Kardioemboliska insulta funkcionālais iznākums un mirstība atkarībā no antitrombotiskās terapijas, klīniskiem un demogrāfiskiem datiem. Promocijas darba kopsavilkums

Simple item page
dc.contributor.advisorMiglāne, Evija
dc.contributor.advisorPriede, Zanda
dc.contributor.authorJurjāns, Kristaps
dc.date.accessioned2025-05-06T09:04:43Z
dc.date.available2025-05-06T09:04:43Z
dc.date.issued2025
dc.descriptionPromocijas darbs izstrādāts Rīgas Stradiņa universitātē, Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, Rīgā, Latvijā. Aizstāvēšana: Klīniskās medicīnas promocijas padomes atklātā sēdē 2025. gada 30. aprīlī plkst. 15.00 Hipokrāta auditorijā, Dzirciema ielā 16, Rīgas Stradiņa universitātē, un attālināti, tiešsaistes platformā Zoom.lv_LV
dc.description.abstractPasaules Veselības organizācija insultu pieskaita kardiovaskulārajām slimībām, kas ir galvenais nāves iemesls visā pasaulē, išēmisks insults (AII) ir otrais izplatītākais nāves cēlonis un trešais biežākais invaliditātes koriģēto dzīves gadu (DALYs – disability-adjusted life years) iemesls. Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā saslimstība ar AII ir ļoti augsta, tam iemesls varētu būt lielāks kardioemboliska insulta (KEI) īpatsvars. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka KEI ir smagākais no AII subtipiem, un tas bieži tiek saistīts ar nevalvulāru ātriju fibrilāciju (NVĀF). Pēdējo gadu laikā būtiski uzlabojušās insulta profilakses un akūtās ārstēšanas iespējas šim insulta subtipam, tomēr, populācijai novecojot, tiek prognozēts, ka KEI sastopamība būtiski pieaugs, radot papildu slogu veselības aprūpes sistēmai un sabiedrībai. Atbilstoši pieejamām vadlīnijām visiem pacientiem ar NVĀF insulta profilaksē nepieciešams saņemt perorālos antikoagulantus (OAC), bet nav skaidru rekomendāciju sekundārās profilakses izvēlē pacientiem ar izteiktu neiroloģisko deficītu pēc pārciesta insulta. Līdz ar to liela daļa šo pacientu nesaņem adekvātu sekundāro profilaksi. Līdzīgi pētījumi par ilgtermiņa mirstību un funkcionālo iznākumu pašreiz literatūrā nav publicēti, jo lielākajā daļā pētījumu pacientus nenovēro ilgāk par 90 dienām, tādēļ nav skaidri zināms, kas notiek ar šiem pacientiem vēlākā periodā. Promocijas darba mērķis ir novērtēt antitrombotiskas terapijas ietekmi uz mirstību un ilgtermiņa funkcionālo iznākumu KEI pacientiem Latvijā. Promocijas darbs ir strukturēts trijās daļās, lai izvērtētu dažādus KEI profilakses un pacientu aprūpes aspektus. Pirmajā daļā tiek izvērtēti dažādi primārās profilakses aspekti gan no pacienta, gan ārsta skatpunkta. Otrajā daļā tiek izvērtēti un salīdzināti KEI pacientu klīniskie un demogrāfiskie dati, savukārt trešajā daļā aplūkota KEI sekundārā profilakse un ilgtermiņa funkcionālais iznākums. Rezultāti liecina, ka KEI patiesi ir visizplatītākais un klīniski smagākais AII apakštips Latvijā. KEI pacienti galvenokārt ir vecāki, tie biežāk ir sieviešu dzimuma un bieži ir multimorbīdi. Lai gan KEI pacienti biežāk saņem reperfūzijas terapiju, šiem pacientiem raksturīgs ilgāks stacionēšanās laiks, nelabvēlīgāks funkcionālais iznākums un augstāka intrahospitālā, kā arī ilgtermiņa mirstība. KEI profilakse pacientiem ar NVĀF ir nepietiekama, lielai daļai pacientu nesaņemot atbilstošus medikamentus vecuma un/vai agrīni nelabvēlīga insulta funkcionālā iznākuma dēļ. OAC lietošana uzlabo ilgtermiņa funkcionālo iznākumu un samazina mirstību KEI pacientiem. Tiešas darbības antikoagulantiem (TSOAC) ir būtiskas priekšrocības pār K vitamīna antagonistiem galvenokārt to drošības profilu dēļ. Efektīva TSOAC lietošana KEI profilaksē pacientiem ar NVĀF ir saistīta ar labāku ilgtermiņa funkcionālo iznākumu un zemāku mirstību.lv_LV
dc.formatElectronic
dc.identifier.citationJurjāns, K. 2025. Kardioemboliska insulta funkcionālais iznākums un mirstība atkarībā no antitrombotiskās terapijas, klīniskiem un demogrāfiskiem datiem: promocijas darba kopsavilkums: apakšnozare – neiroloģija. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte. https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2025-08_pdklv_LV
dc.identifier.doihttps://doi.org/10.25143/prom-rsu_2025-08_pdk
dc.identifier.other1–116
dc.identifier.urihttps://dspace.rsu.lv/handle/123456789/377566
dc.language.isolv_LV
dc.publisherRīgas Stradiņa universitātelv_LV
dc.rightsAttribution-NonCommercial 4.0 International
dc.rightsinfo:eu-repo/semantics/openAccess-
dc.rights.urihttp://creativecommons.org/licenses/by-nc/4.0/
dc.subjectpromocijas darba kopsavilkumslv_LV
dc.subjectkardioembolisks insultslv_LV
dc.subjectinsulta profilakselv_LV
dc.subjectpriekškambaru fibrilācijalv_LV
dc.subjectinsulta mirstībalv_LV
dc.subjectinsulta funkcionālais iznākumslv_LV
dc.subject.other3.2. klīniskā medicīna; apakšnozare – neiroloģijalv_LV
dc.titleKardioemboliska insulta funkcionālais iznākums un mirstība atkarībā no antitrombotiskās terapijas, klīniskiem un demogrāfiskiem datiem. Promocijas darba kopsavilkumslv_LV
dc.title.alternativeFunctional Outcome and Mortality of Cardioembolic Stroke Patients Dependent on Antithrombotic Therapy. Summary of the Doctoral Thesisen
dc.typeinfo:eu-repo/semantics/other

Files

Original bundle
Now showing 1 - 1 of 1
No Thumbnail Available
Name:
2025-08_Jurjaans-Kristaps_PDK_IPD-5941.pdf
Size:
1.63 MB
Format:
Adobe Portable Document Format
Download

Collections

2025. gadā aizstāvētie promocijas darbi un kopsavilkumi