Studiju programmas "Māszinības" studentu psiholoģiskā noturība

Abstract

Tādu garīgās veselības traucējumu, kā depresija un trauksme, sastopamība turpina pieaugt gan sabiedrībā kopumā, gan arī studentu vidū (Liu et al., 2022). Viens no faktoriem, kas ir saistīts ar garīgo veselību ir psiholoģiskā noturība (PN) (angļu valodā- resilience), ko vienkāršoti var definēt kā spēju veiksmīgi pielāgoties grūtībām, traumām un citiem nopietniem stresa faktoriem un atgūties no tiem (APA, 2011). Studiju programmas "Māszinības" studentu psiholoģiskās noturības rādītāju noteikšana ļauj novērtēt, cik apmierinošs ir šis līmenis, un identificēt aspektu, kuram jāpievērš uzmanība, lai palielinātu topošo māsu iekšējos resursus gan studiju procesā, gan klīniskā vidē un māsu motivāciju turpināt karjeru profesijā. Bakalaura darba “Studiju programmas "Māszinības" studentu psiholoģiskā noturība” mērķis ir salīdzināt studiju programmas "Māszinības" studentu psiholoģiskās noturības līmeni 1. un 4.studiju gadā un noskaidrot sociāli demogrāfisko faktoru ietekmi uz psiholoģiskās noturības līmeni. Metode. Pētījumā piedalījās 221 students no divām Latvijas Republikas universitātēm, kas studē bakalaura studiju programmā “Māszinības” 1. un 4.studiju gadā, no kuriem 205 bija sievietes un 16- vīrieši, vecumā no 19 līdz 58 gadiem (Me = 23 (Q1;Q3 20 līdz 31,5). Respondenti, vietnē visidati.lv, laika periodā no 03.03.2025 – 12.04.2025, aizpildīja autores izstrādātu sociāldemogrāfisko aptauju un Konores- Deividsona Dzīvesspēka aptauju (Connor–Davidson Resilience Scale, CD- RISC- 25 (Connor un Davidson, 2003)). Rezultāti. Psiholoģiskās noturības līmenis starp 1. un 4.studiju gada studiju programmas “Māszinības” studentiem atšķiras statistiski nozīmīgi. Šajā pētījumā tika noteikts, ka pēc CD-RISC-25 skalas vidējais PN līmenis programmas “Māszinības” 1.studiju gada studentiem ir M=59,86 (SD=10,159) un 4.studiju gada studentiem- M=63,62 (SD=12,702). Tāpat tika noteikta statistiski nozīmīga saistība starp psiholoģisko noturību un tādiem sociāldemogrāfiskajiem faktoriem kā vecums, pabeigtās izglītības līmenis, studiju grupas vecākā pienākumu pildīšana, nodarbinātība algotā darbā, ģimenes stāvoklis, rūpes par bērniem un nodarbošanās ar fiziskām aktivitātēm. Secinājumi. Latvijā bakalaura studiju programmas “Māszinības” studentu PN līmenis ir zemāks, salīdzinot ar citiem pētījumiem. Bakalaura darba apjoms ir 41 lapaspuse. Bakalaura darbā ir 13 tabulas, 2 attēli, 5 pielikumi un izmantoti 64 avoti. Atslēgas vārdi: psiholoģiskā noturība, studenti, māszinības.The prevalence of mental health disorders such as depression and anxiety continues to increase both in the general population and among students (Liu et al., 2022). One of the factors associated with mental health is psychological resilience, which can be simply defined as the ability to successfully adapt to difficulties, trauma, and other significant stressors and to recover from them (APA, 2011). Assessing the level of psychological resilience among the students of the study program "Nursing" allows for evaluating how adequate this level is and identifying areas that require attention in order to strengthen the internal resources of future nurses both during their studies and in clinical practice, as well as to enhance their motivation to pursue a career in the profession. The aim of the bachelor’s thesis “Psychological resilience among students of the study programme “Nursing”” is to compare the level of psychological resilience among first- and fourth-year students and to explore the influence of socio-demographic factors on resilience levels. Method. The study involved 221 students from two universities in the Republic of Latvia, enrolled in the bachelor's degree program “Nursing” in their first and fourth year. Of the participants, 205 were women and 16 were men, aged 19 to 58 years (Me = 23; Q1–Q3 = 20 to 31.5). Between March 3 and April 12, 2025, respondents completed an author-developed socio-demographic survey and the Connor–Davidson Resilience Scale (CD-RISC-25; Connor & Davidson, 2003) via the platform visidati.lv. Results. A statistically significant difference was found in the level of psychological resilience between first- and fourth-year nursing students. According to the CD-RISC-25 scale, the average resilience level of first-year students was M = 59.86 (SD = 10.159), while for fourth-year students it was M = 63.62 (SD = 12.702). Additionally, a statistically significant correlation was found between resilience and several socio-demographic factors, including age, highest level of completed education, fulfilling the role of group leader, paid employment, marital status, caring for children, and engagement in physical activities. Conclusions. The level of psychological resilience among students of the study programme “Nursing” in Latvia appears to be lower compared to other studies. The thesis consists of 41 pages, includes 13 tables, 2 figures, 5 appendices, and references 64 sources. Keywords: psychological resilience, students, nursing.