Hogas eko-trauksmes aptaujas (HEAS-13) adaptācija latviešu valodā

Abstract

Bakalaura darba mērķis bija veikt Hogas eko-trauksmes aptaujas (Hogg Eco-Anxiety Scale (HEAS-13)) adaptāciju latviešu valodā. Pētījuma ietvaros tika izvirzīti četri pētnieciskie jautājumi, lai noskaidrotu aptaujas psihometriskos rādītājus, tās faktoru struktūru, iekšējo saskaņotību un apakšskalu savstarpējās korelācijas. Klimata pārmaiņu un ar tām saistītās trauksmes pieaugums Latvijā veicina nepieciešamību pēc lokāli pielāgotiem un psihometriski pārbaudītiem novērtēšanas instrumentiem. Pētījumā piedalījās 203 dalībnieki vecumā no 18 līdz 65 gadiem (M = 31,33; SD = 4,21), no kuriem 59% bija sievietes. Aptauja tika elektroniski izplatīta tiešsaistē. Hogas eko-trauksmes aptauja tika tulkota no angļu valodas, izmantojot vienvirziena tulkošanas metodi. Papildus tika iekļauta sociāldemogrāfiskā anketa, lai iegūtu datus par dalībnieku vecumu, dzimumu un dzīvesvietu. Datu analīzē izmantoti psihometriskie rādītāji: reakcijas un diskriminācijas indekss, Kronbaha alfa koeficients, izpētošā un apstiprinošā faktoru analīze, kā arī Spīrmena starpskalu korelācijas koeficients. Rezultāti liecina, ka lielākā daļa pantu ietilpst pieņemtajās reakcijas indeksu robežās (0,62–2,43), savukārt trīs panti (6., 7. un 10.) uzrādīja novirzes, kas var liecināt par formulējuma nepilnībām. Arī to diskriminācijas rādītāji bija zemāki. Faktoru analīzē iegūta četru faktoru struktūra – Afektīvie simptomi, Ruminācija, Uzvedības simptomi un Personiskās ietekmes simptomi –, kas atbilst aptaujas sākotnējai teorētiskajai uzbūvei. Faktoru svari bija nozīmīgi, apstiprinot teorētisko atbilstību Latvijas kontekstā. Iekšējā saskaņotība bija no apmierinošas līdz labai (α = 0,67–0,84). Starpskalu korelācijas bija pozitīvas un statistiski nozīmīgas, īpaši starp afektīvajiem simptomiem un rumināciju, kā arī starp uzvedības un personiskās ietekmes simptomiem. Rezultāti sniedz sākotnēju empīrisku pamatojumu Hogas eko-trauksmes aptaujas piemērotībai Latvijas populācijā, vienlaikus norādot uz nepieciešamību pilnveidot vairākus pantus un turpināt validācijas procesu, tostarp analizējot konverģences un diskriminējošo validitāti un testējot aptauju specifiskās mērķgrupās. Šis pētījums ir būtisks pirmais solis Hogas eko-trauksmes aptaujas lokalizācijā Latvijā, piedāvājot teorētiski un statistiski pamatotu instrumentu ekoloģiskās trauksmes izpētei.The aim of this bachelor’s thesis was to adapt the Hogg Eco-Anxiety Scale (HEAS-13) in Latvian. Four research questions were formulated to examine the scale’s psychometric indicators, factor structure, internal consistency, and intercorrelations between subscales. As climate change and related anxiety are becoming increasingly relevant in Latvian society, there is a growing need for locally validated instruments for measuring eco-anxiety. The study involved 203 participants aged 18 to 65 (M = 31.33; SD = 4.21), of whom 59% were women. The questionnaire was distributed online. The Hogg Eco-Anxiety Scale was translated using a forward translation method from English to Latvian. Additionally, a socio-demographic questionnaire was included to collect data on participants' age, gender, and place of residence. The data analysis involved psychometric indicators such as item difficulty and discrimination indices, Cronbach’s alpha, exploratory and confirmatory factor analysis, and Spearman’s interscale correlation coefficients. Results showed that most items fell within the acceptable range of item difficulty (0.62–2.43), while three items (6, 7, and 10) showed suboptimal values, indicating potential issues with item wording or interpretation. These items also had lower discrimination indices. Factor analysis revealed a four-factor structure—Affective Symptoms, Rumination, Behavioral Symptoms, and Personal Impact Symptoms—which aligns with the original theoretical model of the scale. Factor loadings were adequate, confirming the theoretical validity of the structure in the Latvian context. Internal consistency for all subscales ranged from acceptable to good (α = 0.67–0.84). Intercorrelation analysis showed statistically significant, moderate positive correlations, particularly between affective symptoms and rumination, as well as between behavioral and personal impact symptoms. The results provide initial empirical support for the applicability of the Hogg Eco-Anxiety Scale in the Latvian population, while also highlighting the need to revise certain items with weaker psychometric properties and to continue the validation process. Future research should assess convergent and discriminant validity and test the instrument among specific target groups such as youth or environmental activists.