Novērotāja efekts virtuālajā vidē kibermobinga gadījumos un tā saistība ar sociālo tīklu lietošanu

Abstract

Pētījuma mērķis ir noskaidrot vai novērotāju skaits samazinās iespēju, ka indivīds iesaistīsies un palīdzēs cietušajam, balstoties uz (Fischer, et al., 2011) veikto novērotāja efekta meta analīzi, (Kowalski, et al., 2014) veikto kibermobinga meta analīzi un līdz šim veiktajiem pētījumiem par novērotāja efektu virtuālajā vidē. Galvenie pētījuma jautājumi iekļauj – “Vai novērotāju skaits samazinās iespēju, ka indivīds iesaistīsies un palīdzēs cietušajam?” un “Kā novērotāju skaits ietekmēs dažādas iesaistīšanās reakcijas kibermobinga situācijā?”. Pētījuma izlasi sastādīja 78 personas (80% sieviešu), vecumā no 18 līdz 25 gadiem. Kvazieksperimenta gaitā respondenti tika stratificēti 3 grupās (26 katrā), balstoties uz sociālo mediju lietošanas paradumiem, grupas atšķīrās ar stimulmateriālu un šķietamo novērotāju skaitu. Izslēgšanas kritērijs bija kontroljautājums, uz kuru nepareizi atbildēja 3 respondenti un tika izslēgti no gala rezultātu analīzes. Kvazikesperimentā tika izmantota Sociālo mediju lietošanas skala (Social media usage scale, M.S. Eastin, R. LaRose,2000) un Vispārējās iesaistīšanās nodoma pants, kas strukturēts līdzīgi kā iepriekšējos pētījumos. Pētījuma ietvaros tika izstrādāts stimulmateriāls, kurā norisinājās mākslīga kibermobinga situācija, starp grupām šie stimulmateriāli atšķīrās ar šķietamo novērotāju skaitu. Pētījuma procedūrā dalībnieki izpildīja pētījuma pirmo daļu, pēc tam tie tika sadalīti 3 stratificētās grupās un uz viņu e-pasta adresēm tika nosūtīta otrā pētījuma daļa, kas atšķīrās ar stimulmateriālu un šķietamo novērotāju skaitu tajā. Iegūtie rezultāti bija statistiski nenozīmīgi, kaut gan tendenču līmenī tika novērots, ka šķietamo novērotāju skaits neietekmē iespēju, ka indivīds iesaistīsies, kaut gan iesaistīšanās gadījumā, palielinoties novērotāju skaitam, palielinājās iespēja, ka indivīds situācijā iesaistīsies caur tiešo vai netiešo iesaistes reakcijas veidu. Iegūtos rezultātus iespējams izmantot turpmākos pētījumos, kas centīsies papildināt zināšanas par novērotāja efektu klātbūtni virtuālajā vidē.The aim of the study is to clarify whether the number of observers will reduce the possibility that the individual will engage in and help the victim based on a meta-analysis of the bystander effect carried out by (Fischer, et al., 2011), the meta-analysis of the Cyber-bullying (Kowalski, et al., 2014) and the studies carried out so far on the bystander effect in the virtual environment. The main questions of the study included: “Will the group of observers reduce the possibility that the individual will engage and help the victim?” and “How will the number of observers affect different engagement reactions in the cyber-bullying situation?”. 78 individuals (80% of women), aged 18 to 25, were selected. In the course of the quasi-experiment, respondents were stratified into 3 groups (26 in each), based on social media use, groups differed with the number of stimulus materials and apparent observers. The exclusion criterion was an item that was incorrectly answered by 3 respondents and excluded from the analysis of the final result. The Social Media usage scale (Eastin, LaRose, 2000), and the General intention to intervene item, structured in similar ways as in previous studies, were used in the quasi-experiment process. Within the framework of the study, stimulant material was developed with an artificial cyber-bullying situation that differed between the groups in terms of the number of observers. In the study procedure, the participants executed the first part of the study, then they were divided into 3 stratified groups and a second portion of the study was sent to their email addresses, which differed with the stimuli materials and apparent observers in it. The results obtained were statistically insignificant, although at trend level it was observed that the number of apparent observers did not affect the possibility that the individual will help, although, in the event of an increase in the number of observers, the possibility of an individual engaging through direct or indirect forms of engagement response was increased. The results obtained can be used in further studies that will seek to complement the knowledge of the presence of bystander effects in the virtual environment.