Ārzemnieku atgriešanas pasākumu tiesiskais regulējums un tā piemērošana.

Abstract

Darba nosaukums: Ārzemnieku atgriešanas pasākumu tiesiskais regulējums un tā piemērošana. Tēmas aktualitāte: 2018. un 2023. gadā Eiropas Komisija, Šengenas pārbaudes ietvaros secināja, ka Latvijā ir jānodrošina ārzemnieku pamattiesību ievērošanu, kā arī jānovērš vairākas nepilnības attiecībā uz nesaskaņām ar Atgriešanas direktīvas prasībām. Latvijā izveidojusies tiesu prakse pierāda, ka Latvijas tiesību akti pieļauj ANO Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem 3. panta absolūtā rakstura pārkāpumus. CPT savā 2023. gada ziņojumā atspoguļoja vairākus pārkāpumus ārzemnieku atgriešanas jomā, tostarp ārzemnieku aizturēšanas, neizraidīšanas principa izvērtēšanas jomā u.c. Pētījuma problēma: Pārņemot 2008. gada Atgriešanas direktīvu Imigrācijas likumā 2011. gada 26. maijā tika izdarīti grozījumi, savukārt, tie ir nepilnīgi, kas izpaužas kā neskaidri uzrakstītas normas. Imigrācijas likuma 47. pantā ir ietverta neskaidra norma, neizraidīšanas principa izvērtēšana saistībā ar Latvijas Republikas starptautisko saistību ievērošanu ir deklaratīva. Imigrācijas likuma 51. pants nosaka, ka aizturēšana izraidīšanas nolūkā ir primārs piespiedu līdzeklis, kas ir pretrunā ar Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām un Atgriešanas direktīvā noteikto. Imigrācijas likums neparedz atsevišķu atgriežamo ārzemnieku tiesības atļaujas saņemšanai, kas ļautu tiem uzturēties Latvijā līdz izraidīšanas iespējamībai. Pētījuma mērķis: Izpētot ārzemnieku atgriešanas pasākumu tiesisko regulējumu un tā piemērošanu, konstatēt problēmas un ieteikt to risinājumu. Darba izstrādes gaitā autore secināja, ka nepieciešams veikt grozījumus Imigrācijas likuma 23. panta, 45. , 47. pantos un 51. panta pirmās, otrās, trešās daļās, lai tas pilnībā atbilstu Latvijas starptautiskajam saistībām un Atgriešanas direktīvas nosacījumiem. Atgriešanas direktīva nosaka divus absolūtus aizliegumus – nedrīkst izraidīt, ja pastāv neizraidīšanas princips un jāievēro tiesiskās aizsardzības principi, taču Imigrācijas likums nenosaka, ka neizraidīšanas princips ir jāizvērtē jebkurā ārzemnieku atgriešanas gadījumā, ieskaitot atpakaļnodošanu un brīvprātīgas izceļošanas gadījumā. Imigrācijas likumā ir noteikts, ka aizturēšana ir primārs piespiedu līdzeklis, un piemērojot piespiedu līdzekļus netiek objektīvi un individuāli izvērtēti bēgšanas riski un ievērots samērīguma princips.Title: The legal framework of return measures and its application. Topic Relevance: In 2018 and 2023, the European Commission, in the framework of the Schengen inspection, concluded that Latvia needs to ensure respect for the fundamental rights of foreigners, as well as to remedy a number of shortcomings regarding non-compliance with the requirements of the Return Directive. Established case law in Latvia shows that Latvian legislation allows for absolute violations of Article 3 of the UN Convention against Torture and Other Cruel, Inhuman or Degrading Treatment or Punishment. In 2023 report, the CPT reflected a violation in the field of return of foreigners, including in the area of detention, assessment of the principle of non-refoulement, etc. Research problem: The Immigration Law was amended on 26 May 2011 to transpose the 2008 Return Directive, but the amendments are incomplete in the form of vaguely written provisions. Article 47 of the Immigration Law contains a vague provision, the assessment of the principle of non-refoulement in the context of compliance with the international obligations of the Republic of Latvia is declaratory. Article 51 of the Immigration Law provides that detention for the purpose of expulsion is the primary means of coercion, which is contrary to the international obligations of the Republic of Latvia and the Return Directive. The Immigration Law does not provide for the right of certain returnees to obtain a permit allowing them to stay in Latvia pending the possibility of expulsion. Aim of the study: to identify problems and propose solutions by examining the legal framework and the application of return measures. In the course of the work, the author concluded that it is necessary to amend Articles 23, 45, 47 and the first, second and third paragraphs of Article 51 of the Immigration Law in order to fully comply with Latvia's international obligations and the provisions of the Return Directive. The Return Directive provides for two absolute prohibitions - non-refoulement and respect for the principles of legal protection - but the Immigration Law does not provide that the principle of non-refoulement is to be considered in any case of return of foreigners, including refoulement and voluntary departure. The Immigration Act provides that detention is the primary means of coercion and that the application of coercive measures does not objectively and individually assess the risks of absconding and respect the principle of proportionality.