Runas sapratnes saistība ar dzirdes aparāta lietojuma biežumu, ilgumu un dzirdes zuduma pakāpi senioriem

Abstract

Pētāmā problēma. Dzirdes traucējumi ir izplatīta problēma pasaulē, sevišķi vecāku cilvēku populācijā. Tie var novest pie komunikācijas grūtībām un sociālu izolāciju runas saprašanas grūtību dēļ. Runas saprašanu var trenēt, veicot auditoru treniņu, kā starpā kā stimulējošs instruments var būt dzirdes aparātu lietošana. Pētījumi pierāda, ka dzirdes aparāti bieži netiek lietoti pietiekami, un dzirdes aparātu lietošanas biežuma ietekme uz runas saprašanu senioriem nav pētīta. Pētījuma mērķi. Noskaidrot, kādā mērā dzirdes aparātu lietošanas stundu ilgumam ikdienā un laikam kopš to piemērošanas ir saistība ar labāku runas sapratni un noskaidrot, kādā mērā runas sapratni ietekmē dzirdes traucējumu pakāpe. Metodes. Pētījuma veikšanai izmantots aprakstošs šķērsgriezuma dizains. Pielietota izveidota dalībnieku anketa, MoCA kognitīvā skrīninga tests un dihotiskais ciparu tests Frenka Musieka versijā. Dalībnieku anketā iekļauti jautājumi par dzirdes traucējumu vēsturi, dzirdes aparātu lietojuma paradumiem. Statistiskās analīzes veikšanai tika izmantota aprakstošā statistika, Spīrmena korelācijas tests un Vilkoksona rangu summas tests. Rezultāti. Pētījumā iekļauti 19 dalībnieki no privātas darbības dzirdes centriem Brīvības ielā 90 un Āzenes ielā 5 Rīgā, Latvijā. Dalībnieku vidējais vecums bijis 76 gadi. Sievietes sastādījušas 84,2% no dalībniekiem. Visvairāk pārstāvēta bijusi otrā dzirdes traucējumu pakāpe. Atklāts, ka vidēji pētījuma dalībnieki dzirdes aparātus lieto piecas stundas dienā, un izjūt subjektīvu pozitīvu uzlabojumu runas saprašanā. Dalībnieku objektīvais dzirdes aparātu lietošanas stundu skaits ir lielāks nekā subjektīvais, septiņas stundas dienā. Starp dzirdes aparātu lietošanas stundu skaitu un rezultātu dihotiskajā runas testā korelācija p=0,051. Starp rezultātu dihotiskajā testā un laiku kopš dzirdes aparātu piemērošanas un dzirdes zuduma pakāpi statistiski nozīmīga saistība netika atklāta. Secinājumi. Pētījuma rezultāti norāda, ka starp dzirdes aparātu lietošanas stundu skaitu ikdienā un labāku runas sapratni ir konstatējama pozitīva tendence. Starp dzirdes zuduma pakāpi un labāku runas sapratni, kā arī starp laiku kopš dzirdes aparātu piemērošanas un labāku runas sapratni nav statistiski nozīmīgas saistības. Rezultāti iezīmē nepieciešamību pēc turpmākas izpētes.Research problem. Hearing loss is a prevalent problem in the world, especially in the elderly population. It can lead to communication difficulties and social isolation due to difficulties in understanding speech. Speech comprehension can be trained through auditory training, including the use of hearing aids as stimulation of the auditory system. Studies have shown that hearing aids are often not used enough. The effect of hearing aid daily use on speech comprehension in seniors has not been studied. The aims of the study. To determine to what extent hearing aid daily use in everyday life and time since their fitting is correlated with better speech comprehension and to what extent speech comprehension is correlated with the degree of hearing loss. Methods. A descriptive cross-sectional design has been used to conduct the study. To evaluate the participants, a questionnaire, the MoCA cognitive screening test and dichotic numerical test in Frank Musiek's version have been used. For the statistical analysis, descriptive statistics, Spearman’s correlation and Wilcoxon rank sum tests were used. Results. The study included 19 participants from private hearing centers on Brīvības street 90 and Āzenes street 5 in Riga, Latvia. The average age was 76 years. Of the participants, 84,2% were women. Second degree hearing loss was the most common. On average, study participants have been found to use hearing aids for five hours a day and to experience a subjective positive improvement in understanding speech. Participants' objective hours of hearing aid use were greater than the subjective, seven hours per day. A correlation p = 0,051 between the number of hours of hearing aid use and the result of the dichotic speech test was determined. No statistically significant correlation was found between the result of the dichotic test and the time since hearing aid fitting or the degree of hearing loss. Conclusions. The results of the study indicate that there is a positive trend between the hourly daily use of hearing aids and a better speech comprehension. There is no meaningful connection between the degree of hearing loss and better speech comprehension, and between the time of the hearing aid fitting and better speech comprehension. The results highlight the need for further research.