Tīklenes vēnas oklūzijas un mākulas tūskas izmaiņas analīze pacientiem, kuriem tiek veiktas intravitreālas injekcijas

Abstract

Tīklenes vēnas oklūzija (TVO) ir tromboze, kas var skart centrālo tīklenes vēnu (CTVO), hemicentrālo tīklenes vēnu (HTVO) vai tās zarus (TVZO). Tā ir otra biežākā tīklenes vaskulārā patoloģija pēc diabētiskas retinopātijas, rezultējoties ar iespējami nopietnām izmaiņām redzes asumā. Anti vaskulārā endotēlija augšanas faktora (anti-VEAF) intravitreālas injekcijas tiek izmantotas TVO ārstēšanā un tās radītās makulas tūskas samazināšanā, potenciāli uzlabojot redzes asumu. Darba mērķis bija analizēt pacientus ar TVO, kā arī makulas tūskas un redzes izmaiņas pēc anti-VEAF injekcijām. Materiāli un metodes. Tika veikts retrospektīvs pētījums, iekļaujot septiņus pacientus ar tīklenes vēnas oklūziju, kas terapijā saņēma anti-VEAF intravitreālas injekcijas (Bevacizumab 0,05 ml). Tīklenes biezums (TB) tika salīdzināts pirms un pēc anti-VEAF injekcijām un redzes asuma (RA) izmaiņām. Dati tika analizēti, izmantojot Microsoft Excel un IBM SPSS 29. Rezultāti. No septiņiem pacientiem četri pacienti (57,14%) bija vīrieši un trīs (42,86%) – sievietes. Vidējais pacientu vecums – 77 gadi (SD=11,4). Labās acs TVO bija četriem pacientiem (57,14%), bet kreisās – trīs pacientiem (42,86%). CTVO bija diviem pacientiem (28,57%), bet TVZO – pieciem pacientiem (71,42%), no kuriem trīs bija apakšējā zara trombozes, bet divas – augšējā zara trombozes. Vidējais laiks, kopš TVO diagnozes bija, 18 mēneši (IQR=72), kuru laikā mediānais saņemto injekciju skaits – četras injekcijas (IQR=3). Izmantojot Vilkoksona testu, mediānais TB pirms anti-VEAF injekcijām bija 825 μm (IQR=271) un pēc anti-VEAF injekcijām – 282 μm (IQR=216) (p=0,018). Manna Vitnija U tests atklāja, ka RA ir labāks acī ar TVZO – 30% (IQR=0,52), nekā acī ar CTVO – 3% (p=0,095). Statistiski nozīmīgas atšķirības makulas tūskā un redzes asumā, atkarībā no injekciju skaita, netika novērotas. Pēc linēarās regresijas metodes TB statistiski nozīmīgi paredzēja RA, F(1,32)=15,449, p<0.001, atbildot par 32,6% no izmaiņām RA ar koriģēto R2=30,5%. TB pieaugot par vienu mikrometru, RA samazinās par 0.001 (95% TI (-0.001 to 0.000)) vienību jeb % (t=-3.931, p<0.001). Prognostiskais vienādojums: redzes asums=0.858+(-0.001*tīklenes biezums). Secinājumi. Pēc anti-VEAF injekcijām makulas tūska samazinājās par ~66%. Tika novērota lineārā regresija starp TB un RA. Lai iegūtu vairāk statistiski nozīmīgus rezultātus, ir nepieciešami pētījumi ar lielāku pacientu skaitu.Retinal vein occlusion (RVO) is a thrombosis, that may involve central retinal vein (CRVO), hemi-central retinal vein (HRVO) or its branches (BRVO). It is the second most common retinal vascular disease after diabetic retinopathy, resulting in possibly serious changes in visual acuity (VA). Anti vascular endothelial growth factor (anti-VEGF) intravitreal injections are used to decrease macular oedema (MO) after RVO, potentially improving VA. The aim of the study was to analyse patients with RVO and the changes in MO and VA after receiving anti-VEGF injections. Materials and methods. A retrospective study from medical records was performed in seven patients with RVO who received anti-VEGF injections (Bevacizumab 0.05ml). Retinal thickness (RT) was compared before and after anti-VEGF injections and with changes in VA. Data were analysed by Microsoft Excel and IBM SPSS 29. Results. Out of seven patients, four patients (57.14%) were male and three (42.86%) – female. Mean age was 77 years (SD=11.4). RVO in the right eye were found in 4 patients (57.14%) and in left eye – in three patients (42.86%). CRVO occurred in two patients (28.57%) and BRVO in five patients (71.42%), of which three were inferior BRVO, and two – superior BRVO. Median time since TVO diagnosis was 18 months (IQR=72), median number of injections during this time – four injections (IQR=3). Using Wilcoxon test, median RT before anti-VEGF injections was 825μm (IQR=271) and after anti-VEGF injections – 282μm (IQR=216) (p=0.018). Mann-Whitney U test showed that median VA is better in the eye with BRVO – 30% (IQR=0.52) than in the eye with CRVO – 3% (p=0.095). Statistically insignificant differences in MO or VA, depending on the number of injections, were not observed. Linear regression revealed that RT statistically significantly predicted VA, F(1,32)=15.449, p<0.001, accounting for 32.6% of the variation in VA with adjusted R2=30.5%. With every unit of increase of RT, VA decreases by 0.001 (95% CI (-0.001 to 0.000) units (t=-3.931, p<0.001). The prediction equation was: visual acuity=0.858+(-0.001*retinal thickness). Conclusions. After anti-VEGF injections MO decreased by ~66%. Linear regression was noticed between MO and VA. For more statistically significant results research with more patients is needed.