Psiholoģiskā terora aizlieguma tiesiskais regulējums

Abstract

Bakalaura darba tēma: “Psiholoģiskā terora aizlieguma tiesiskais regulējums” Darbā pētītās tēmas aktualitāti pamato pēdējo piecu gadu laikā apkopotie statistikas dati, kas apliecina psiholoģiskā terora esamību darba tiesiskajās attiecībās. Tāpat jautājums par psiholoģiskā terora aizlieguma noregulēšanu darba tiesiskajās attiecībās ir aktuāls tāpēc, ka šobrīd Darba likumā esošais regulējums to tieši neaizliedz. Ņemot vērā pieaugošo sabiedrības informētību par mentālās veselības jautājumiem, kā arī tiesu prakses lēno attīstību šajā jomā, nepieciešamība pēc skaidra regulējuma kļūst arvien izteiktāka. Bakalaura darba mērķis ir, izpētot psiholoģiskā terora aizlieguma tiesisko regulējumu un tā piemērošanu darba tiesiskajās attiecībās Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs, atklāt problēmjautājumus un izstrādāt priekšlikumus tiesiskā regulējuma pilnveidošanai Latvijā. Bakalaura darbs sastāv no četrām nodaļām. Darba izstrādē tika izmantoti dažādi informācijas avoti, tostarp zinātniskā literatūra un periodika, interneta resursi, kas nodrošina piekļuvi aktuālajai informācijai, starptautiskie un Latvijas normatīvie akti, kā arī tiek salīdzināts Latvijas tiesiskais ietvars ar citu Eiropas Savienības valstu — piemēram, Francijas un Lietuvas — pieeju. Tiek analizēta arī Latvijas tiesu prakse, kas atklāj gan psiholoģiskā terora pierādīšanas grūtības, gan to, ka regulējums pārsvarā attiecas uz darba devēja rīcību, ignorējot situācijas, kad pāridarītājs ir kolēģis vai vadītājs. Pētījuma rezultātā tika veikti secināju un izstrādāti priekšlikumi. Svarīgākie atzinumi atklāj nepieciešamību veikt būtiskas izmaiņas Latvijas darba tiesību jomā. Lai gan darba devējam ir pienākums nodrošināt drošus darba apstākļus, psiholoģiskā terora īstenošana ir šī pienākuma pārkāpums. Tiesu praksē novērojams, ka gadījumos, kad konstatējams psiholoģisks terors, tiek piemērotas vispārīgas Darba likuma normas, lai aizsargātu darbinieku intereses. Psiholoģiskā terora pierādīšana ir sarežģīta, jo Darba likumā nav skaidrots tā jēdziens. Darba rezultātā autore ir izvirzījusi konkrētus priekšlikumus normatīvā regulējuma pilnveidei, kuru mērķis ir novērst psiholoģisko teroru darba vidē un stiprināt darbinieku pamattiesību ievērošanu. Darba apjoms ir 60 lapas.Bachelor’s Thesis Title: “Legal Regulation of the Prohibition of Psychological Harassment” The relevance of the topic addressed in this thesis is supported by statistical data collected over the past five years, which confirm the existence of psychological harassment in employment relationships. The issue of regulating the prohibition of psychological harassment in the workplace remains highly topical, as the current Labour Law in Latvia does not explicitly prohibit such conduct. In light of growing public awareness of mental health issues and the slow development of court practice in this area, the need for a clear and effective legal framework is becoming increasingly evident. The aim of this bachelor's thesis is to examine the legal regulation of the prohibition of psychological harassment and its application in employment relations in Latvia and other European Union countries, to identify key legal issues, and to develop proposals for improving the legal framework in Latvia. The thesis consists of four chapters and draws on diverse sources, including academic literature, periodicals, online materials, and international and Latvian legal acts. It also compares Latvia’s legal framework with that of other EU countries, notably France and Lithuania. Additionally, the thesis examines Latvian court practice, highlighting the difficulty of proving psychological harassment and the limitations of current regulation, which mainly addresses employer conduct while overlooking actions by colleagues or supervisors. The research led to key conclusions and specific proposals. Findings highlight the urgent need to amend Latvian labour law. Although employers are required to ensure a safe working environment, psychological harassment violates this duty. In such cases, existing provisions on equality and the prohibition of adverse consequences are applied by analogy. Case law shows that in situations where psychological harassment is identified, general provisions of the Labour Law are applied to protect the employee's interests. The Labour Law lacks a clear definition of psychological harassment, making it difficult to prove. The thesis proposes targeted legal improvements to prevent workplace harassment and enhance employee rights protection. The thesis consists of 60 pages.