Sieviešu fizisko aktivitāšu atsākšana pēc dzemdībām: starptautiskās rekomendācijas un realitāte

Abstract

Darba nosaukums- Sieviešu fizisko aktivitāšu atsākšana pēc dzemdībām: starptautiskās rekomendācijas un realitāte. Ievads: Pēcdzemdību periods, īpaši tā sākotnējās 12 nedēļas jeb “ceturtais trimestris”, ir būtisks laiks sievietes fiziskajai un emocionālajai atveseļošanai. Lai gan fiziskās aktivitātes šajā laikā ir zinātniski atzītas kā būtisks veselības veicināšanas un adaptācijas instruments, sievietēm bieži vien trūkst skaidru, pierādījumos balstītu rekomendāciju par drošu slodzes atsākšanu. Hipotēze: Sieviešu fizisko aktivitāšu atsākšana pēc dzemdībām neatbilst strarptautiskajās rekomendācijās aprakstītajiem principiem. Darba mērķis: Noskaidrot sieviešu fiziskās aktivitātes atsākšans parādumus pēc dzemdībām, salīdzintot starptautiskās rekomendācijas ar realitāti praksē un identificēt faktorus, kas ietekmē šo procesu. Pētījuma uzdevumi: 1. Salīdzināt sieviešu fiziskās aktivitātes atsākšanas paradumus ar starptautiskām rekomendācijām. 2. Analizēt faktorus, kas veicina fiziskās aktivitātes atsākšanas parādumus (piemēram, medicīniskie ierobežojumi, emocionālais un fiziskais stāvoklis, sociālais atbalsts). 3. Analizēt faktorus, kas kavē fiziskās aktivitātes atsākšanas parādumus (piemēram, medicīniskie ierobežojumi, emocionālais un fiziskais stāvoklis, sociālais atbalsts). Metode un instruments: Pētījumā izmantots kvantitatīvs, šķērsgriezuma dizains ar tiešsaistes anketēšanas metodi, aptverot sievietes, kuras ir dzemdējušas pēdējo divu gadu laikā. Rezultāti: Pētījumā piedalījās 82 sievietes, no kurām lielākā daļa vēl neatsāka fiziskās aktivitātes pēc dzemdībām. Tas norāda uz novēlotu aktivitāšu atsākšanu, kas neatbilst starptautiski noteiktajām rekomendācijām. Būtiskākie motivējošie faktori sievietēm atsākt fiziskās aktivitātes bija vēlme samazināt svaru, uzlabot ķermeņa formu un uzlabot veselību un labsajūtu. Savukārt kā galvenie šķēršļi tika minēti bērna kopšana, fiziskais nogurums un laika trūkums. Gandrīz trešdaļa sieviešu atzina, ka izjutušas sociālā vai ģimenes atbalsta trūkumu, kas teorētiski ir viens no būtiskākajiem veicinošajiem faktoriem fizisko aktivitāšu uzsākšanai. 2 Tikai viena cetirtā daļa sieviešu apgalvoja, ka bija informētas par starptautiskajām rekomendācijām attiecībā uz fiziskās aktivitātes atsākšanu pēcdzemdību periodā. Darba apjoms: Atslēgvārdi: pēcdzemdību periods, fiziskās aktivitātes, atveseļošanās, sieviešu veselība, starptautiskās rekomendācijasTitle: Resumption of Physical Activity After Childbirth Among Women: International Recommendations and Real-World Practice Introduction: The postpartum period, particularly the initial 12 weeks—commonly referred to as the “fourth trimester”—is a critical phase for a woman’s physical and emotional recovery. Although physical activity during this time is scientifically recognized as an essential tool for promoting health and adaptation, many women lack clear, evidence-based guidance on how to safely resume exercise. Hypothesis: The resumption of physical activity after childbirth among women does not align with the principles outlined in international recommendations. The aim of the work: To investigate women’s postnatal physical activity resumption habits, compare them with international guidelines, and identify the key factors that influence this process. Research tasks: 1. To compare women's physical activity resumption patterns with international recommendations. 2. To analyze factors that promote the resumption of physical activity (e.g., medical conditions, emotional and physical state, social support). 3. To analyze factors that hinder the resumption of physical activity (e.g., medical conditions, emotional and physical state, social support). Methods and tools: A quantitative cross-sectional research design was used, employing an online questionnaire distributed to women who had given birth within the last two years. The results reveal a discrepancy between the theoretical guidelines and the real-life support experienced by women from healthcare providers, as well as their own initiative in resuming physical activity. Results: The study involved 82 women, the majority of whom had not yet resumed physical activity after childbirth. This indicates a delayed return to exercise, which does not align with internationally established recommendations. 4 The most significant motivating factors for women to resume physical activity were the desire to lose weight, improve body shape, and enhance overall health and well-being. In contrast, the main barriers identified were childcare responsibilities, physical fatigue, and lack of time. Nearly one-third of the women reported experiencing a lack of social or family support, which is theoretically considered one of the key facilitating factors for initiating postpartum physical activity. Only one-quarter of the women stated that they were aware of the international recommendations regarding the resumption of physical activity in the postpartum period. Work volume: Keywords: postpartum period, physical activity, recovery, women's health, international recommendations