Lielā piecnieka personības iezīmju saistība ar vecāka gadagājuma cilvēku fizisko veselību Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionos.

Abstract

Aktualitāte: Sekojot sabiedrības novecošanas tendencēm, ir svarīgi identificēt iespējamos faktorus, kas ietekmē veselību gados vecākiem pieaugušajiem, lai izstrādātu efektīvus intervences pasākumus un politiku, kas veicina veselīgu novecošanu. Fiziskā veselība vērtējama kā daudzimensionāla konstrukcija. Personības iezīmes ir viens no aspektiem, kas saistāms ar veselības stāvokļa iznākumu un ar veselību saistītas uzvedības ietekmēšanu. Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot Lielā piecinieka personības iezīmju (neirotisms, ekstraversija, atvērtība pieredzei, saticīgums un apzinīgums) iespējamo saistību ar fiziskās veselības iznākumiem gados vecāku cilvēku vidū Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā. Metodes: Pētījumā izmantotie dati iegūti no Eiropas Veselības, novecošanas un pensionēšanās apsekojuma datubāzes (2017-2022), iekļaujot respondentus vecumā no 50 gadiem no Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģioniem. Izmantojot galveno komponentu analīzi, fiziskās veselības mainīgie tika reducēti uz indivīda veselības stāvokli raksturojošo indeksu, kas tālāk tika dihotomizēts, klasificējot respondentus divās grupās, norādot vai nu optimālu, vai neapmierinošu veselības stāvokli. Binomiālā loģistiskā regresija tika izmantota, lai novērtētu iespējamo saistību starp fizisko veselību raksturojošo indeksu un Lielā piecinieka personības iezīmēm, paplašinātajā regresijas modelī iekļaujot vecumu, dzimumu un respondenta dzīvesvietas valsti kā papildus prognozējošos mainīgos. Rezultāti: Binomiālās loģistiskās regresijas analīze atklāja, ka neirotisms bija statistiski nozīmīgi saistīts ar sliktākiem fiziskās veselības rādītājiem (OR = 0,73, 95 % TI: 0,71, 0,76), savukārt apzinīgums bija statistiski nozīmīgi saistīts ar labākiem fiziskās veselības rādītājiem (OR = 1,16, 95 % TI: 1,12, 1,21). Tādi faktori kā pieaugošs vecums (OR = 0,93, 95% TI: 0,92, 0,93), sieviešu dzimums (OR = 0,70, 95% TI: 0,65, 0,75) un dzīvesvieta Baltijas valstīs (pretstatā Ziemeļvalstīm) ir saistīti ar nelabvēlīgākiem veselības rādītājiem. Secinājumi: Pētījums atspoguļo neirotisma un apzinīguma, kā Lielā piecinieka personības iezīmju, nozīmīgo saistību ar veselības stāvokli vecāka gadagājuma indivīdu vidū. Tāpat Baltijas valstīs dzīvojošajiem indivīdiem konstatēti gan sliktāki fiziskās veselības rādītāji, gan augstāks neirotisma un zemāks apzinīguma līmenis salīdzinājumā ar Ziemeļvalstu iedzīvotājiem, kas norāda uz reģionālām atšķirībām, kas ir būtiski, izstrādājot reģioniem atbilstošus veselības aizsardzības pasākumus.

Background: There is a growing consensus on the importance of exploring health determinants through a life-course approach. Personality traits are associated with the prediction of various health outcomes and may play a role in shaping health-related behaviours. This research provides a comprehensive understanding of the possible role of Big Five personality traits (neuroticism, extraversion, openness to experience, agreeableness, and conscientiousness) in predicting physical health outcomes and their current distribution patterns across the Baltic–Nordic region. Methods: The data for this study were obtained from the Survey of Health, Ageing, and Retirement in Europe database (2017–2022) and included older adults aged 50 years and over from the Nordic and Baltic regions. By employing principal component analysis, the physical health-related measures were evaluated to obtain a single factor that was dichotomized to indicate either good or poor health status. Binomial logistic regression was performed to evaluate the associations between health status and the Big Five personality traits, considering age, gender, and country of residence as cofounders. Results: Binomial logistic regression analysis revealed that neuroticism was associated with decreased odds of having better physical health (OR = 0.73, 95% CI: 0.71, 0.76), whereas conscientiousness was associated with increased odds (OR = 1.16, 95% CI: 1.12, 1.21). Additionally, poorer health status was associated with older age (OR = 0.93, 95% CI: 0.92, 0.93) and female gender (OR = 0.70, 95% CI: 0.65, 0.75). Conclusions: In conclusion, this study highlights the predictive role of neuroticism and conscientiousness in understanding health-related outcomes and reveals a pattern of lower physical health indices among older adults in the Baltic region (compared with those in Nordic countries), indicating regional differences that are important for designing regionally appropriate health interventions.