Dzīves kvalitātes radītāju saistības ar darba režīmu un grafiku dažādos vecumos cilvēkiem, strādājošiem azartspēļu jomā Latvijā

Abstract

Pētījums tika izstrādāts ar mērķi izpētīt dzīves kvalitātes rādītāju atšķirības atkarību no darba maiņām un grafika dažādos vecumos cilvēkiem, strādājošiem azartspēļu jomā Latvijā. Pētījuma teorētiskais pamats balstīts uz Toronto universitātes Centre for Health Promotion (CHP) Dzīves kvalitātes modeli, kas definē dzīves kvalitāti kā indivīda spēju izbaudīt viņam nozīmīgākas dzīves iespējas trīs galvenajās dimensijās – būtība, piederība, attīstība. Pētījuma jautājumi vērsti uz atšķirības noteikšanu starp darba režīmā un vecuma ietekmi uz darbinieka dzīves kvalitāti. Pētījumā piedalīsies 216 respondenti vecumā no 18 līdz 45 gadiem (52,3% sievietes un 47,7% vīrieši), kas strādā azartspēļu nozarē Latvijā. Dalībnieki tika sadalīti atbilstoši maiņu veidam (rīta, vakara, nakts) un darba grafikam (3/3 un 4/2). Pētījumā tika izmantots Quality of Life Profile (Brown, Raphael & Renwick, 1996; adaptācija latviešu valodā: Apsīte, 2016), kas ir balstīts uz CHP modeļa. Datu ievākšana notika elektroniski, izmantojot Google veidlapas. Statistics kajai analīzei tika izmantotas neparametriskās metodes kā Mann-Vitneja U tests un Kruska – Valisa H tests. Rezultāti parādīja, kā darbiniekiem ar elastīgāku darba grafiku (3/3) bija augstāki dzīves kvalitātes rādītāji vairākas dimensijas salīdzinājuma ar pilnas slodzes darbiniekiem (4/2). Rīta maiņas darbiniekiem bija labāka psiholoģiskā labklājība un attīstības iespējas, bet nakts maiņas darbiniekiem bija augstāka garīgā esamība un praktiska pilnveide. Tika konstatētas statistiski nozīmīgas atšķirības arī dažādas darba maiņu un grafiku kombinācijās. Vecumā aspekta dzīves kvalitātes rādītāju atšķirības bija novērojams tikai psiholoģiskā esamībā, kur augstākie rādītāji bija vecuma grupai no 41 līdz 45 gadiem, un fiziskajā piederībā, kur augstākie rādītāji bija grupai no 18 līdz 20 gadiem. Secināts, kad darba režīma, maiņu un to kombināciju elastība būtiski ietekmē darbinieku dzīves kvalitāti azartspēļu nozarē.The study was conducted with the aim of investigating the differences in quality of life indicators depending on work shifts and schedules across different age groups of employees working in the gambling industry in Latvia. The theoretical framework of the study was based on the Toronto Centre for Health Promotion (CHP) Quality of Life Model, which conceptualizes quality of life as an individual’s ability to enjoy personally meaningful life opportunities in three primary domains: being, belonging, and becoming. The research questions focused on identifying the effects of work schedules and age on the quality of life of employees. The sample consisted of 216 participants aged 18 to 45 years (52.3% females and 47.7% males), all employed in the gambling sector in Latvia. Participants were classified according to their work shift (morning, evening, night) and schedule type (3/3 or 4/2 rotation). The study employed the Quality of Life Profile (Brown, Raphael & Renwick, 1996; Latvian adaptation: Apsīte, 2016), which is grounded in the CHP model. Data collection was conducted electronically via Google Forms, and statistical analysis was performed using non-parametric methods, specifically the Mann-Whitney U test and the Kruskal-Wallis H test. The results indicated that employees with a more flexible work schedule (3/3) reported significantly higher quality of life scores across several dimensions compared to full-time employees working a 4/2 schedule. Morning shift workers showed better psychological well-being and development opportunities, whereas night shift workers reported higher levels of spiritual well-being and practical fulfilment. Statistically significant differences were also found between various combinations of shift types and work schedules. In terms of age, differences in quality of life indicators were observed only in psychological well-being—where the highest scores were reported by the 41–45 age group—and in physical belonging, with the highest scores among the 18–20 age group. It was concluded that the flexibility of work schedules, shifts, and their combinations has a substantial impact on employee quality of life within the gambling industry.