Dzīvesspēka aptaujas adaptācija latviešu valodā

Abstract

Bakalaura darba tēma ir “Dzīvesspēka aptaujas adaptācija latviešu valodā”. Darba mērķis bija adaptēt «Dzīvesspēka aptauju» (RS) latviešu valodā . Pētījuma jautājumi bija: Kādi ir latviski adaptētas «Dzīvesspēka aptaujas» (RS) psihometriskie rādītāji?; Kādi ir latviski adaptētas «Dzīvesspēka aptaujas» (RS) iekšējās saskaņotības rādītāji?; Kādas ir latviski adaptētas «Dzīvesspēka aptaujas» (RS) starpskalu korelācijas?; Kāda ir latviski adaptētas «Dzīvesspēka aptaujas» (RS) faktoru struktūra?; Kādi ir latviski adaptētas «Dzīvesspēka aptaujas» (RS) stabilitātes rādītāji atkārtotā mērījumā? Darbu veido ievads, trīs teorētiskās nodaļas, pētījuma metodoloģijas apraksts, rezultātu analīze, diskusijas sadaļa un secinājumi. Pirmajā nodaļā tiek aplūkots dzīvesspēka jēdziens psiholoģijā, tā vēsturiskā attīstība, teorētiskās pieejas un dzīvesspēka mērīšanas instrumenti. Otrajā nodaļā sniegts Dzīvesspēka aptaujas apraksts, kā arī tās psihometriskie rādītāji. Trešā nodaļa veltīta dzīvesspēka aptaujas adaptācijas procesam un tās pielietojumam dažādās kultūrvidēs. Kopumā pētījumā piedalījās un tika iekļauti datu analīze 201 respondents vecumā no 18 līdz 65 gadiem (M = 26,98, SD = 9,32) no kuriem 59,7% bija sievietes (n = 120) un 40,3% bija vīrieši (n = 81). Respondenti tika uzrunāti sociālo tīklu vietnēs, lai attālināti tiešsaistē aizpildītu šādas aptaujas: sociāldemogrāfisko datu anketu un Dzīvesspēka aptauju (The Resilience Scale, RS, Gail M. Wagnild un Heather M. Young, 1993). Tika iegūta nepieciešama licence aptaujas izmantošanai un adaptacijai. Darbā tika secināts, ka aptaujas vienumiem bija apmierinoši psihometriskie rādītāji, tostarp laba iekšējā saskaņotība un spēcīgas pozitīvas korelācijas starp apakšskalām un kopējo rādītāju, kas apstiprina instrumenta konceptuālo vienotību. Faktoru analīzē tika identificētas divas dimensijas – “Personiskā kompetence” un “Sevis un dzīves pieņemšana” –, kas atbilst oriģinālajam modelim ar nelielām kultūrvides ietekmētām atšķirībām. Retesta rezultāti norāda uz aptaujas stabilitāti laika gaitā, padarot to par uzticamu instrumentu ilgtermiņa pētījumiem.The topic of the bachelor’s thesis is “Adaptation of the Resilience Scale into the Latvian Language.” The aim of the study was to adapt the Resilience Scale (RS) into Latvian. The research questions were as follows: What are the psychometric properties of the Latvian-adapted Resilience Scale (RS)?; What are the internal consistency indicators of the Latvian-adapted RS?; What are the interscale correlations of the Latvian-adapted RS?; What is the factor structure of the Latvian-adapted RS?; What are the test–retest stability indicators of the Latvian-adapted RS? The thesis consists of an introduction, three theoretical chapters, a description of the research methodology, analysis of results, a discussion section, and conclusions. The first chapter explores the concept of resilience in psychology, its historical development, theoretical approaches, and resilience measurement instruments. The second chapter provides a description of the Resilience Scale and its psychometric indicators. The third chapter focuses on the adaptation process of the scale and its application in various cultural contexts. In total, 201 respondents aged 18 to 65 (M = 26.98, SD = 9.32) participated in the study and were included in the data analysis. Among them, 59.7% were women (n = 120) and 40.3% were men (n = 81). Respondents were approached via social media platforms and completed the following surveys online: a sociodemographic questionnaire and the Resilience Scale (RS; Gail M. Wagnild & Heather M. Young, 1993). The necessary license for using and adapting the scale was obtained. The study concluded that the scale’s items demonstrated satisfactory psychometric properties, including good internal consistency and strong positive correlations between the subscales and the total score, confirming the conceptual unity of the instrument. Factor analysis identified two dimensions – “Personal Competence” and “Acceptance of Self and Life” – corresponding to the original model, with some minor variations potentially due to cultural or linguistic factors. Test–retest analysis confirmed the scale’s stability over time, supporting its reliability for use in longitudinal studies.