Vīriešu un sieviešu dzīvesspēka un stresa rādītāju sakarības un atšķirības dažādos vecumposmos.

Abstract

Iepriekšējie pētījumi liecina, ka pastāv dažādas dzimumu atšķirības dzīvesspēka rādītājos (Zohaib & Shahida, 2024; Long et al., 2024), tomēr citi pētījumi rāda, ka šādas atšķirības nepastāv (Taylor et al., 2022; Amoadu et al., 2024). Dažādos viedokļu dēļ ir nepieciešamība pēc padziļinātas dzīvesspēka un stresa sakarību atšķirību izpētes vīriešiem un sievietēm dažādos vecumposmos. Pētījuma mērķis bija noskaidrot vīriešu un sieviešu dzīvesspēka un stresa rādītāju sakarības un atšķirības dažādos vecumposmos. Tika izvirzīti trīs pētījuma jautājumi: 1) vai pastāv atšķirības vīriešu un sieviešu grupām stresa rādītājos dažādās pieaugušo vecuma grupās?; 2) vai pastāv atšķirības vīriešu un sieviešu grupām dzīvesspēka rādītājos dažādās pieaugušo vecuma grupās?; 3) vai pastāv sakarības dzīvesspēka rādītājos un atsevišķi stresa rādītājos visā izlasē kopā? Pētījumā piedalījās 271 dalībnieki. No visiem dalībniekiem 226 bija sievietes un 45 vīrieši. Dalībnieku vidējais vecums bija 37,83 gadi. Pētījumā tika izmatotas divas aptaujas. Pirmā no tām bija Konores-Deividsona Dzīvesspēka aptauja (Connor, K. M., & Davidson, J. R. T. (2003). Development of a new resilience scale: The Connor-Davidson Resilience Scale). Tās autori Katrīna Konore un Džonatans Deividsons. Latviešu valodas adaptācijas autores ir Gunita Skaldere-Darmudasa un Velga Sudraba. Otrā aptauja, kas tika izmantota pētījumā, bija Stresa simptomu skala (Dudkina, A., & Perepjolkina, V. (2021). Stresa simptomu skalas izstrāde un sākotnēja validācija). Skalas autores ir Aija Dudkina un Viktorija Perepjolkina. Konores-Deividsona dzīvesspēka aptaujas izmantošanai tika saņemta atļauja. Dati tika ievākti ar anketu Google Veidlapas (Google Forms). Anketa tika izplatīta sociālajos tīklos un izsūtīta lietotnē WhatsApp. Datu apstrādei un analīzei tika izmantots Excel un SPSS. Pētījuma rezultāti parādīja, ka vīriešiem un sievietēm nav statistiski nozīmīgu dzīvesspēka un stresa atšķirību. Savukārt dzīvesspēkam un stresam pastāv atšķirības dažādos vecumposmos. Pētījums apstiprina to, ka dzīvesspēks kalpo kā aizsargfaktors pret stresu. Rezultāti ir nozīmīgi psiholoģiskajā praksē un zinātnes attīstībā.Previous research indicates that there are various gender differences in resilience indicators (Zohaib & Shahida, 2024; Long et al., 2024). However, other studies demonstrate that such differences do not exist (Taylor et al., 2022; Amoadu et al., 2024). There is a need for an in-depth exploration of differences in the relationship between resilience and stress among men and women across different age groups. The aim of the study was to identify the correlations and differences in resilience and stress indicators between men and women in different age stages. Three research questions were proposed: 1) are there differences in stress indicators between male and female groups across different age stages? 2) are there differences in resilience indicators between male and female groups across different age stages?; 3) are there correlations between resilience indicators and individual stress indicators across the entire sample, including both genders? A total of 271 participants took part in the study. Of these, 226 were women and 45 were men. The average age of the participants was 37.83 years. Two surveys were used in the study. The first was the Connor-Davidson Resilience Scale (Connor, K. M., & Davidson, J. R. T. (2003). Development of a new resilience scale: The Connor-Davidson Resilience Scale). Its authors are Kathryn Connor and Jonathan Davidson. The Latvian adaptation was carried out by Gunita Skaldere-Darmudasa and Velga Sudraba. The second survey used in the study was the Stress Symptom Scale (Dudkina, A., & Perepjolkina, V. (2021). Development and initial validation of the Stress Symptom Scale), developed by Aija Dudkina and Viktorija Perepjolkina. Permission was obtained for the use of the Connor-Davidson Resilience Scale. Data were collected using a Google Forms questionnaire, which was distributed on social media and via the WhatsApp application. Data processing and analysis were conducted using Excel and SPSS. The results of the study showed that there were no statistically significant differences in resilience and stress levels between men and women. However, differences in resilience and stress were observed across different age stages. The study confirms that resilience serves as a protective factor against stress. The results are significant for psychological practice and scientific development.