Vingrinājumu kopuma ietekme uz fiziskās veselības parametriem skolēniem ar psihosomatiskās veselības riskiem

Abstract

Pētījuma objekts: Fiziskās veselības parametri un psihosomatiskās veselības riski. Pētījuma subjekts: Skolēni vecumā no 15 līdz 17 gadiem. Pētījuma priekšmets: Vingrinājumu kopuma ietekme uz fiziskās veselības parametriem un psihosomatiskās veselības riskiem. Pētījuma bāze: Jelgavas 4. vidusskolas un Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas skolēni, vecumā no 15 līdz 17 gadu vecumam. Pētījuma mērķis: Izpētīt vingrinājumu kopuma ietekmi uz fiziskās veselības parametriem un psihosomatiskās veselības riskiem. Pētījuma hipotēze: Pielietojot vingrinājumu kopumu iespējams uzlabot fiziskās veselības parametrus un samazināt psihosomatiskos riskus. Pētījuma uzdevumi: 1. Novērtēt fiziskās veselības parametrus un psihosomatiskās veselības riskus skolēniem (vecumā no 15–17 gadiem) pirms vingrinājumu kopuma pielietošanas. 2. Izstrādāt un pielietot vingrinājumu kopumu fiziskās veselības parametru uzlabošanai un psihosomatiskās veselības risku mazināšanai. 3. Novērtēt un salīdzināt skolēnu fiziskās veselības parametrus un psihosomatisko veselību pirms un pēc vingrinājumu kopuma pielietošanas. Pētījuma metodes: 1. Zinātniskās literatūras avotu analīze. 2. Aptauja par psihosomatiskajiem simptomiem (HBSC-SCL kontrolsaraksts). 3. Antropometrija. 2. Vitālie rādītāji. 5. Salīdzinošais eksperiments. 6. Matemātiskā statistika. Secinājumi: 1. Pirms vingrinājumu kopuma pielietošanas starp pētījuma grupām netika konstatētas statistiski ticamas atšķirības fiziskajā veselībā, savukārt statistiski ticamās atšķirības psihosomatiskajā veselībā var norādīt uz pieaugošu tendenci psihosomatisko risku attīstībā, skolēnu populācijā, ko pamato jaunākā zinātniskā literatūra. 2. Vingrinājumu kopuma saturs pusaudžu psihosomatisko simptomu mazināšanai primāri balstās uz Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijām un fizioterapeita profesionālo kompetenci, piemērojot biopsihosociālo modeli un ņemot vērā skolēnu fizioloģiskos, psiholoģiskos un sociālos faktorus. 3. Vingrinājumu kopuma pielietošana sešu nedēļu garumā, trīs reizes nedēļā, pa 40 minūtēm, sniedza pozitīvu tendenci psihosomatisko simptomu mazināšanā un pusaudžu psihoemocionālās labsajūtas uzlabošanā, savukārt fizisko veselības parametru mazināšanā netika novērotas statistiski ticamas atšķirības, secinot, ka nepieciešama garākas interveces fizioterapeitiskā iejaukšanās.Object of the research: Physical health parameters and risks of psychosomatic health disorders. Subject of the research: Students aged 15 to 17. Research focus: The impact o fan exercise program on physical health parameters and risks of psychosomatic health disorders. Research base: Students aged 15 to 17 from Jelgava Secondary School No. 4 and Jelgava Technology Secondary School. Aim of the research: To investigate the impact o fan exercise program on physical health parameters and psychosomatic health risks. Hypothesis of the research: The application of an exercise program can improve physical health parameters and reduce psychosomatic health risks. Research tasks: 1. To assess the physical health parameters and psychosomatic health risks in students (aged 15–17) before applying the exercise program. 2. To develop and implement an exercise program aimed at improving physical health parameters and reducing psychosomatic health risks. 3. To assess and compare students’ physical health parameters and psychosomatic health before and after the implementation of the exercise program. Research methods: 1. Analysis of scientific literature sources. 2. Questionnaire on psychosomatic symptoms (HBSC-SCL checklist). 3. Anthropometric measurements. 4. Vital signs assessment. 5. Comparative experiment. 6. Mathematical statistics. Conclusions: 1. Before applying the exercise program, there were no statistically significant differences in physical health between the study groups. However, the significant differences in psychosomatic health indicate an increasing trend of psychosomatic risk development among the student population, as supported by recent scientific literature. 2. The content of the exercise program for reducing psychosomatic symptoms in adolescents is primarily based on World Health Organization guidelines and the professional competence of the physiotherapist, applying the biopsychosocial model and considering physiological, psychological, and social factors. 3. Implementing the exercise program for six weeks, three times a week for 40 minutes, showed a positive trend in reducing psychosomatic symptoms and improving adolescents’ psycho-emotional well-being. However, no statistically significant changes were observed in physical health parameters, suggesting the need for a longer physiotherapeutic intervention.