Bērnības traumu pieredzes un kauna un vainas izjūtas saistības pieaugušajiem

Abstract

Bakalaura darba mērķis ir izpētīt bērnībā piedzīvotu traumu saistību ar kauna un vainas izjūtām pieaugušo vecumā. Teorētiskajā daļā analizēta vardarbības klasifikācija (fiziska, emocionāla, seksuāla, novārtā atstāšana un vardarbība ģimenē) un to psiholoģiskās sekas. Īpašs uzsvars likts uz kauna un vainas emociju definīcijām, to psiholoģisko un sociālo funkciju, kā arī saistību ar bērnības traumām. Pētījuma ietvaros tika veikta kvantitatīva datu ieguve, izmantojot standarta anketēšanas metodi. Paraugu veidoja 100 respondenti vecumā no 22 līdz 50 gadiem. Tika izmantotas adaptētas Childhood Trauma Questionnaire (CTQ) un Kauna un vainas ievirzes aptaujas (KVIA) skalas. Datu analīzei tika izmantota Spīrmena korelācijas un Manna–Vitnija U tests. Rezultāti liecina, ka starp bērnībā piedzīvotām traumām un kauna izjūtu pieaugušajā vecumā pastāv statistiski nozīmīga pozitīva saistība, īpaši emocionālās vardarbības un novārtā atstāšanas gadījumos. Vainas izjūta uzrādīja vājāku saistību ar bērnības traumām un nebija statistiski nozīmīgi saistīta ar konkrētiem vardarbības veidiem. Turklāt konstatētas dzimumu atšķirības kauna, bet ne vainas intensitātē – sievietes biežāk piedzīvojušas augstāku negatīva sevis novērtējuma līmeni. Darbs aktualizē bērnības traumu ilgtermiņa psiholoģisko ietekmi un akcentē nepieciešamību padziļināti izprast pašregulējošo emociju lomu pieaugušā vecuma psiholoģiskajā funkcionēšanā.The aim of this bachelor’s thesis is to examine the relationship between childhood trauma and the experience of shame and guilt in adulthood. The theoretical section explores the classification of childhood abuse (physical, emotional, sexual, neglect, and domestic violence) and its psychological consequences. Special emphasis is placed on defining shame and guilt, their psychological and social functions, and their association with early traumatic experiences. A quantitative research design was employed, using a standardized survey method. The sample consisted of 100 participants aged between 22 and 50. The study utilized adapted versions of the Childhood Trauma Questionnaire (CTQ) and the Shame and Guilt Proneness Scale (SGPS). Data were analysed using Spearman’s correlation and the Mann–Whitney U test. The results indicate a statistically significant positive correlation between childhood trauma and shame in adulthood, particularly in cases of emotional abuse and neglect. Guilt showed weaker associations with childhood trauma and was not significantly related to specific abuse types. Additionally, gender differences were observed in shame, but not in guilt—women reported higher levels of negative self-evaluation. The thesis highlights the long-term psychological impact of childhood trauma and underscores the importance of understanding self-conscious emotions in adult psychological functioning