Iegurņa pamatnes muskulatūras disfunkcijas saistība ar ikdienas aktivitātēm Latvijas sievietēm

Abstract

Pētījuma nosaukums: Iegurņa pamatnes muskulatūras disfunkcijas saistība ar ikdienas aktivitātēm Latvijas sievietēm. Pamatojums: Iegurņa pamatnes disfunkcija negatīvi ietekmē pacientu dzīves kvalitāti un ir saistīta ar depresiju un trauksmi. Šīs disfunkcijas ir izplatītas un literatūrā tiek ziņots, ka dzīves laikā viena no četrām sievietēm piedzīvos šos traucējumus. Iegurņa pamatnes ietekmes īsā anketa (7 jautājumi) (PFIQ7) ir plaši izmantots instruments, kas ļauj nevērtēt iegurņa pamatnes disfunkciju simptomus un to ietekmi uz ikdienas aktivitātēm. Pētījuma mērķis: Analizēt iegurņa pamatnes muskulatūras disfunkcijas saistību ar ikdienas aktivitātēm un dzīves kvalitāti, izmantojot PFIQ-7 anketu, lai identificētu potenciālos ierobežojumus. Pētījuma metodes: Pētījuma dizains ir kvantitatīvs neeksperimentāls salīdzinošs šķērsgriezuma pētījums. Tā kā PFIQ7 anketa nav validēta latviešu valodā, tā tika tulkota un darba autore to papildināja ar sociāldemogrāfiska rakstura jautājumiem. Anketa tika publicēta Google Forms platformā un potenciālās dalībnieces uzrunātas caur sociālajiem tīkliem. Iegūtie dati tika apkopoti un analizēti izmantojot matemātiskās statistikas metodes. Rezultāti: Pētījumā piedalījās 73 sievietes vecumā no 18 līdz 65 gadiem, no kurām 49 dalībnieces jeb 67.1% bija dzemdējušas. Urīnizvadsistēmas simptomu intensitāte visspēcīgāko ietekmi atstāja uz spēju veikt fiziskas darbības, spēju veikt mājas darbus, piedalīties izklaides aktivitātēs un dalību sociālajās aktivitātēs ārpus mājām. Kolorektālās sistēmas simptomu smagums visvairāk ietekmēja spēju veikt mājas darbus, piedalīties izklaides aktivitātēs, spēju ceļot ar automašīnu vai autobusu attālumos, kas pārsniedz 30 minūtes no mājām un dalību sociālajās aktivitātēs ārpus mājām. Iegurņa orgānu prolapsa simptomu smagumam vislielākā saistība bija ar neapmierinātības sajūtu, izklaides aktivitātēm, dalību sociālajās aktivitātes ārpus mājām un emocionālo veselību. Secinājumi: Iegurņa pamatnes muskuļu disfunkcija ir vienlīdz bieži sastopama gan starp dzemdējušām, gan nedzemdējušām sievietēm, bet atšķiras simptomu smagums. Visbiežāk sastopamā disfunkcijas ir iegurņa orgānu prolapss un urīnizvadsitēmas traucējumi. Fizisko aktivitāšu biežumam nedēļā ir būtiska saistība ar urīnizvadsistēmas simptomu smagumu.Title: The connection between pelvic floor muscle dysfunction and daily activities in Latvian women. Background: Pelvic floor dysfunction negatively impacts patients' quality of life and is associated with depression and anxiety. These dysfunctions are common and the literature reports that one in four women will experience these disorders during their lifetime. The Pelvic Floor Impact Questionnaire – short form 7 (PFIQ-7) is a widely used instrument that allows for the assessment of pelvic floor dysfunction symptoms and their impact on daily activities. Objective: To analyse the relationship of pelvic floor muscle dysfunction with daily activities and quality of life using the PFIQ-7 questionnaire to identify potential limitations. Methods: The study design is a quantitative non-experimental comparative cross-sectional study. Since the PFIQ7 questionnaire has not been validated in Latvian, it was translated and the author of the research supplemented it with sociodemographic questions. The questionnaire was published on the Google Forms platform and potential participants were approached via social networks. The obtained data were collected and analysed using mathematical statistical methods. Results: The study included 73 women aged 18 to 65 years, of whom 49 participants or 67.1% had given birth. The severity of urinary system symptoms had the strongest impact on the ability to perform physical activities, the ability to do housework, participate in recreational activities and participation in social activities outside the home. The severity of colorectal system symptoms had the strongest impact on the ability to do housework, participate in recreational activities, the ability to travel by car or bus for distances greater than 30 minutes from home and participation in social activities outside the home. The severity of pelvic organ prolapse symptoms was most strongly associated with feelings of dissatisfaction, recreational activities, participation in social activities outside the home and emotional health. Conclusion: Pelvic floor muscle dysfunction is equally common among both nulliparous and parous women, but the severity of symptoms varies. The most common dysfunctions are pelvic organ prolapse and urinary tract disorders. The frequency of physical activity per week has a significant relationship with the severity of urinary tract symptoms.