Zarnu mikrobioma izmaiņas kā depresijas attīstību veicinošs mehānisms

Abstract

Šajā literatūras apskatā analizēta zarnu mikrobiomas loma depresijas patoģenēzē, uzsverot zarnu-smadzeņu ass mehānismus, mikrobiotas disbiozes sekas un iekaisuma procesu ietekmi uz centrālo nervu sistēmu. Darbs balstīts uz pēdējo desmit gadu zinātniskajiem pētījumiem, izceļot triptofāna metabolisma izmaiņas, mikroglijas aktivāciju, kā arī antibiotiku izraisītās sekas mikrobiotā. Aplūkoti dzīvnieku un cilvēku pētījumi, kas norāda uz mikrobiotas spēju ietekmēt garastāvokli, sinaptisko plastiskumu un neiroiekaisumu. Darba mērķis ir izprast mikrobiomas traucējumu nozīmi depresijas attīstībā un izvērtēt terapeitiskās iespējas, tai skaitā probiotiku un prebiotiku pielietojumu. Apkopotie dati liecina, ka mikrobiotas modulācija var kļūt par nozīmīgu papildinājumu depresijas ārstēšanā, tomēr nepieciešami plašāki un metodoloģiski stingri pētījumi.This literature review explores the role of the gut microbiome in the pathogenesis of depression, emphasizing the gut-brain axis mechanisms, consequences of dysbiosis, and inflammatory processes affecting the central nervous system. The analysis is based on scientific publications from the past decade, highlighting disruptions in tryptophan metabolism, microglial activation, and antibiotic-induced microbiota changes. Both human and animal studies are examined, demonstrating the microbiota's influence on mood, synaptic plasticity, and neuroinflammation. The aim is to understand how alterations in the microbiome contribute to depression development and to evaluate therapeutic strategies, including the use of probiotics and prebiotics. Current evidence suggests that microbiota modulation could become a valuable adjunct in depression treatment; however, larger and more methodologically rigorous studies are still needed.