Sistemātisks literatūras pārskats: Novērtēšanas metodes stresa un trauksmes identificēšanā pacientiem ar stostīšanos

Abstract

Bakalaura darba tēmas nosaukums: Sistemātisks literatūras pārskats: Novērtēšanas metodes stresa un trauksmes identificēšanā pacientiem ar stostīšanos. Pētījuma problēma: Stostīšanās ietekmē ne tikai motoros aspektus, bet arī būtiski saistās ar psiholoģiskiem faktoriem, piemēram, stresu un trauksmi, kas var ietekmēt runas kvalitāti un cilvēka emocionālo pašsajūtu. Šī iemesla dēļ audiologopēdiem ir svarīgi izprast un izmantot efektīvas stresa novērtēšanas metodes, lai izveidotu terapijas pieeju, kas palīdz mazināt stresa un trauksmes ietekmi uz pacientiem un uzlabotu viņu dzīves kvalitāti. Darba mērķis: Sistemātiski apkopot un analizēt pieejamos zinātniskos rakstus par biežāk izmantotajiem stresa un trauksmes novērtēšanas instrumentiem pacientiem ar stostīšanos. Pētījuma jautājums: Kādi ir biežāk izmantojamie stresa un trauksmes novērtēšanas instrumenti pacientiem ar stostīšanos? Pētījuma metodes: Datu vākšanai izmantotās datubāzes: PubMed, ScienceDirect, EbscoHost. Pētījuma iekļauti brīvpieejas pētījumi pilnā apjomā, kas nav vecāki par 10 gadiem, un kuri atbilst iekļaušanas kritērijiem. Sistemātisks literatūras pārskats paredz pētījumu kvantitatīvo (PRISMA) un kvalitatīvo (JBI) analīzi, kā arī narratīvo datu sintēzi, lai strukturēti apkopotu un salīdzinātu iegūtos rezultātus, izceļot galvenās tendences izmantotajos novērtēšanas instrumentos un to saistību ar pētījumu teorētiskajiem pamatojumiem. Rezultāti: Analizējot astoņus dažāda dizaina atbilstošus pētījumus, identificēti seši biežāk lietotie stresa un trauksmes novērtēšanas instrumenti pacientiem ar stostīšanos: UTBAS, OASES, STAI, BFNE-S, un LSAS. Šie instrumenti visbiežāk izmantoti, lai novērtētu sociālo trauksmi, bailes no negatīva vērtējuma, emocionālās un uzvedības reakcijas runas situācijās. Dažos pētījumos novērota augsta korelācija starp negatīvām domām par stostīšanos un paaugstinātu trauksmes līmeni. Secinājumi: Stostīšanās bieži pavada paaugstināta sociālā trauksme, kas ietekmē terapijas efektivitāti un pacienta pašsajūtu. UTBAS un OASES instrumenti izceļas kā īpaši noderīgi audiologopēdiem, jo tie ļauj detalizēti novērtēt ne tikai trauksmes intensitāti, bet arī emocionālās un kognitīvās reakcijas saistībā ar runu. Stresa un trauksmes skrīnings ir būtisks, lai veidotu psiholoģiski pielāgotu terapiju pacientiem ar stostīšanos.Bachelor's Thesis Title: A systematic literature review: assessment methods for identifying stress and anxiety in patients with stuttering. Research Problem: Stuttering affects not only motor aspects but is also significantly associated with psychological factors such as stress and anxiety, which can impact speech quality and an individual's emotional well-being. Therefore, it is crucial for audiologists and speech therapists to understand and implement effective stress assessment methods to develop therapeutic approaches that mitigate the effects of stress and anxiety on patients and improve their quality of life. Research Aim: To systematically compile and analyze available scientific articles on the most commonly used instruments for assessing stress and anxiety in patients with stuttering. Research Question: What are the most commonly used instruments for assessing stress and anxiety in patients with stuttering? Research Methods: The databases used for data collection include PubMed, ScienceDirect, EBSCOhost. The study includes open-access full-text studies that are no older than 15 years and meet the inclusion criteria. The systematic literature review involves both quantitative (PRISMA) and qualitative (JBI) analyses, as well as narrative data synthesis. Results: An analysis of eight relevant studies identified six commonly used assessment tools for evaluating stress and anxiety in individuals who stutter: UTBAS, OASES, STAI, BFNE-S and LSAS. These instruments are most frequently used to assess social anxiety, fear of negative evaluation, and emotional and behavioral responses in speech situations. Several studies revealed a strong correlation between negative thoughts about stuttering and elevated anxiety levels. Conclusions: Stuttering is often accompanied by heightened social anxiety, which can affect the effectiveness of therapy and the individual's well-being. The UTBAS and OASES tools stand out as particularly valuable for speech-language therapists, as they allow for a detailed evaluation of both the intensity of anxiety and the emotional and cognitive reactions related to speech. Screening for stress and anxiety is essential for developing psychologically tailored therapy for individuals who stutter.