Fizioterapijas iespējas iegurņa pamatnes disfunkcijas mazināšanā sievietēm pēc dzemdībām - sistemātisks literatūras pārskats

Abstract

Pētījuma nosaukums: Fizioterapijas iespējas iegurņa pamatnes disfunkcijas mazināšanā sievietēm pēc dzemdībām - sistemātisks literatūras pārskats. Pētījuma mērķis: Apkopot un analizēt pieejamās zinātniskās publikācijas, lai noskaidrotu, kādas fizioterapijas metodes mazina iegurņa pamatnes disfunkcijas sievietēm pēc dzemdībām. Pētījuma metodes: Tika veikta literatūras izpēte, balstoties uz sistemātiskas literatūras pārskata pieeju un PRISMA vadlīnijām. Sākotnēji tika definēts PICO ietvars: dalībnieki (P) – sievietes pēc dzemdībām ar iegurņa pamatnes disfunkciju (IPD); iejaukšanās (I) – fizioterapijas metodes, tostarp iegurņa muskuļu treniņi, bioatgriezeniskā saite, manuālā terapija; salīdzinājums (C) – kontroles grupa ar standarta dzemdību aprūpi vai bez specializētas fizioterapijas; rezultāts (O) - iegurņa pamatnes disfunkcijas simptomu mazināšanās. Zinātniskās publikācijas tika atlasītas no Rīgas Stradiņa Universitātes bibliotēkā pieejamām tiešsaistes datubāzēm: EBSCOhost (Medline), PubMed, ScienceDirect, izmantojot atslēgas vārdus un to kombinācijas. Pētījuma rezultāti un secinājumi: Analīzei tika atlasīti trīs randomizēti kontrolēti pētījumi (divi labas kvalitātes un viens vidējas kvalitātes), kuros tika izvērtēta fizioterapijas metožu efektivitāte IPD simptomu mazināšanā. Visos pētījumos tika iekļauti iegurņa pamatnes muskulatūras treniņi (IPMT), kuri uzlaboja muskulatūras funkcionalitāti, tomēr lielāki uzlabojumi tika novēroti grupām, kurās IPMT kombinēja ar citām metodem. Standarta IPMT programma efektīvi samazināja urīna un fēču nesaturēšanas simptomus, tomēr tās ietekme uz iegurņa orgānu prolapsu bija pretrunīga. Pētījuma rezultāti liecina, ka fizioterapija pozitīvi ietekmē dzīves kvalitāti sievietēm pēc dzemdībām, tomēr ilgtermiņa ietekme joprojām nav pietiekami izpētīta. Turpmākajos pētījumos būtu nepieciešams padziļināti analizēt dažādu fizioterapijas metožu ilgtermiņa efektivitāti un to ietekmi uz dzīves kvalitāti sievietēm ar dažādām IPD smaguma pakāpēm.Title: Physiotherapy Options for Reducing Pelvic Floor Dysfunction in Postpartum Women – A Systematic Literature Review Purpose: Summarize and analyze available scientific publications in order to identify which physiotherapy methods reduce pelvic floor dysfunction in women after childbirth. Methods: A literature review was conducted based on the systematic literature review approach and PRISMA guidelines. Initially, the PICO framework was defined: participants (P) – postpartum women with PFD; intervention (I) – physiotherapy methods, including pelvic floor muscle training (PFMT), biofeedback, and manual therapy; comparison (C) – control group receiving standart postpartum care or non specialized physiotherapy; outcome (O) – reduction of pelvic floor dysfunction symptoms. Scientific publications were selected from online databases available at Riga Stradiņš University Library: EBSCOhost (Medline), PubMed, and ScienceDirect, using keywords and their combinations. Results and Conclusions: Three randomized controlled trials were selected for analysis (two of high quality and one of moderate quality), evaluating the effectiveness of physiotherapy methods in reducing PFD symptoms. All studies included PFMT, which improved pelvic floor muscle functionality. However, greater improvements were observed in groups where PFMT was combined with other methods. The standard PFMT program effectively reduced urinary and fecal incontinence symptoms, but its impact on pelvic organ prolapse (POP) was inconsistent. The study results indicate that physiotherapy positively influences the quality of life of postpartum women, though its long-term effects are still insufficiently studied. Future research should conduct an in-depth analysis of the long-term effectiveness of various physiotherapy methods and their impact on the quality of life of women with different severities of PFD.