Bezpalīdzības stāvoklis kā noziedzīgu nodarījumu vērstu pret personas dzīvību, veselību, brīvību, godu un cieņu, tikumību un dzimumneaizskaramību sastāva pazīme

Abstract

Bakalaura darbs “Bezpalīdzības stāvoklis kā noziedzīgu nodarījumu vērstu pret personas dzīvību, veselību, brīvību, godu un cieņu, tikumību un dzimumneaizskaramību sastāva pazīme” ir nacionālās tiesu prakses padziļinātā analīzē un sintēzē pamatots zinātnisks pētījums par cietušās personas bezpalīdzības stāvokli raksturojušajiem fiziskā un psihiskā stāvokļa kritērijiem. Pētījumā aplūkots tiesību institūta jēdzieniskais ietvars, vērtēti iemācītās bezpalīdzības teorijas problēmjautājumi, identificēta bezpalīdzības stāvokļa kā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes kvalifikācijas problemātika, izvirzot priekšlikumus tās novēršanai, aktualizēts jautājums par apsūdzības konkrētību, kā arī padziļināti analizēta mazgadība kā viens no bezpalīdzības stāvokli raksturojušiem apstākļiem. Pētījuma mērķis ir izpētīt bezpalīdzības stāvokļa kā noziedzīgu nodarījumu vērstu pret personas dzīvību, veselību, brīvību, cieņu un godu, tikumību un dzimumneaizskaramību sastāva pazīmes tiesisko regulējumu, kā arī, izanalizējot tiesas nolēmumus, identificēt nacionālā normatīvā regulējuma interpretācijas un piemērošanas problemātiku un sniegt priekšlikumus regulējuma izpratnes pilnveidošanai. Tiesību normu piemērotāji un citi jomas profesionāļi bezpalīdzības stāvokli kā noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmi izvērtē ļoti atšķirīgi, savukārt konstatētās pretrunas tiesu praksē ir fundamentālas, līdz ar to bakalaura darbā aplūkotie jautājumi vērsti gan uz esošo, gan uz potenciālo problēmjautājumu risināšanu. Galvenie secinājumi: Bezpalīdzības stāvokļa izvērtēšanas procesā ir nepieciešams vadīties no starpdisciplināras pieejas. Juridisko analīzi vajadzētu veikt, likumdošanas procesā un kriminālprocesā iesaistot personas, kuras spētu vērtēt bezpalīdzības stāvokļa medicīniskos un psihiskos kritērijus. Vispārpieņemts, ka ikviena persona izmanto savas tiesības aktīvi aizstāvēties pret uzbrukumu, tomēr konkrētu faktoru ietekmē persona var atrasties vai nonākt bezpalīdzības stāvoklī, kad tā savas subjektīvās tiesības pretoties uzbrucējam nevar īstenot sava fiziskā vai psihiskā stāvokļa dēļ. Četrpadsmit gadu vecumu nesasniegusi persona nebūtu automātiski atzīstama par bezpalīdzības stāvoklī esošu – jebkurai fakta legālajai prezumpcijai ir jābūt saprātīgai, samērīgai un atspēkošanai viegli pakļaujamai, nevis universālai. Šāda prezumpcija atzīstama par nesamērīgu iejaukšanos jauniešu privātautonomijā, kas apdraud personas spēju saglabāt individualitāti, arī tādu, kas saistīta ar konkrēta jaunieša psihoseksuālās attīstības tempiem, seksuālu un reproduktīvu veselību.The bachelor’s thesis “The state of helplessness as a constituent element of the criminal offences which are directed against the Life, Health, Personal Liberty, Honour and Dignity, Morality and Sexual Inviolability of the person” is a scientific research based on an in-depth analysis and synthesis of national case law on the criteria of physical and mental state characterising the state of helplessness of a victim. The research examines the conceptual framework of the legal institute, assesses the problems of the theory of learned helplessness, identifies the problems of the legal qualification of the state of helplessness as a constituent element of the criminal offence, and proposes solutions to address these issues, examines the issue of the specificity of the prosecution, and conducts a thorough analysis of an underaged person as a circumstance indicative of a state of helplessness. Research objective is to examine the legal regulation of the state of helplessness as a constituent element of the criminal offences which are directed against the Life, Health, Personal Liberty, Honour and Dignity, Morality and Sexual Inviolability of the person, as well as to identify the problems of interpretation and application of the national legal framework by analysing the case law and to make proposals for improving the understanding of the framework. The legal practitioners and other professionals in the field assess the state of helplessness as a constituent element of a criminal offence in significantly different ways. At the same time the contradictions observed in the case law are fundamental. Therefore, the issues addressed in the bachelor thesis are aimed at solving both existing and potential problems. Key findings: An interdisciplinary approach is needed in the assessment of the state of helplessness. Legal analysis should be carried out by involving individuals capable of evaluating the medical and psychological aspects of the state of helplessness, both during the legislative process and in criminal proceedings. While it is generally accepted that every individual has the right to actively defend themselves against an attack, certain factors may cause or result in a person being in a state of helplessness, where they are unable to exercise their subjective rights of resistance due to their physical or mental condition. A person under the age of fourteen should not be automatically presumed to be in a state of helplessness – any legal presumption of a fact must be reasonable, proportionate, easily rebuttable and not universal. Such a presumption constitutes a disproportionate interference with the private autonomy of young individuals, which undermines the ability of a person to preserve their individuality, including the one related to the psychosexual development, as well as sexual and reproductive health.