SARS-CoV-2 vakcinācija iedzimto imunitātes traucējumu pacientiem Latvijā: imūnās atbildes reakcija un iemesli atteikumam no rekomendētas vakcinācijas. Promocijas darba kopsavilkums

Abstract

Iedzimti imūnsistēmas traucējumi (IIT) ir heterogēna reto slimību grupa, kurai raksturīga imūnsistēmas disregulācija. Visbiežāk sastopamais IIT veids ir pārsvarā antivielu deficīti (PAD), no tiem biežāk izplatītie – selektīvs IgA deficīts (SIgAD) un parasts mainīgs imūndeficīts (PMID). Vakcinācija PAD pacientiem ir īpaši nozīmīga saistībā ar paaugstinātu infekciju risku, tomēr pēcvakcinācijas humorālā atbildes reakcija PAD pacientiem var būt traucēta. Savukārt T-šūnu atbildes reakcija var sniegt aizsardzību arī tad, ja antivielu veidošanās ir ierobežota. Šī pētījuma mērķis ir analizēt humorālo un T-šūnu imūno atbildi pret SARS-CoV-2 antigēnu PAD pacientiem un imūnās atbildes saistību ar slimības fenotipu un smagumu, kā arī izpētīt iemeslus atteikumam no rekomendētas SARS-CoV-2 vakcinācijas IIT pacientiem Latvijā. Promocijas darbs ir veidots kā četru secīgu publikāciju kopa. Pirmajā daļā analizēta IIT izplatība Latvijā, raksturojot pacientu medicīnisko dokumentāciju. Otrajā un trešajā pētījuma daļā tika novērtēta PAD (PMID un SIgAD) pacientu humorālā un T-šūnu SARS-CoV-2 specifiskā atbilde, kā arī citokīnu profils pēc SARS-CoV-2 antigēna stimulācijas, izmantojot enzīmu saistītu imūnsorbcijas testu, interferona-? izdalīšanās testu un xMAP tehnoloģiju. Ceturtajā pētījuma daļā, izmantojot daļēji strukturētu interviju un tematisko analīzi, tika pētīti IIT pacientu iemesli atteikumam no rekomendētās SARS-CoV-2 vakcinācijas. IIT punkta prevalence Latvijā 2020. gada decembrī bija 7,1 uz 100 000 iedzīvotāju. SARS-CoV-2 specifisko IgG klases antivielu līmenis PMID pacientiem bija zemāks (5,47 (IQR = 4,08)) nekā veseliem kontrolgrupas indivīdiem (9,43 koeficients (IQR = 2,13)) (p < 0,05). Mūsu pētījumā netika konstatētas statistiski nozīmīgas atšķirības SARS-CoV-2 specifiskajā T-šūnu un citokīnu atbildes reakcijā starp PMID, SIgAD pacientu grupu vai kontroles grupu (p > 0,05). Pēc SARS-CoV-2 antigēna stimulācijas pacientiem ar autoantivielām serumā tika novērots IL-4 līmeņa pieaugums, kā arī sākotnēji augstāks IL-4 un TNF-? līmenis (p < 0,05), savukārt IL-10 līmenis statistiski nozīmīgi atšķīrās pacientiem ar limfadenopātiju (p < 0,05), hepatomegāliju (p < 0,01) un splenomegāliju (p < 0,01), bet pacientiem ar zemu pārslēgto atmiņas B šūnu īpatsvaru bija izteiktāks TNF-? līmeņa pieaugums salīdzinājumā ar citām grupām (p < 0,01). Kā piecas galvenās tēmas, kas ietekmēja IIT pacientu lēmumu nevakcinēties, tika identificētas: (1) bailes un nenoteiktība, (2) riska un ieguvumu vērtējums, (3) ārējā ietekme no apkārtējiem cilvēkiem, (4) neuzticēšanās un nevēlēšanās pakļauties, (5) pārliecība par Covid-19 vakcīnu un vakcināciju kopumā. Iedzimto imunitātes traucējumu izplatība Latvijā ir līdzīga citu Eiropas valstu rādītājiem, tomēr Latvijā ir mazāks diagnosticēto PAD īpatsvars. T-šūnu atbilde pret SARS-CoV-2 antigēnu PMID un SIgAD pacientiem neatšķīrās no kontroles grupas pacientiem, bet humorālā atbilde PMID pacientiem bija samazināta. Vairāku citokīnu (IL-4, IL-10, IL-21, TNF-?) līmeņu izmaiņas pēc SARS-CoV-2 antigēna stimulācijas ir saistītas ar slimības klīniskajiem vai imunoloģiskajiem fenotipiem. Lai gan lielākā daļa IIT pacientu atteikšanās iemesli no SARS-CoV-2 vakcinācijas bija līdzīgi tiem, kas novēroti vispārējā populācijā, pastāv arī slimībai specifiski faktori: uzskats, ka vakcinācija imūndeficīta pacientiem ir kontrindicēta, kā arī uzskats, ka imūnglobulīnu aizstājterapijas saņemšanas gadījumā SARS-CoV-2 vakcinācija nav nepieciešama.