Kalnu slēpotāju iztēles spēju un fiziskās pašefektivitātes pilnveide. Promocijas darba kopsavilkums / Imagery Ability and Physical Self-efficiency Improvement of Alpine Skiers. Summary of the Doctoral Thesis
No Thumbnail Available
Date
2022
Authors
Journal Title
Journal ISSN
Volume Title
Publisher
Latvian Academy of Sport Education
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija
Abstract
In today’s sports environment, athletes must be strongly prepared not only physically, tactically, and technically, but also psychologically. For athletes to be competitive, they must use all available resources to improve their performance. Imagery is considered to be one of the most important psychological skills of athletes. Imagery is a useful tool for improving the performance of athletes in a variety of sports settings. Imagery is mainly used in the training process with the aim to improve the quality of athletes’ movements, increase concentration, reduce the tension of competitions, and therefore promote athletes’ self-confidence and physical self-efficacy (Bandura, 1997; Nordin, Cumming, 2005; Van den Broeck, Vansteenkiste, Witte, Soenens, Lens, 2010; Mousavi, Meshkini, 2011). In the conditions of competitions and training, various obstacles often occur, which significantly affect the performance of athletes. With the help of imagery, athletes have an opportunity to identify possible obstacles before their performance and prepare accordingly for the action to be performed. Imagery is widely studied in sport. Many studies have been conducted to explore the use of imagery among athletes. Research has revealed and confirmed many times that imagery has two distinct roles in the sport that are motivating and cognitive (Nordin, Cumming, 2008). Imagery in sport is a cognitive skill in which all or part of the senses are used to create or recreate an experience in one’s mind (Vealey, Walter, 1993). Physical self-efficacy has also received a great deal of attention in sport and is associated with the use of imagery. High self-efficacy means that the athlete enjoys sports-related activities with pleasure and enjoyment, and the athlete has a constant desire for improvement and development. In addition, high self-efficacy leads to positive change, such as a willingness to work with greater returns, an ability to assess one’s skills more objectively, a willingness to overcome difficulties, and an emphasis on the ability to solve success (Carter, 2013; Beauchamp, Jackson, Morton, 2012). Physical self-efficacy is defined as the ability to perform and control the achievement of certain goals (Bandura, 1997). Research has repeatedly shown that imagery and physical self-efficacy are positively correlated with athletic performance (Beauchamp et al., 2012; Feltz, Magyar, 2006; Beauchamp, Bray, Albinson, 2002), athletes’ confidence in their ability to perform a specific task (Kremer, Moran, Walker, Craig, 2011) and athletes’ ability to maintain motivation and fighting spirit even in undesirable situations and after failure (Arslan, 2012). Athletes need to be able to use their imagery and imagery ability so that the development of psychological skills could help to achieve better success in sport (Weinberg, Gould, 2015; Mousavi, Meshkini, 2011; Frank, Land, Schack, 2016). The impact of imagery on athletes’ performance has been widely discussed in the scientific literature, but far less research has been done to explain techniques and ways to improve the psychological skills of athletes. Imagery cannot replace physical practice in sports but using it in training is a way to train an athlete’s mind alongside physical fitness. Combining imagery with physical movements can speed up and improve the learning process of athletes (Plessinger, 2009; Murphy, Martin, 2002). Imagery will give positive results to athletes only if the athletes are convinced of the effects of imagery. When starting to incorporate imagery into the training process, it is important to convince athletes that purposeful use of imagery tasks will help them achieve higher results in sport (Amasiatu, 2013; Cumming, Williams, 2012). Alpine skiing is a difficult and technical sport. Each of its disciplines is specific to the technique, speed of movement, course settings and training methods in the preparation of athletes. In alpine skiing, athletes must have a high-level of psychological preparedness for athletes to be able to reach their full potential in competitions. A common problem faced by alpine skiers is related to the inability to realize their full potential in competition for some psychological reason. That may be due to insufficient attention paid to psychological preparation and the inclusion of imagery in the training process.Coaches and sports specialists are very aware of the importance of psychological preparedness in the achievements of athletes. However, in practice, it can be observed that relatively little is being done to promote the psychological readiness of athletes along with physical, tactical, and technical preparation in the training process. This is one of the most significant contradictions in the psychological preparation of athletes. This shows that coaches do not have enough information and knowledge on how to solve the problems of athletes’ psychological readiness, which could significantly help to promote the growth of athletes’ achievements. Leading researchers in the field of imagery Williams and Cumming (2012) have developed a revised applied model of deliberate imagery use based on the research of the last decade in sports psychology related to the study of imagery. Based on a model for the use of imagery in sport, Williams and Cumming have developed a Sport Imagery Ability Questionnaire. Sport Imagery Ability Questionnaire measures imagery concerning the content of five types of imagery ability: training performance, competition performance, goal, affect and competence-oriented imagery. The Sport Imagery Ability Questionnaire is widely used in research. Studies have shown that the Sport Imagery Ability Questionnaire is a useful and reliable tool to determine the imagery ability of athletes and has a wide and versatile application in sports (Anuar, Williams, Cumming, 2017; Shearer, Bruton, Short, Roderique-Davies, 2018). In order to use the Sport Imagery Ability Questionnaire in the Latvian sports environment, it needs adaptation in the Latvian language. Based on the above, the topic of the Doctoral Thesis “Imagery Ability and Physical Self-Efficiency Improvement of Alpine Skiers” was determined.
Mūsdienu sporta vidē sportistiem ir jābūt spēcīgi sagatavotiem ne tikai fiziski, taktiski un tehniski, bet arī psiholoģiski. Lai sportisti būtu konkurētspējīgi, viņiem ir jāizmanto visi iespējamie resursi, lai uzlabotu savu sniegumu. Iztēle tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajām sportistu psiholoģiskajām prasmēm. Ir pierādīts, ka iztēle ir noderīgs līdzeklis sportistu snieguma uzlabošanai dažādās sporta vidēs. Iztēle galvenokārt tiek pielietota treniņu procesā ar mērķi uzlabot sportistu kustību kvalitāti, palielināt koncentrēšanās spējas, mazināt sacensību spriedzi un tamdēļ, lai veicinātu sportistu pārliecību par saviem spēkiem un fizisko pašefektivitāti (Bandura, 1997; Nordin, Cumming, 2005; Van den Broeck, Vansteenkiste, Witte, Soenens, Lens, 2010; Mousavi, Meshkini, 2011). Sacensību un treniņu apstākļos nereti rodas dažādi traucēkļi un šķēršļi, kas būtiski ietekmē sportistu sniegumu. Ar iztēles palīdzību sportistiem pirms sava izpildījuma ir iespēja apzināt iespējamos traucēkļus un atbilstoši tiem sagatavoties veicamajai darbībai. Iztēle tiek plaši pētīta, un ir veikti daudzi pētījumi ar mērķi izpētīt iztēles izmantošanu sportistu vidū. Pētījumu rezultāti ir atklājuši un daudzkārt apstiprinājuši, ka iztēlei sportā ir divas atšķirīgas lomas, kas ir motivējoša un kognitīva (Nordin, Cumming, 2008). Iztēle sportā ir kognitīva prasme, kurā visas maņas vai daļa no tām tiek izmantotas, lai radītu vai atjaunotu sev domās kādu pieredzi (Vealey, Walter, 1993). Fiziskā pašefektivitāte arī ir saņēmusi lielu uzmanību sportā, un tā ir saistīta ar iztēles izmantošanu. Augsta pašefektivitāte nozīmē to, ka sportists ar prieku un baudu veic ar sportu saistītās darbības un sportistā ir nepārtraukta vēlme pēc pilnveidošanās un attīstības. Turklāt augsta pašefektivitāte izraisa pozitīvas izmaiņas, piemēram, vēlmi strādāt ar lielāku atdevi, spēju objektīvāk novērtēt savas prasmes, vēlmi pārvarēt grūtības un uzsvērt spēju atrisināt problēmas, kas rodas ceļā uz panākumiem (Carter, 2013; Beauchamp, Jackson, Morton, 2012). Fiziskā pašefektivitāte tiek definēta kā spēja izpildīt un kontrolēt noteiktu uzdevumu mērķa sasniegšanu (Bandura, 1997). Veiktie pētījumi vairākkārtīgi ir pierādījuši, ka gan iztēle, gan fiziskā pašefektivitāte pozitīvi korelē ar sportistu sasniegumiem (Beauchamp et al., 2012; Feltz, Magyar, 2006; Beauchamp, Bray, Albinson, 2002), ar sportistu pārliecību par savām spējām izpildīt konkrētu uzdevumu (Kremer, Moran, Walker, Craig, 2011), ar spēju saglabāt motivāciju un cīņassparu pat nevēlamās situācijās un pēc neveiksmes (Arslan, 2012). Sportistiem ir būtiski prast izmantot iztēli un tās spēju izpausmes veidus, lai psiholoģisko prasmju pilnveide palīdzētu gūt arvien labākus panākumus sportā (Weinberg, Gould, 2015; Mousavi, Meshkini, 2011; Frank, Land, Schack, 2016). Zinātniskajā literatūrā ir plaši apskatīta iztēles ietekme uz sportistu veiktspēju, bet daudz mazāk ir veikti pētījumi, kas skaidrotu paņēmienus un veidus, kā pilnveidot sportistu psiholoģiskās prasmes. Iztēle neaizstāj fizisko praksi sportā, bet tās pielietošana treniņos ir veids, kā trenēt sportistu prātu līdztekus ķermeņa fiziskai sagatavotībai. Apvienojot iztēli ar fiziskām kustībām, var paātrināt un uzlabot sportistu mācību procesu (Plessinger, 2009; Murphy, Martin, 2002). Iztēle sportistiem sniegs pozitīvus rezultātus tikai tad, ja sportisti būs pārliecināti par iztēles ietekmi, tādēļ ir būtiski, uzsākot iztēles iekļaušanu treniņu procesā, trenerim pārliecināt sportistu par to, ka mērķtiecīga iztēles uzdevumu pielietošana spēs palīdzēt sasniegt augstākus rezultātus (Amasiatu, 2013; Cumming, Williams, 2012). Kalnu slēpošana ir sarežģīts un tehnisks sporta veids, un katra no tās disciplīnām ir specifiska ar tehniku, pārvietošanās ātrumu, trases parametru raksturojumu un treniņu metodēm sportistu sagatavošanā. Arī šajā sporta veidā sportistiem ir jābūt ar augstu psiholoģisko sagatavotību, lai sacensībās sportisti spētu īstenot visu savu potenciālu. Bieža problēma, ar ko kalnu slēpotāji saskaras, ir saistīta ar nespēju realizēt visas savas spējas sacensībās kādu psiholoģisku iemeslu dēļ. Iemesls tam var būt nepietiekami veltīta uzmanība psiholoģiskajai sagatavotībai un iztēles iekļaušanai treniņu procesā. Treneri un sporta speciālisti ļoti labi apzinās psiholoģiskās sagatavotības nozīmi sportistu sasniegumos. Taču praksē ir novērojams, ka vēl joprojām salīdzinoši maz kas tiek darīts, lai treniņu procesā tiktu veicināta arī sportistu psiholoģiskā sagatavotība paralēli fiziskajai, taktiskajai un tehniskajai sagatavotībai. Tā ir viena no būtiskākajām pretrunām, kas skar sportistu psiholoģisko sagatavošanu. Tas liecina, ka treneriem nav pietekamas informācijas un zināšanas par to, kādā veidā var risināt sportistu psiholoģiskās sagatavotības problēmas, kas būtiski palīdzētu veicinātu sportistu sasniegumu izaugsmi. Vadošās pētnieces iztēles jomā Williams un Cumming (2012) ir izstrādājušas uz sportu balstītu apzinātās iztēles izmantošanas modeli (Revised applied model of deliberate imagery use), kura pamatā ir pēdējās desmitgades pētījumi sporta psiholoģijā, kas saistīti ar iztēles izpēti. Balstoties uz iztēles izmantošanas modeli sportā, Williams un Cumming ir izstrādājušas iztēles spēju mērinstrumentu – sportistu iztēles spēju aptauju (Sport Imagery Ability Questionnaire). Sportistu iztēles spēju aptauja mēra iztēles spējas attiecībā pret piecu veidu iztēles spēju saturu – uz treniņu darbību, uz sacensību darbību, uz mērķi, uz emocijām un uz kompetenci orientētas iztēles spējas. Sportistu iztēles spēju aptauja tiek plaši pielietota pētījumos. Pētījumi ir pierādījuši, ka Sportistu iztēles spēju aptauja ir noderīgs un ticams instruments iztēles spēju noteikšanai sportistiem un tai ir plašs un daudzpusīgs pielietojums sportā (Anuar, Williams, Cumming, 2017; Shearer, Bruton, Short, RoderiqueDavies, 2018). Lai sportistu iztēles aptauju varētu izmantot Latvijas sporta vidē, tai ir nepieciešama adaptācija Latvijā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika noteikta promocijas darba tēmas izvēle “Kalnu slēpotāju iztēles spēju un fiziskās pašefektivitātes pilnveide”.
Mūsdienu sporta vidē sportistiem ir jābūt spēcīgi sagatavotiem ne tikai fiziski, taktiski un tehniski, bet arī psiholoģiski. Lai sportisti būtu konkurētspējīgi, viņiem ir jāizmanto visi iespējamie resursi, lai uzlabotu savu sniegumu. Iztēle tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajām sportistu psiholoģiskajām prasmēm. Ir pierādīts, ka iztēle ir noderīgs līdzeklis sportistu snieguma uzlabošanai dažādās sporta vidēs. Iztēle galvenokārt tiek pielietota treniņu procesā ar mērķi uzlabot sportistu kustību kvalitāti, palielināt koncentrēšanās spējas, mazināt sacensību spriedzi un tamdēļ, lai veicinātu sportistu pārliecību par saviem spēkiem un fizisko pašefektivitāti (Bandura, 1997; Nordin, Cumming, 2005; Van den Broeck, Vansteenkiste, Witte, Soenens, Lens, 2010; Mousavi, Meshkini, 2011). Sacensību un treniņu apstākļos nereti rodas dažādi traucēkļi un šķēršļi, kas būtiski ietekmē sportistu sniegumu. Ar iztēles palīdzību sportistiem pirms sava izpildījuma ir iespēja apzināt iespējamos traucēkļus un atbilstoši tiem sagatavoties veicamajai darbībai. Iztēle tiek plaši pētīta, un ir veikti daudzi pētījumi ar mērķi izpētīt iztēles izmantošanu sportistu vidū. Pētījumu rezultāti ir atklājuši un daudzkārt apstiprinājuši, ka iztēlei sportā ir divas atšķirīgas lomas, kas ir motivējoša un kognitīva (Nordin, Cumming, 2008). Iztēle sportā ir kognitīva prasme, kurā visas maņas vai daļa no tām tiek izmantotas, lai radītu vai atjaunotu sev domās kādu pieredzi (Vealey, Walter, 1993). Fiziskā pašefektivitāte arī ir saņēmusi lielu uzmanību sportā, un tā ir saistīta ar iztēles izmantošanu. Augsta pašefektivitāte nozīmē to, ka sportists ar prieku un baudu veic ar sportu saistītās darbības un sportistā ir nepārtraukta vēlme pēc pilnveidošanās un attīstības. Turklāt augsta pašefektivitāte izraisa pozitīvas izmaiņas, piemēram, vēlmi strādāt ar lielāku atdevi, spēju objektīvāk novērtēt savas prasmes, vēlmi pārvarēt grūtības un uzsvērt spēju atrisināt problēmas, kas rodas ceļā uz panākumiem (Carter, 2013; Beauchamp, Jackson, Morton, 2012). Fiziskā pašefektivitāte tiek definēta kā spēja izpildīt un kontrolēt noteiktu uzdevumu mērķa sasniegšanu (Bandura, 1997). Veiktie pētījumi vairākkārtīgi ir pierādījuši, ka gan iztēle, gan fiziskā pašefektivitāte pozitīvi korelē ar sportistu sasniegumiem (Beauchamp et al., 2012; Feltz, Magyar, 2006; Beauchamp, Bray, Albinson, 2002), ar sportistu pārliecību par savām spējām izpildīt konkrētu uzdevumu (Kremer, Moran, Walker, Craig, 2011), ar spēju saglabāt motivāciju un cīņassparu pat nevēlamās situācijās un pēc neveiksmes (Arslan, 2012). Sportistiem ir būtiski prast izmantot iztēli un tās spēju izpausmes veidus, lai psiholoģisko prasmju pilnveide palīdzētu gūt arvien labākus panākumus sportā (Weinberg, Gould, 2015; Mousavi, Meshkini, 2011; Frank, Land, Schack, 2016). Zinātniskajā literatūrā ir plaši apskatīta iztēles ietekme uz sportistu veiktspēju, bet daudz mazāk ir veikti pētījumi, kas skaidrotu paņēmienus un veidus, kā pilnveidot sportistu psiholoģiskās prasmes. Iztēle neaizstāj fizisko praksi sportā, bet tās pielietošana treniņos ir veids, kā trenēt sportistu prātu līdztekus ķermeņa fiziskai sagatavotībai. Apvienojot iztēli ar fiziskām kustībām, var paātrināt un uzlabot sportistu mācību procesu (Plessinger, 2009; Murphy, Martin, 2002). Iztēle sportistiem sniegs pozitīvus rezultātus tikai tad, ja sportisti būs pārliecināti par iztēles ietekmi, tādēļ ir būtiski, uzsākot iztēles iekļaušanu treniņu procesā, trenerim pārliecināt sportistu par to, ka mērķtiecīga iztēles uzdevumu pielietošana spēs palīdzēt sasniegt augstākus rezultātus (Amasiatu, 2013; Cumming, Williams, 2012). Kalnu slēpošana ir sarežģīts un tehnisks sporta veids, un katra no tās disciplīnām ir specifiska ar tehniku, pārvietošanās ātrumu, trases parametru raksturojumu un treniņu metodēm sportistu sagatavošanā. Arī šajā sporta veidā sportistiem ir jābūt ar augstu psiholoģisko sagatavotību, lai sacensībās sportisti spētu īstenot visu savu potenciālu. Bieža problēma, ar ko kalnu slēpotāji saskaras, ir saistīta ar nespēju realizēt visas savas spējas sacensībās kādu psiholoģisku iemeslu dēļ. Iemesls tam var būt nepietiekami veltīta uzmanība psiholoģiskajai sagatavotībai un iztēles iekļaušanai treniņu procesā. Treneri un sporta speciālisti ļoti labi apzinās psiholoģiskās sagatavotības nozīmi sportistu sasniegumos. Taču praksē ir novērojams, ka vēl joprojām salīdzinoši maz kas tiek darīts, lai treniņu procesā tiktu veicināta arī sportistu psiholoģiskā sagatavotība paralēli fiziskajai, taktiskajai un tehniskajai sagatavotībai. Tā ir viena no būtiskākajām pretrunām, kas skar sportistu psiholoģisko sagatavošanu. Tas liecina, ka treneriem nav pietekamas informācijas un zināšanas par to, kādā veidā var risināt sportistu psiholoģiskās sagatavotības problēmas, kas būtiski palīdzētu veicinātu sportistu sasniegumu izaugsmi. Vadošās pētnieces iztēles jomā Williams un Cumming (2012) ir izstrādājušas uz sportu balstītu apzinātās iztēles izmantošanas modeli (Revised applied model of deliberate imagery use), kura pamatā ir pēdējās desmitgades pētījumi sporta psiholoģijā, kas saistīti ar iztēles izpēti. Balstoties uz iztēles izmantošanas modeli sportā, Williams un Cumming ir izstrādājušas iztēles spēju mērinstrumentu – sportistu iztēles spēju aptauju (Sport Imagery Ability Questionnaire). Sportistu iztēles spēju aptauja mēra iztēles spējas attiecībā pret piecu veidu iztēles spēju saturu – uz treniņu darbību, uz sacensību darbību, uz mērķi, uz emocijām un uz kompetenci orientētas iztēles spējas. Sportistu iztēles spēju aptauja tiek plaši pielietota pētījumos. Pētījumi ir pierādījuši, ka Sportistu iztēles spēju aptauja ir noderīgs un ticams instruments iztēles spēju noteikšanai sportistiem un tai ir plašs un daudzpusīgs pielietojums sportā (Anuar, Williams, Cumming, 2017; Shearer, Bruton, Short, RoderiqueDavies, 2018). Lai sportistu iztēles aptauju varētu izmantot Latvijas sporta vidē, tai ir nepieciešama adaptācija Latvijā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika noteikta promocijas darba tēmas izvēle “Kalnu slēpotāju iztēles spēju un fiziskās pašefektivitātes pilnveide”.
Description
The Doctoral Thesis was developed at Latvian Academy of Sport Education during the period 2018 – 2021. Defence: at the public session of the Promotion Council of Health and Sports Sciences on 14 April 2022 at 15.00 in the room 205., LASE (Brivibas gatve 333, Riga).
Promocijas darbs izstrādāts Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā no 2018. līdz 2021. gadam. Aizstāvēšana: Veselības un sporta zinātnes promocijas padomes atklātā sēdē 2022. gada 14. aprīlī plkst. 15.00 Rīgā, Brīvības gatvē 333, 205. auditorijā.
Promocijas darbs izstrādāts Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā no 2018. līdz 2021. gadam. Aizstāvēšana: Veselības un sporta zinātnes promocijas padomes atklātā sēdē 2022. gada 14. aprīlī plkst. 15.00 Rīgā, Brīvības gatvē 333, 205. auditorijā.
Keywords
Summary of the Doctoral Thesis, alpine skiing, sports psychology, psychological preparation, imagination, achievement, efficiency, athlete, improvement, promocijas darba kopsavilkums, kalnu slēpošana, sporta psiholoģija, psiholoģiskā sagatavotība, iztēle, sasniegums, efektivitāte, sportists, pilnveidošana
Citation
Volgemute, K. 2022. Imagery Ability and Physical Self-efficiency Improvement of Alpine Skiers: Summary of the Doctoral Thesis: Sub-Sector – Sports pedagogy. Rīga: Latvian Academy of Sport Education. https://doi.org/10.25143/prom-rsu-lspa_2022-01_pdk-dts
Volgemute, K. 2022. Kalnu slēpotāju iztēles spēju un fiziskās pašefektivitātes pilnveide: promocijas darba kopsavilkums: apakšnozare – sporta pedagoģija. Rīga: Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija. https://doi.org/10.25143/prom-rsu-lspa_2022-01_pdk-dts
Volgemute, K. 2022. Kalnu slēpotāju iztēles spēju un fiziskās pašefektivitātes pilnveide: promocijas darba kopsavilkums: apakšnozare – sporta pedagoģija. Rīga: Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija. https://doi.org/10.25143/prom-rsu-lspa_2022-01_pdk-dts