Vispārējās, speciālās izturības un apakšdelma muskuļu attīstīšanas individuālizācija svarbumbu sportā. Promocijas darbs
| dc.contributor.advisor | Čupriks, Leonīds | |
| dc.contributor.author | Lesčinskis, Māris | |
| dc.date.accessioned | 2025-05-06T10:55:45Z | |
| dc.date.available | 2025-05-06T10:55:45Z | |
| dc.date.issued | 2012 | |
| dc.date.issued | 2011 (printed) | |
| dc.description | Promocijas darbs izstrādāts Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā no 2007. līdz 2011. gadam. Aizstāvēšana: Sporta zinātnes promocijas padomes atklātā sēdē 2012. gada 17. janvārī plkst. 12.00 Rīgā, Brīvības gatvē 333, 205. auditorijā. | lv_LV |
| dc.description.abstract | Cikliskas kustības bieži sastopamas gan cilvēka ikdienā, gan dažādos sporta veidos. Tās var raksturot kā veicamās darbības, kas nemitīgi atkārtojas un pēc savām izpildes fāzēm un struktūras ir tieši saistītas ar iepriekšējo darbību. Cikliskas kustības ir sastopamas tādos sporta veidos kā peldēšana, skriešana, riteņbraukšana, slēpošana un citos. Arī svarbumbu celšanas sacensību vingrinājumos tiek veikta viena kustība, kas visu laiku nemitīgi atkārtojas. Tikai 1994. gadā, pamatojoties uz kinociklogrāfiju, zinātniski tika pierādīts, ka svarbumbu sports ir ciklisks sporta veids, kas savukārt ievērojami maina treniņu metodiku (Пальцев, 1994). Autors (Пилипко, 2003) veica pētījumus, kuri palīdzēja noskaidrot noteicošos faktorus, kas ietekmē augstu rezultātu sasniegšanu svarbumbu sportā. Viens pētījums atklāja, ka sportiskos sasniegumus visvairāk ietekmē funkcionālās sagatavotības rādītāji: steptesta rādītāji, sirdsdarbības frekvence pirms slodzes, sirdsdarbības frekvence atjaunošanās laikā pēc slodzes, plaušu tilpums. Savukārt citā pētījumā atklājās, ka augstus sasniegumus vienlaicīgi nosaka vairāki faktori. Četru galveno faktoru vidū bija tādas fiziskās īpašības kā speciālā izturība (72%) un vispārējā izturība (64%). Arī citi autori (Shave, Franco, 2006; Krauksts, Konrads, 2003) norāda, ka cikliskajos sporta veidos viena no galvenajām fiziskajām īpašībām ir izturība un augsti izturības rādītāji ir kā priekšnosacījums labu rezultātu sasniegšanai visos cikliskajos sporta veidos. Slodzēs, kuras ir garākas par 45 sek., progresīvi palielinās aerobās enerģijas producēšanas sistēmas loma (Ūdre, 1995; Krauksts, 2007). Taču lai sasniegtu labu izturības līmeni, vieni autori (Дягилев, Куликова, 2003) uzskata, ka trenerim ir jāzina un jāprot pareizi dozēt slodzi un plānot treniņu procesu atbilstoši sacensību grafikam. Savukārt citi autori (Амосов, Бендет, 1989; Саносян, Кочикян, Аракелян, 1999; Konrads, Krauksts, 2003; Галашко, Подригало, Усенко, 2008) uzskata, ka treniņu procesa kvalitātes uzlabošanai nepieciešama sistemātiska fiziskās sagatavotības kontrole un, atkarībā no sagatavotības, precīzi jādozē slodze. Sākot nodarboties ar šo sporta veidu, galvenā fiziskā īpašība ir spēks. Sasniedzot noteiktu spēka līmeni, kas ļauj pacelt svarbumbu ap 15 reizēm, tālākai rezultātu izaugsmei lielāka loma ir jau spēka izturībai (Ромашин, Хайруллин, Горшенин, 1998). Sasniedzot labu spēka izturības līmeni, ir iespējams sasniegt augstākus rezultātus (30 – 40 cēlieni), taču tas ir nepietiekami, jo mūsdienās šajā sporta veidā (atkarībā no svarbumbas svara) ceļ vismaz no 100 līdz pat 200 un vairāk reizēm. Tāpēc tālākai rezultātu izaugsmei noteiktā spēka īpašību attīstības līmenī, vislielākā nozīme ir vispārējai un speciālajai izturībai, kas ļauj muskulim veikt ilgstošu darbu (pēc svarbumbu sporta starptautiskajiem noteikumiem vingrinājumu izpildes laiks ir 10 min) ar lielu slodzes intensitāti un sekmīgi pretoties nogurumam (Пилипко, 2003, 2004). Ja augsti izturības rādītāji ir kā priekšnosacījums rezultātu sasniegšanai svarbumbu sportā, tad iespējas uzvarēt var noteikt cits faktors – kustību ekonomija, t. i., kustību veikšana ātrākā tempā ar mazāku skābekļa patēriņu (Franch, 1998; Ingham, 2002; Shave, 2006). Viens no galvenajiem kritērijiem, kas ietekmē izturības spējas, ir sirds asinsvadu un elpošanas sistēma (Konrads, 2003; Krauksts, 2007; Виноградов, 2009; Лысенко, 2010). Atlētu organisma funkcionālās spējas nosaka aerobo un anaerobo darbspēju rādītāji, skābekļa patēriņš un veicamā darba jauda aerobā un anaerobā sliekšņa slodzē, sirds minūtes tilpums un sirdsdarbības frekvence slodzē un citi rādītāji. Labu sirds asinsvadu trenētību raksturo daudzi kritēriji un viens no kritērijiem ir sirdsdarbības frekvence un sirds minūtes tilpums. Jo lielāks būs minūtes tilpums, jo vairāk organisms tiks apgādāts ar asinīm. Tāpat arī ar sirdsdarbības frekvenci (sit/min), jo mazāka tā ir, jo ekonomiskāk strādā sirds. Ja sirds strādā neekonomiski, ar lielu sitienu skaitu minūtē, bet minūtes tilpums ir mazs, tad tā nespēj apgādāt organismu ar nepieciešamo asiņu daudzumu, kas apgādā muskuļus ar skābekli un cerēt uz augstiem sasniegumiem izturības rakstura sporta veidos ir bezcerīgi. Sirds asinsvadu un elpošanas sistēmas spējas izpaužas, piegādājot enerģijas veidošanas procesam vajadzīgo skābekli (sirds iespējas, asins transporta sistēmas spējas) (Вовк, 2001; Konrads, 2003). Ja muskuļi spēs vairāk uzņemt skābekli, tad tas ļaus muskuļiem strādāt ar lielāku jaudu (Sjodin, Svendenhag, 1985; Shave, Franco, 2006). Kaut arī izturībai ir liela nozīme svarbumbu celšanas sportam ir raksturīgs darbs, kuru veicot kāda no muskuļu grupām tiek pakļauta vislielākajām slodzēm. Mūsdienu svarbumbu celšanas sporta treniņu procesa viena no aktuālākajām problēmām ir apakšdelma un plaukstas muskuļu treniņš. Analizējot muskuļu topogrāfiju, veicot sacensību vingrinājumus svarbumbu celšanas sportā, vairāki krievu un ukraiņu autori (Ромашин, Хайруллин, Горшенин, 1998; Кузьмин, 2003; Шикунов, 2003, 2005) par vissvarīgāko muskuļu grupu uzskata apakšdelma muskuļus. Apakšdelma muskuļi ir mazākā muskuļu grupa, kas piedalās šajās kustībās, bet tie tāpat kā kāju un muguras muskuļi tiek maksimāli noslogoti, veicot sacensību vingrinājumus. Šī muskuļu grupa nemitīgi tiek iesaistīta darbībā, jo visas svarbumbu celšanas sporta disciplīnas (svarbumbu grūšana, svarbumbu raušana, svarbumbu grūšanas garais cikls, svarbumbu žonglēšana) vairāk vai mazāk tiek saistītas ar svarbumbas noturēšanu plaukstā. Visspilgtāk tas izpaužas svarbumbu raušanā un žonglēšanā (Кузьмин, 2003; Литвинович, Флерко, Телеш, 2004; Шикунов, 2003, 2005). Veicot kustību ilgstoši, apakšdelmu muskuļi ir tie, kas pirmie parāda noguruma pazīmes un lielā mērā ietekmē vingrinājuma pārtraukšanu. Daudzi autori uzskata, ka lēno muskuļu šķiedru attīstībai un spējām izturības slodzēs ir liela nozīme (Селуянов, 1992; Мякинченко, 1997, 2005; Konrads, 2003; Krauksts, 2006). Aerobā jauda un rezultāti cikliskajos sporta veidos aug paralēli lēno muskuļu šķiedru hipertrofijai (Шенкман, Ширковец, Кузнецов, 1990). Pētījumi rāda, ka, pievēršot pastiprinātu uzmanību un attīstot lēnās muskuļu šķiedras, jau 2 mēnešu laikā ir novērojams spēka pieaugums pat līdz 20% un tāds pats muskuļu jaudas pieaugums ir novērojams anaerobā sliekšņa līmenī (Селуянов, 2001; Мякинченко, 2005). Papildus apakšdelmu muskuļu speciālajai izturībai ir jāpiemin arī plaukstas antropometriskie parametri. Autori (Подригало, Галашко, Лозовой, 2007) uzskata, ka teorētiski svarbumbu celšanas sportā plaukstas gareniskieizmēri ir nozīmīgi, jo tie veicina racionālāku svarbumbas roktura satveršanu. Igauņu autors (Visnapuu, 2009) ir noskaidrojis un pierādījis, ka roku un plaukstas antropometriskie parametri būtiski ietekmē darbības ar bumbu handbolā. Tāpēc, ņemot vērā, ka svarbumba atrodas nepārtraukti satverta ar pirkstiem rodas pieņēmums, ka plaukstas un pirkstu izmēriem svarbumbu sportā ir nozīme augstu rezultātu sasniegšanā. Taču kvalificētu sportistu mūsdienu sagatavošanas sistēmā, kas balstās uz kopējām organisma adaptācijas likumsakarībām dažāda rakstura slodzēs, turpmākais sportisko rezultātu progress ir iespējams tikai pēc mērķtiecīgas individuālās pieejas realizācijas, maksimāli ņemot vērā sporta veida specifiku (Gomonov, 1998; Гомонов, 2000).Vēl viens no visperspektīvākajiem rezervju meklēšanas virzieniem ir treniņu procesa individualizācija, ņemot vērā sportista dabas dotības, aktuālās un potenciālās iespējas (Черкашин, 2000; Дмитриев, 2008), jo tradicionālās treniņu metodes, kuras nav balstītas uz sportista individuālajām īpatnībām, veido priekšnosacījumus tikai vidēja līmeņa rezultātu sasniegšanai (Войнар, Бойченко, Барташ, 2001). Būtiska nozīme sportistu sagatavošanas individualizācijai ir valstīs ar relatīvi mazu kontingentu, kurš nodarbojas ar konkrēto sporta veidu. Vienīgais, kas var nodrošināt konkurētspēju ar sportistiem no citām valstīm, ir treniņu procesa kvalitātes uzlabošana balstoties uz sportistu individualitāti (Матвеев, 1999, Дмитриев, 2008). Līdz šim brīdim literatūras avotu par svarbumbu sportu, kas ir sastopami grāmatu un rakstu veidā dažādos žurnālos un rakstu krājumos, salīdzinot ar citiem sporta veidiem, ir ļoti maz (Тихонов, Суховей, Леонов, 2009). Visi šie literatūras avoti ir krievu valodā un tikai daži ir angļu valodā, jo svarbumbu sports galvenokārt kā sporta veids ir attīstījies Krievijā un PSRS valstīs (Разсказов, 2004). Eiropas valstīs un ASV šis sporta veids tikai sāk attīstīties, un literatūras avoti par šo sporta veidu praktiski nav pieejami. Analizējot literatūras avotus, ir konstatēts, ka svarbumbu sportā dažāda līmeņa atlētiem nav izstrādāta zinātniski pamatota treniņu metodika un kompleksās individualizācijas praktiskie aspekti. Balstoties uz teorētisko pamatojumu un attīstot izturību, un apakšdelma muskuļus, jāņem vērā katra atlēta individuālos testēšanas rezultātus, pēc kuriem katrā periodā, atkarībā no uzdevumiem, individualizējot treniņu procesu, ir iespējams precīzi dozēt slodzi. Ņemot vērā visus minētos faktus, ir pamats uzskatīt, ka svarbumbu sportā vispārējai, speciālajai izturībai, apakšdelmu muskuļiem, rokas un plaukstas antropometriskajiem izmēriem ir nozīme augstu rezultātu sasniegšanai. Pamatojoties uz zinātnisko literatūru, šie fakti mūsu pētījuma veikšanai rada objektīvu praktisko nepieciešamību un zinātnisko aktualitāti svarbumbu sportā. | lv_LV |
| dc.description.sponsorship | Promocijas darbs izstrādāts ar ESF atbalstu projektā “Atbalsts sporta zinātnei” Nr. 2009/0155/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/010 darbības programma „Cilvēkresursi un nodarbinātība” 1.1.2.1.2. apakšaktivitāte „Atbalsts doktora studiju programmu īstenošanai”. | lv_LV |
| dc.format | Electronic | |
| dc.identifier.citation | Lesčinskis, M. 2012. Vispārējās, speciālās izturības un apakšdelma muskuļu attīstīšanas individuālizācija svarbumbu sportā: promocijas darbs: apakšnozare – sporta pedagoģija. Rīga: Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija. https://doi.org/10.25143/prom-rsu-lspa_2012-01_pd | lv_LV |
| dc.identifier.doi | https://doi.org/10.25143/prom-rsu-lspa_2012-01_pd | |
| dc.identifier.other | 1–174 | |
| dc.identifier.uri | https://dspace.rsu.lv/handle/123456789/381425 | |
| dc.language.iso | lv_LV | |
| dc.publisher | Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija | lv_LV |
| dc.rights | Attribution-NonCommercial 4.0 International | |
| dc.rights | info:eu-repo/semantics/openAccess | - |
| dc.rights.uri | http://creativecommons.org/licenses/by-nc/4.0/ | |
| dc.subject | promocijas darbs | lv_LV |
| dc.subject | svarbumbu sports | lv_LV |
| dc.subject | funkcionālā sagatavotība | lv_LV |
| dc.subject | vispārējā izturība | lv_LV |
| dc.subject | speciālā izturība | lv_LV |
| dc.subject | apakšdelmu muskuļi | lv_LV |
| dc.subject | individualizācija | lv_LV |
| dc.subject.other | 3.3. veselības un sporta zinātnes; apakšnozare – sporta pedagoģija | lv_LV |
| dc.title | Vispārējās, speciālās izturības un apakšdelma muskuļu attīstīšanas individuālizācija svarbumbu sportā. Promocijas darbs | lv_LV |
| dc.title.alternative | Individualization of Overall, Special Endurance and Forearm Muscles Development in Kettlebell Sport. Doctoral Thesis | en |
| dc.type | info:eu-repo/semantics/doctoralThesis |
Files
Original bundle
1 - 1 of 1
No Thumbnail Available
- Name:
- 2012-01_Leschinskis-Maaris_PD.pdf
- Size:
- 4.3 MB
- Format:
- Adobe Portable Document Format