes amputācija ir paliekošs, dzīvi mainošs ķermeņa bojājums. Šīm pārmaiņām ir ietekme uz cilvēka neatkarību, mobilitāti, fizisko un psihoemocionālo veselību. Katru gadu Latvijā veic aptuveni 800-900 transtibiālu un transfemorālu apakšējo ekstremitāšu amputāciju. Šī darba mērķis ir izvērtēt grūtību līmeni pacientu iesaistei sabiedrībā pēc apakšējo ekstremitāšu amputācijas. Materiāli un metodes: Tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums ar turpinājumu šķērsgriezuma pētījuma veidā. Tika veikta pacientu medicīnisko datu analīze no pacientu vēsturēm, kam sekoja telefoniskas intervijas, kur pacientiem tika lūgts izpildīt funkcionēšanas novērtēšanas anketu WHODAS 2.0 (WHO dissability assesment scale). Dati tieka ievākti no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas strutainās ķirurģijas klīnikas arhīva, kur tika ievākta pacientu medicīniskā dokumentācija, kā arī telefona intervijās. Dati tika uzglabāti MS Excel datubāzē un aprakstošā statistika un Mann Whitney U testi tika izmantoti rezultātu analīzei. Rezultāti: Tika iegūtas 74 pacientu vēstures no kurām 24 pacienti piekrita sniegt intervijas un tika tālāk analizēti šajā pētījumā. Pētījuma dalībnieki tika iedalīti grupās pēc amputācijas līmeņa - transfemorāls vai transtibiāls (n=12, n=12), pēc dzimuma-sievietes (n=11) un vīrieši (n=13). Vidējais grūtības līmenis procentos transfemorālas amputācijas grupā bija 33,23% un transtibiālas amputācijas grupā 44,27%. Sieviešu grupā vidējais grūtības līmenis bija 49,43% un vīriešu-33,17%. Visaugstākais grūtību līmenis tika asociēts ar jautājumu “iesaistīšanās sabiedriskās aktivitātēs” un vismazākais, jeb labākais rezultāts bija jautājumā “ietekme uz pašcieņu”. Kopējais vidējais grūtību līmenis procentos domēnam “iesaiste sabiedrībā” bija 48,25%, kas norāda uz vidējas grūtības pakāpi. Secinājumi: WHODAS 2.0 domēna analīzē iegūtie rezultāti atbilst literatūrai, kas norāda, ka sociālā iesaiste ir ierobežota un saistīta ar grūtībām, bet nav vissmagāk skartā joma. Pastāv atšķirības starp dažādām grupām pēc to grūtībām iesaistīties sabiedrībā, taču būtu nepieciešami tālāki pētījumi un lielāks dalībnieku skaits, lai padziļinātāk analizētu cēloņus un izstrādātu stratēģijas efektīvākai rehabilitācijai un iesaistei sabiedrībā.Objective: Lower limb amputation is a permanent, life-changing body damage. These changes impact an individual's independence, mobility, physical, and psychoemotional health. Each year, approximately 800-900 lower limb amputations are performed in Latvia. The aim of this study is to assess the level of difficulty in patients' social participation following lower limb amputation. Materials and Methods: A retrospective cohort study was conducted, including both an analysis of patient medical records and a prospective cohort cross-sectional study via telephone interviews to assess patients' functioning using the WHODAS 2.0 (WHO Disability Assessment Scale). Data were collected from the archive of the East Clinical University Hospital's purulent surgery clinic in Riga, where patient histories were obtained, along with data from telephone interviews. Data were stored in an MS Excel database, and descriptive statistics and Mann Whitney U test were used for data analysis. Results: A total of 74 patient records were obtained, with 24 patients agreeing to participate in the interviews, and their data were further analyzed in this study. Participants were grouped based on the level of amputation — transfemoral or transtibial (n=12, n=12), and by gender—female (n=11) and male (n=13). The average difficulty level in percentages for the transfemoral amputation group was 33.23%, and for the transtibial amputation group, it was 44.27%. In the female group, the average difficulty level was 49.43%, and for males, it was 33.17%. The highest level of difficulty was associated with the question regarding "social participation," while the lowest, or best result, was related to the question about "impact on self-esteem." The overall average difficulty level in percentage for the "social participation" domain was 48.25%, indicating a moderate level of difficulty. Conclusions: The results obtained from the analysis of the WHODAS 2.0 domain align with some previous studies indicating that social participation is limited and associated with difficulties, but it is not the most severely affected area. Out of the six WHODAS 2.0 domains (Understanding and Communication, Mobility, Social Participation, Interactions with Others, Self-care, and Daily Activities), the "social participation" domain had the third-best result based on the average difficulty level percentage.