Studentu veselīga dzīvesveida izpratnes un paradumu veidošanās mijsakarības. Promocijas darba kopsavilkums / Correlations Between Students’ Healthy Lifestyle Awareness and Habit Formation. Summary of the Doctoral Thesis

Abstract

“Youth is an important national future resource for any country, therefore society has to invest into their health and development. Young people are not the source of problems, they are the resource necessary for problem solving. They are not expenses, but rather investments: not only young people, but the citizens of the world both right now and in future (Trapenciere&Baltiņš, 2010, 3). Nowadays highly qualified specialists are necessary, so most of young people opt for studies at a higher educational establishment. The environment of higher educational establishments requires from the youth a high level of selforganization, studies are connected with an intensive intellectual work which has to be balanced with varied young people’s life activities. Therefore it is especially important to support and direct students in daily life to choose healthy lifestyle, so that it becomes a fundamental part of their life, which is one of the most important preconditions for a qualitative individual’s action and selfrealization. The Global Strategy on Diet, Physical Activity and Health by World Health Organization (WHO, 2004) was endorsed in the 57th World Health Assembly in 2004, in which there were set goals to decrease the risk factors of noncommunicable diseases connected with an unhealthy diet and insufficient physical activity, improve awareness of the positive impact of diet and physical activity on health, promote the development and implementation of national plans in order to improve dietary habits and increase physical activity, and carry out the data monitoring about dietary habits and physical activity. In the 61st World Health Assembly in 2008 (WHO, 2008) resolution and work plan were adopted in which the core tasks were set for the WHO member states: 1 Work out governmental policy and introduce the action plan of the developed policy for prevention of non-communicable diseases, implementing activities on a governmental level for the risk reduction of non-communicable diseases. 2 Arrange activities which decrease such basic risk factors of noncommunicable diseases as tobacco, alcohol, unhealthy diet and lack of physical activities. 3 Implement the WHO global recommendations connected with diet, physical activity and health. The provided decisions are also reflected in the documents of the European Union. On March 15, 2005 the strategic platform of the European Union for the prevention events of diet, physical activities and health area was adopted. In the official documents of the European Union (Official Journal of the European Union 13.12.2008, C 319/1) one can find the following conclusions and decisions: 1 In the White Book of the European Commission “A New Impetus for Youth in Europe” (1) in November 2001, which was confirmed by the Council in the conclusions on February 14, 2002, it is said that health has to be considered as the factor of the youth social integration and independence, and it is a mandatory precondition for the development of their civic engagement. 2 In the Council Resolution in November 2005 “about how to solve youth problems in Europe- promotion of the implementation of European Youth Pact and civic engagement” (3) it is said that, while integrating the youth aspect in other areas of the European policy, a special priority should be given to a healthy youth lifestyle. Assessing the current health condition of the youth in the European countries, the Council of the European Union realizes (Official Journal of the European Union 13.12.2008, C 319/1): 1 Even though, if in general the health of the European youth is sufficient, a few areas cause concern , for instance, diet, physical activity, alcohol consumption, sexual and mental health. 2 A special attention should be paid to the promotion of healthy lifestyle and prophylactic activities, especially in connection with sexual life, alcohol and drug use, smoking, diet disorders, obesity, violence, gambling, addiction to information and communication technologies. 3 A healthy physical and social environment is essential for a healthy development. One has to do everything possible to improve the young people’s life, work and learning conditions. In this document the necessary activities to be implemented for the situation improvement are mentioned, especially it is emphasized that: “it is important to help the youth to take a bigger responsibility themselves for their health, raise self-esteem and strengthen independence, especially improving youth awareness of the beneficial effect of a healthy lifestyle, as well as about their health threats” (ibid, C 319/3). Within the Health Promotion Policy by Ministry of Health of Latvia Republic (Guidelines of Public Health 2014-2020) which is based on the strategies worked out by WHO and the European Union, the issue of the society’s education is set as one of the main goals which influences health and healthy lifestyle. In order to implement the set strategies, there has to be crossinstitutional cooperation. Therefore, the task of Ministry of Education of Latvia is to introduce and implement the core principles of a healthy lifestyle in the education system of Latvia. If the issues of health and healthy lifestyle are promoted at school, then in the higher education it is not so. The following documents prove it: 1 In compliance with the Sport Policy Guidelines for 2004-2009 adopted with the Order No 632 by Cabinet of Ministers on September 15, 2004 the National Sports Development Program has been worked out for 2006- 2012, which, in its turn, has been reinforced with the Order No 838 by CM on October 31, 2006 (ME LR, 2004). The main goal of the National Sports Development Program is to create conditions for the development of a physically and mentally developed personality. In the chapter “Children and Youth Sport” of National Sports Development Program Paragraph 3.7 envisages the compulsory number of sport lessons 2-3 per week during the first four semesters in higher educational establishments, the deadline for implementation is stated 2007, the responsible institution is Ministry of Education. The forecasted outcome- the physical fitness, health, ability to acquire profession and work successfully in it will improve. Acquisition of movement skills and knowledge to be used during lifetime. Order No 666 by Cabinet of Ministers in 2013 “Guidelines of Sports Policy for 2013-2020.” The course of action: people’s sufficient physical activity and awareness of the necessity of physical activities in health preservation and health strengthening: “Support financially the introduction of sports classes for the first and second year students in all higher educational establishments with or without the credit point allocation, envisaging the necessary financing for the provision of the study base and calculation of social provision costs in methodology.” The responsible institutions: Ministry of Education and higher education establishments (Guidelines of Sports Policy for 2013-2020, 2013, 59). 2 In Paragraph 7.1 of the National Youth Policy Program for 2009-2013 (2009) the action program is included which envisages an opportunity for the youth to get involved in the physical activities and sport. Develop and guarantee an appropriate infrastructure and material supply and informative support in educational establishments, as well as varied freeof-charge possibilities for youth (including the youth exposed to the risk of exclusion) to do exercise, providing a wholesome development of physical and mental abilities, as well as forming awareness of an active and healthy lifestyle. 3 Paragraph 5.1 of Latvia Higher Education Law (1995) envisages that higher education institutions provide their students possibilities to do sports. 4 Paragraph 4 of Latvia Sports Law. Sport in educational establishments. 4. (1) Sport provides development of physical and mental abilities, forms awareness of an active, healthy lifestyle and sports competition in educational establishments. 5 In the National Development Plan of Latvia (2014-2020) the course of action “A Healthy and Able to Work Person” has been included, in which it is emphasized that in the European Region main health influential risks, which create significant health care and social costs, are smoking, risky alcohol consumption, lack of physical activities and insufficient diet. Therefore, one of the priorities is the strengthening of a healthy and active lifestyle habit in society in general, reinforcing the health promotion cooperation nets: (a) promotion of a healthy diet, active lifestyle and mental health, (b) development of children and youth sport and popular sport, (c) inclusion of health study in the curriculum, (d) prevention of addictive substances and processes (NDP, 2012, 46-48). None of the above mentioned policy goals and tasks, as well as Paragraph 5.1 of Latvia Higher Education Law and Paragraph 4.1 of Sports Law has been implemented completely in higher educational establishments. That is why there are certain concerns about the implementation of the course of action “A Healthy and Able to Work Person” of Latvia NDP (2014-2020) and Sports Policy Guidelines for 2013-2020, for only a continuous education process, based on the recent cognitions in the health area and their integration into daily practice, gives positive results, forming and strengthening students’ HLS habits, which is the base for a good health. In Latvia there is still high incidence and mortality of non-communicable diseases (incl. cardiovascular diseases, oncological diseases, mental health disorders), whose development is greatly influenced by the person’s lifestyle (dietary habits, physical activities and use of addictive substances) (Guidelines of Public Health 2014-2020, 37). Most of people from Latvia do not have sufficient physical activity because they lack motivation, awareness of the role of physical activities in health preservation, skills and resources for the implementation of physical activities, as well as an insufficiently developed and accessible environment promoting physical activities (e.g. cycle lanes, sufficient number of sports halls and sports grounds) (ibid). The researches carried out in Latvia “Assessment of Students’ Physical Activities, Lifestyle and Health Condition” (Porozovs, 2010), “Research of Latvia Inhabitants’ Health Influencing Habits” (Pudule, Villeruša, Grīnberga, Velika, Taube, Behmane, Dzērve, Prättälä, 2011), “Survey of Students and Vocational School Students” (Koroļova, 2010), point to the following tendencies: despite the positive self-assessment of the health condition, statistics confirm that due to the changes of both the environmental conditions and human being’s lifestyle and behaviour the number of health risks and threats to health has rapidly increased, which influences directly also the young people’s health condition: 1) 18-21-year-old young people , including students, get involved in regular sports activities twice less, but over 22 the number decreases six times; 2) the youth who do exercise at school/university or outside it, more often evaluate their health condition as good and confirm they have not had any health problems recently; 3) in the age group 15-24 obesity problems have 11.3% women and 13.5% men, but when the age increases, starting from 25, obesity develops rapidly; 4) despite the affluence of information, the youth are willing to obtain a more complete awareness of a healthy lifestyle and disease prevention in the educational establishments, which they attend. Collating the above mentioned data, one can clearly see the contradictions between: 1) the goals and tasks set by health policy and the real life situation in higher educational establishments, e.g. university environment- availability of physical activities, availability of a healthy diet, daily routine plan (timetable) , etc.; 2) students’ desire to obtain a more profound awareness of the healthy lifestyle habits and the offered possibilities in higher educational establishments; 3) guidelines of health policy – promote the youth, including students’ healthy lifestyle habits and stabilize lability of healthy lifestyle habits, for, as already above mentioned , the young people have a tendency to give up their obtained positive healthy lifestyle habits after the secondary school, for instance, the physical activity drops, harmful habits rise, smoking, excessive alcohol consumption, a long-term pastime in social networks, etc. In the research about “Students and Youth’s Sporting Habits” by the Sports Union of Latvia Higher Education Establishments in 2012, in general a positive students’ attitude towards sports activities was discovered. Some students think more attention has to be paid to sport and movement activities within the resources of higher educational establishments, the data obtained during the research point to the insufficient provision of sports infrastructure in higher educational establishments. Within the research several significant recommendations for the students’ involvement in daily sports activities, including also the proposals for a regular research in the students’ sports area were worked out, especially turning to the monitoring researches in the assessment of students’ movement activities and active lifestyle habits (LASS, 2012). Therefore as a whole, both the socioeconomic situation in Latvia and lengthy reforms in education, health care make the issue of a healthy society, healthy lifestyle, taking responsibility for own health topical, as just the lifestyle, according to the health area scientific researchers’ group led by Gwen Robbins (Robbins et al., 2005, 2011), American health area researchers’ group led by Michael McGinnis (McGinnis et al., 2002), as well as thee data collated by WHO (2003), about 50%-55% determines the person’s health condition. On the basis of the above mentioned data and identified controversies, one can judge about the topicality of the chosen issue “Correlations between Students’ Healthy Lifestyle Awareness and Habit Formation”. It is important to the whole society, as the studying youth is the part of society which will invest the knowledge, skills and attitudes, acquired at the higher education establishment, in Latvia development, a healthy and developed youth is the base for development of every country. PhD. A. Broks of Latvia University (2000) mentions that the development of Latvia education system takes place closely with the changes also in all other human activity sectors. An organized life is in a close correlation with an organized life experience- education, physically and mentally organized people.„Ikvienai valstij jaunieši ir svarīgs valsts nākotnes resurss, tāpēc sabiedrībai ir jāinvestē viņu veselībā un attīstībā. Jauni cilvēki nav problēmu avots – viņi ir to risināšanai nepieciešams resurss. Viņi ir nevis izdevumi, bet drīzāk investīcijas: nevis tikai jauni cilvēki, bet pasaules pilsoņi gan šobrīd, gan nākotnē.” (Trapenciere un Baltiņš, 2010, 3. lpp.) Mūsdienās ir nepieciešami augsti kvalificēti speciālisti, tāpēc vairums jauniešu izvēlas studēt augstskolā. Augstskolas vide prasa no jaunieša augstu pašorganizētības līmeni, jo studiju darbs ir saistīts ar intensīvu intelektuālu darbību, kas jāsabalansē ar daudzveidīgām jaunieša dzīves darbībām. Tāpēc jo sevišķi svarīgi ir atbalstīt un virzīt studentus ikdienas dzīvē izvēlēties veselīgu dzīves veidu, veidojot to par pamata dzīves sastāvdaļu, kas ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem kvalitatīvai indivīda darbībai un pašīstenošanās procesam. Pasaules Veselības organizācijas (turpmāk – PVO) Vispārējo stratēģiju uztura, fiziskās aktivitātes un veselības jomā apstiprināja 57. Pasaules Veselības asamblejā 2004. gada maijā (WHO, 2004). Tajā izvirzīti mērķi samazināt neinfekcijas slimību riska faktorus, kas saistīti ar neveselīgu uzturu un nepietiekamu fizisko aktivitāti; uzlabot izpratni par uztura un fizisko darbību pozitīvo ietekmi uz veselību; veicināt nacionālo plānu izstrādi un ieviešanu, lai uzlabotu uztura paradumus un palielinātu fizisko aktivitāti; veikt datu monitoringu par uztura paradumiem un fizisko aktivitāti. 61. Pasaules Veselības asamblejā 2008. gadā (WHO, 2008) pieņemta rezolūcija un darbības plāns, kurā galvenie PVO dalībvalstīm izvirzītie uzdevumi ir vairāki: 1. Izstrādāt valsts politiku un ieviest izstrādātās politikas darbības plānu neinfekciozo slimību profilaksei, īstenojot pasākumus valsts līmenī neinfekciozo slimību riska faktoru samazināšanai. 2. Veikt pasākumus, kuri samazina tādus pamata neinfekciozo slimību riska faktorus kā tabakas, alkohola, neveselīga uztura patēriņš un fiziskās aktivitātes trūkums. 3. Īstenot PVO globālās rekomendācijas saistībā ar uzturu, fizisko aktivitāti un veselību. Šie lēmumi atspoguļoti arī Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dokumentos. 2005. gada 15. martā pieņemta ES stratēģiskā platforma uztura, fiziskās aktivitātes un veselības jomas preventīvajiem pasākumiem. ES oficiālajos dokumentos (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 13. 12. 2008., C 319/1) izteikti nozīmīgi secinājumi un lēmumi: 1. Eiropas Komisijas 2001. gada novembra Baltajā grāmatā „Jauns impulss Eiropas jaunatnei” (1), ko Padome apstiprinājusi 2002. gada 14. februārī, secinājumos ir teikts, ka veselība ir jāuzskata par jauniešu sociālās integrācijas un neatkarības faktoru un tā ir obligāts priekšnosacījums viņu pilsoniskās aktivitātes attīstībai. 2. Padomes 2005. gada novembra Rezolūcijā par to, kā risināt jaunatnes problēmas Eiropā – „Eiropas Jaunatnes pakta īstenošana un pilsoniskās aktivitātes veicināšana” (3), ir norādīts, ka, integrējot jaunatnes aspektu citās Eiropas politikas jomās, īpaša prioritāte būtu jāpiešķir jauniešu veselīgam dzīvesveidam. Novērtējot pašreizējo jauniešu veselības stāvokli Eiropas valstīs, ES Padome konstatē (turpat, C 319/2): 1) lai arī kopumā Eiropas jauniešu veselība ir pietiekama, dažas jomas rada īpašas bažas, piemēram, uzturs, fiziskā aktivitāte, alkohola lietošana, seksuālā un garīgā veselība; 2) īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai veicinātu veselīgu dzīvesveidu un veiktu profilaktiskus pasākumus, it īpaši saistībā ar dzimumdzīvi, alkohola un narkotiku lietošanu, smēķēšanu, uztura lietošanas traucējumiem, aptaukošanos, vardarbību, azartspēlēm un atkarību no informācijas un komunikācijas tehnoloģijām; 3) veselīga fiziskā un sociālā vide ir būtiska veselīgai attīstībai. Būtu jādara viss iespējamais, lai uzlabotu jauniešu dzīves, darba un mācību apstākļus. Šajā dokumentā norādīti arī nepieciešamie pasākumi, kas veicami situācijas uzlabošanai, sevišķi uzsverot, ka „ir svarīgi palīdzēt jauniešiem pašiem uzņemties lielāku atbildību par savu veselību, palīdzēt celt pašapziņu un nostiprināt patstāvību, it īpaši uzlabojot jauniešu informētību par veselīga dzīvesveida labvēlīgo ietekmi, kā arī par viņu veselības apdraudējumiem” (turpat, C 319/3). Latvijas Republikas Veselības ministrijas (turpmāk – LR VM) sabiedrības veselības veicināšanas politikā (Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.– 2020. gadam), kas balstās uz PVO un ES izstrādātajām stratēģijām, par vienu no galvenajiem mērķiem izvirza sabiedrības izglītošanas jautājumu, kas ietekmē veselību un veselīgu dzīvesveidu. Lai īstenotu izvirzītās stratēģijas, jābūt starpinstitucionālai sadarbībai, tāpēc Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – LR IZM) uzdevums ir ieviest un īstenot veselīga dzīvesveida pamatprincipus Latvijas izglītības sistēmā. Ja skolu izglītības sistēmā veselības un veselīga dzīvesveida jautājumi ir aktualizēti, tad augstākajā izglītībā tas izpaužas mazākā mērā; to uzskatāmi parāda vairāki dokumenti: 1. Saskaņā ar Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2004. gada 15. septembra rīkojumu Nr. 632 apstiprinātajām Sporta politikas pamatnostādnēm 2004.– 2009. gadam izstrādāta Nacionālā sporta attīstības programma 2006.– 2012. gadam, kas savukārt ir pastiprināta ar MK 2006. gada 31. oktobra rīkojumu Nr. 838 (LR IZM, 2004). Nacionālās sporta attīstības programmas galvenais mērķis ir radīt apstākļus veselas, fiziski un garīgi attīstītas personības veidošanai. Nacionālās sporta attīstības programmas sadaļas „Bērnu un jauniešu sports” 3.7. punkts paredz augstākās izglītības iestādēs noteikt obligāto sporta nodarbību skaitu 2–3 stundas nedēļā pirmos četrus semestrus. Izpildes termiņš noteikts 2007. gads, atbildīgā izpildītājiestāde – LR IZM. Plānotais rezultāts: palielināsies jaunatnes fiziskā sagatavotība, uzlabosies veselība, paaugstināsies spēja apgūt profesiju un sekmīgi tajā strādāt. Mērķis: kustību iemaņu, prasmju un zināšanu apguve to lietošanai visa mūža garumā. (Sporta politikas pamatnostādnes, 2013). 2. 2013. gada MK rīkojums Nr. 666 „Sporta politikas pamatnostādnes 2013.– 2020. gadam” (2013). Rīcības virziens: iedzīvotāju pietiekama fiziskā aktivitāte un izpratne par fizisko aktivitāšu nepieciešamību veselības saglabāšanā un nostiprināšanā: „[..] Finansiāli atbalstīt sporta nodarbību ieviešanu visu augstskolu dienas nodaļu 1. un 2. kursa studentiem ar kredītpunktu piešķiršanu vai bez tās, paredzot nepieciešamo finansējumu studiju vietas bāzes izmaksu un sociālā nodrošinājuma izmaksu aprēķinu metodikā.” (59. lpp.) Atbildīgās iestādes – LR IZM un Augstākās izglītības iestādes. 3. Jaunatnes politikas valsts programmas 2009.–2013. gadam (2009) 7.1. punktā ietverta rīcības programma, kas paredz nodrošināt jauniešiem iespēju iesaistīties fiziskajās aktivitātēs un sportā; pilnveidot un nodrošināt izglītības iestādēs atbilstošu infrastruktūru, materiāltehnisko nodrošinājumu un informatīvo atbalstu, kā arī daudzveidīgas bezmaksas iespējas jauniešiem (tostarp sociālās atstumtības riskam pakļautiem jauniešiem) nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, nodrošinot fizisko un garīgo spēju izkopšanu un pilnvērtīgu attīstību, kā arī veidojot izpratni par aktīvu, veselīgu dzīvesveidu. 4. Latvijas Augstskolu likuma (1995) 5.1. punkts paredz, ka augstskolas nodrošina studējošajiem iespējas nodarboties ar sportu. 5. Latvijas Sporta likuma 4. panta Sports izglītības iestādēs 1. punkts paredz, ka sports izglītības iestādēs izglītojamiem nodrošina fizisko un garīgo spēju izkopšanu un attīstību, veido izpratni par aktīvu, veselīgu dzīvesveidu un sporta sacensību. 6. Latvijas Nacionālajā attīstības plānā (2014.–2020. gadam) (turpmāk – LNAP) iekļauts rīcības virziens „Vesels un darbspējīgs cilvēks”, kurā uzsvērts, ka Eiropas reģionā galvenie ietekmējamie veselības riski, kas rada būtiskas veselības aprūpes un sociālās izmaksas, ir smēķēšana, riskanta alkohola lietošana, fizisko aktivitāšu trūkums un nepilnvērtīgs uzturs, tādēļ viena no prioritātēm ir veselīga un aktīva dzīvesveida paradumu nostiprināšana sabiedrībā kopumā, nostiprinot veselības veicināšanas sadarbības tīklus: (a) veselīga uztura, aktīva dzīvesveida un garīgās veselības veicināšana, (b) bērnu un jauniešu sporta un tautas sporta attīstība, (c) veselības mācības iekļaušana skolu programmās, (d) atkarību izraisošo vielu un procesu prevencija (LNAP, 2012, 46.–48. lpp.). Neviens no iepriekš minētajiem politikas mērķiem un uzdevumiem, kā arī Augstskolu likuma 5. panta 1. punkts un Sporta likuma 4. panta 1. punkts augstskolās pilnībā netiek īstenots. Tāpēc ir pamatotas bažas par LNAP (2012) rīcības virziena „Vesels un darbspējīgs cilvēks” un Sporta politikas pamatnostādņu 2013.–2020. gadam (2013) īstenošanu, jo tikai nepārtraukts izglītojošs process, pamatojoties uz jaunākajām atziņām veselības jomā un to integrēšanu ikdienas praksē dod pozitīvus rezultātus, veidojot un nostiprinot studentu veselīga dzīvesveida paradumus, kas ir pamats labai veselībai. Vēl joprojām Latvijā ir augsta saslimstība un mirstība no neinfekciju slimībām (tostarp sirds un asinsvadu sistēmas slimībām, onkoloģiskajām slimībām, garīgās veselības traucējumiem), kuru attīstību lielā mērā ietekmē cilvēku dzīvesveids (uztura paradumi, fiziskā aktivitāte un atkarību izraisošo vielu lietošana) (Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam, 2013, 37. lpp.). Vairumam Latvijas iedzīvotāju nav pietiekamas fiziskās aktivitātes, jo trūkst motivācijas, izpratnes par fiziskās aktivitātes nozīmi veselības saglabāšanā, prasmes, iemaņas un resursi fizisko aktivitāšu īstenošanai, kā arī nav pietiekami attīstītas un pieejamas fizisko aktivitāti veicinošas vides (piemēram, veloceliņi, pietiekams sporta zāļu un sporta laukumu skaits). (Turpat) Latvijā veiktie pētījumi – „Studentu fiziskās aktivitātes, dzīvesveida un veselības stāvokļa izvērtējums” (Porozovs, 2010), „Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums” (Pudule, Villeruša, Grīnberga, Velika, Taube, Behmane, Dzērve un Prättälä, 2011), „Studentu un vidējo profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu aptauja” (Koroļova, 2010) – norāda uz šādām tendencēm: 1) neraugoties uz veselības stāvokļa pozitīvo pašnovērtējumu, statistika liecina, ka gan vides apstākļu, gan cilvēku dzīvesveida un darbības izmaiņu dēļ strauji pieaudzis veselības risku skaits un apdraudējums veselībai, kas tiešā veidā ietekmē arī jauniešu veselības stāvokli; 2) jaunieši 18–21 g. v., tostarp studenti, divreiz retāk iesaistās regulārās sporta nodarbībās nekā jaunāki cilvēki, bet pēc 22 g. v. to īpatsvars samazinās seškārtīgi; 3) jaunieši, kas nodarbojas ar sportu skolā/augstskolā vai ārpus tās, nozīmīgi biežāk savu veselības stāvokli vērtē kā labu un statistiski nozīmīgi biežāk apgalvo, ka pēdējā gada laikā tiem nav bijušas nekādas veselības problēmas; 4) vecuma grupā 15–24 gadi liekās ķermeņa masas un aptaukošanās izplatība ir tikai 11,3 % sieviešu un 13,5 % vīriešu, taču, palielinoties vecumam, no 25 gadiem liekās ķermeņa masas un aptaukošanās izplatība strauji pieaug; 5) neraugoties uz informācijas bagātību, jaunieši vēlas iegūt pilnīgāku priekšstatu par veselīgu dzīvesveidu un slimību profilaksi izglītības iestādēs, kurās mācās vai studē. Apkopojot iepriekš minētos faktus, ir skaidri saskatāmas pretrunas starp 1) veselības politikas izvirzītajiem mērķiem, uzdevumiem un reālo dzīves situāciju augstskolās; piemēram, augstskolas vidē – fiziskās aktivitātes pieejamība, veselīga uztura pieejamība, dienas režīma plānošana (lekciju izkārtojums) u. tml.; 2) studentu vēlmi iegūt pilnīgāku priekšstatu par veselīgu dzīvesveidu un augstskolu piedāvātajām iespējām; 3) veselības politikas pamatnostādnēm – veicināt jauniešu, tostarp studējošās jaunatnes, veselīga dzīvesveida paradumus un stabilizēt to labilitāti, jo jauniešiem pēc vidējās izglītības iegūšanas ir tendence zaudēt jau iegūtos pozitīvos veselīga dzīvesveida paradumus, piemēram, samazinās fiziskā aktivitāte, palielinās kaitīgie ieradumi – smēķēšana, alkohola pārmērīga lietošana, ilgstoša laika pavadīšana sociālajos tīklos u. tml. 2012. gada Latvijas Augstskolu sporta savienības pētījumā „Studentu un jauniešu sportošanas paradumi” (LASS, 2012) kopumā tika konstatēta pozitīva studentu attieksme pret sportiskām darbībām; daļa studentu uzskata, ka augstskolās sportam un kustību aktivitātei vajadzētu pievērst lielāku uzmanību; pētījumā iegūtie fakti norāda uz augstskolu sporta infrastruktūras nepietiekamu nodrošinājumu. Pētījumā tika izstrādātas vairākas būtiskas rekomendācijas studentu iesaistei ikdienas sporta aktivitātēs, tostarp arī ieteikumi regulāri veikt pētniecisko darbību studentu sporta jomā, īpaši pievēršoties monitoringa pētījumiem, lai izvērtētu studentu kustību aktivitāti un aktīva dzīvesveida paradumus. Tādējādi kopumā gan Latvijas sociālekonomiskais stāvoklis, gan ieilgušās reformas izglītībā, veselības aprūpē aktualizē jautājumu par veselīgu sabiedrību, veselīgu dzīvesveidu un atbildības uzņemšanos pār savu veselību, jo tieši dzīvesveids, pēc veselības jomas zinātņu pētnieku grupas G. Robinas vadībā (Robbins et al., 2005, 2011) un amerikāņu veselības jomas pētnieku grupas Dž. M. MakGinisa vadībā (McGinnis et al., 2002), kā arī WHO (2003) apkopotajiem datiem, par 50–55 % nosaka cilvēka veselības stāvokli. Pamatojoties uz iepriekš minētajiem faktiem un identificētajām pretrunām, var spriest par promocijas pētījumam izvēlētā temata „Studentu veselīga dzīvesveida izpratnes un paradumu veidošanās mijsakarības” problemātiku un aktualitāti. Tā ir nozīmīga visai sabiedrībai, jo studējošā jaunatne ir tā sabiedrības daļa, kura augstskolā iegūtās zināšanas, iemaņas, prasmes un attieksmes ieguldīs Latvijas izaugsmē. Vesela un attīstīta jaunatne ir katras valsts attīstības pamats. A. Broks (2000) norāda, ka Latvijas izglītības sistēmas attīstība notiek visciešākajā kopsolī ar pārmaiņām arī visās citās cilvēka darbības nozarēs. Sakārtota dzīve atrodas visciešākajā mijiedarbībā ar sakārtotu dzīves pieredzi – izglītību, garīgi un fiziski sakārtotiem cilvēkiem.