Vingrinājuma kopuma ietekme uz pēdas funkcionālo stāvokli cilvēkiem ar plakano pēdu

Abstract

Pēda ietekmē cilvēka spēju brīvi un komfortabli pārvietoties. Tā uzņem uz sevi visu fizisko spēku, kas rodas veicot fiziskas darbības – skriešana, lekšana un iešana, un ja rodas traucējumi, kas ierobežo šīs darbības, tad spēja brīvi pārvietoties ir ierobežota un var sagādāt problēmas ikdienas dzīvē (Nesterovica et al., 2021). Plakanās pēdas (latin.v. pes planus) deformācija, kas ilgstoši ir asimptomātiska, vēlāk var izraisīt sāpes, gaitas un jušanas traucējumus, izraisīt ierobežotu pēdas locītavu kustīgumu, kā arī artrītiskas izpausmes ar attiecīgu disfunkcijas progresēšanu. Tā kā nav precīzu klīnisko vai radioloģisko kritēriju plakanās pēdas noteikšanai, nav zināms, cik izplatīta ir šī slimība. Tās deformāciju ir pētījuši daudzi pētnieki no visas pasaules un tika konstatēts, ka bērniem vecumā no diviem līdz sešiem gadiem ir lielāka izplatība (21-57 %), kas samazinās (13,4-27,6%) sākumskolas vecuma bērniem. Vairāki eksperti uzskata, ka pieaugušo populācijā tā ir no 5 līdz 14% (Aenumulapalli et al., 2017; Шевелёва и др., 2018). Pieaugušiem pacientiem, kuriem piemīt šī parādība, bieži sākas pakāpeniskas sāpes pēdas vidusdaļā un aiz mediālās potītes gar tibialis posterior muskuļu virzienā. Pētījumā, kas tika veikts 2020. gadā, plakanas pēdas stāvoklis bija novērotas 38,2% gadījumos skolotāju vidū (Alqahtani, 2020). Literatūras apskatā aplūkoti arī galvenie pacientu ar plakanām pēdām konservatīvās terapijas virzieni uz pierādījumiem balstītas medicīnas viedokļa. Izcelti dati par speciālu ortožu un ortopēdisko apavu lietošanu pēdu deformācijas korekcijai ar iespējamo komplikāciju aprakstu. Tiek analizēti galvenie fizikālās terapijas metodes, ko izmanto, lai stabilizētu pēdu muskuļu tonusu. Sniegti dati par kompleksas konservatīvas terapijas izmantošanu pacientiem ar plakanām pēdām (Banwell et al., 2014; Carr et al., 2016; Kim et al., 2016; Smyth et al., 2017.).The foot affects a person's ability to move freely and comfortably. It takes on itself all the physical power that comes from performing physical activities -- running, lecturing and walking, and if there are disruptions that limit those activities, then the ability to move freely is limited and can cause problems in everyday life (Nesterovica et al., 2021). Deformation of the flat foot (Latin. v. pes planus), which is asymptomatic for long periods of time, can later cause pain, gait and sensory problems, cause limited movement of the joints of the foot, as well as arthritic manifestations with appropriate progression of dysfunction. In the absence of precise clinical or radiological criteria for determining the flat foot, it is unknown how prevalent the disease is. Its deformation has been studied by many researchers from around the world, and children aged two to six were found to have higher prevalence (21 to 57 per cent), which decreases (13.4 to 27.6 per cent) in primary school-aged children. Several experts believe it ranges from 5% to 14% in the adult population (Aenumulapalli et al., 2017; Шевелёва и др., 2018). Adult patients with this phenomenon often experience gradual pain in the middle of the foot and behind the medial ankle along the tibialis posterior towards muscle. In a study conducted in 2020, flat foot condition was seen in 38.2 percent of cases among teachers (Alqahtani, 2020). The literature review also looks at key directions of conservative therapy for flat-foot patients in terms of evidence-based medicine. Data on the use of special orthoses and orthopaedic footwear to correct foot deformation with a description of possible complications have been highlighted. Key physical therapy techniques used to stabilize the muscle tone of the feet are being analyzed. Provides data on the use of complex conservative therapy in flat foot patients (Banwell et al., 2014; Carr et al., 2016; Kim et al., 2016; Smyth et al., 2017).