Krievijas Federācijas politiskais diskurss: Uzvaras pieminekļa demontāžas gadījuma analīze

Abstract

Bakalaura darba tēma ir “Krievijas Federācijas politiskais diskurss: Uzvaras pieminekļa demontāžas gadījuma analīze”. Temats ir aktuāls, ņemot vērā Uzvaras pieminekļa Rīgā demontāžu 2022. gadā, kas kļuva par simbolisku notikumu tā dēvētajā “atmiņas karā” starp Latviju un Krieviju, izgaismojot interpretāciju cīņu par Otrā pasaules kara notikumiem. Darba teorētiskais pamats ir postkoloniālā teorija, kuras nozīme pieaugusi pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, kad Krievijas ārpolitika pēcpadomju telpā tiek arvien biežāk skatīta kā koloniālas ietekmes turpinājums. Pētījumā, izmantojot kritiskās diskursa analīzes pieeju – diskursa vēsturisko pieeju –, tiek pārbaudīta hipotēze: Krievijas politiskais diskurss par Uzvaras pieminekļa demontāžu attēlo Latvijas rīcību kā draudu kolektīvajai vēstures atmiņai. Hipotēze tiek pārbaudīta, analizējot Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālos paziņojumus un Krievijas valsts medija Russia Today ziņu rakstus 2022. gada laika periodā, interpretējot iegūtos datus no postkoloniālās un kritiskā diskursa analīzes teorijas skatpunkta. Darbs sastāv no trim daļām. Pirmajā daļā tiek izklāstīti postkoloniālās teorijas un kritiskās diskursa analīzes pamata koncepti, apskatot tādus jēdzienus kā orientālisms, pakļautie, dekolonizācija, kā arī diskursā centrālos jēdzienus – vara, identitāte un ideoloģija. Arī tiek kontekstualizēta postkoloniālās teorijas pielietošana attiecībā uz pēcpadomju un Baltijas valstīm jau pastāvošajā akadēmiskajā literatūrā. Otrajā daļā analizēta Krievijas ārpolitika saistībā ar padomju kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzību, īpaši pievēršoties 9. maija un Uzvaras pieminekļa atmiņas politikai Krievijā. Trešajā daļā izklāstīta pētījuma metodoloģija un veikta empīriskā analīze. Krievijas politiskais diskurss par Uzvaras pieminekļa demontāžu atklāj simbolisku cīņu par vēstures interpretāciju, kur Latvija tiek attēlota kā drauds Krievijas kolektīvajai atmiņai un identitātei, savukārt piemineklis tiek konstruēts kā svēta, neatņemama Krievijas identitātes sastāvdaļa. Pētījumā tiek identificēta konsekventa “Mēs” un Citi” konstruēšana, kur Krievija tiek pozicionēta kā “patiesās” vēstures sargātāja, bet Latvija – kā nodevīga, rusofobiska, barbariska un necivilizēta nacisma mantiniece.The topic of this bachelor’s thesis is “Russian Federation’s Political Discourse: A Case Study of the Dismantling of the Victory Monument.” The topic is relevant given the dismantling of the Victory Monument in Riga in 2022, which became a symbolic event in the so-called “memory war” between Latvia and Russia, highlighting a struggle over the interpretation of World War II. The theoretical basis of the thesis is postcolonial theory, whose relevance has increased following Russia’s full-scale invasion of Ukraine, as Russia’s foreign policy in the post-Soviet space is increasingly viewed as a continuation of colonial influence. The research applies the critical discourse analysis approach – specifically, the discourse-historical approach – to test the hypothesis that Russia’s political discourse on the dismantling of the Victory Monument portrays Latvia’s actions as a threat to collective historical memory. The hypothesis is tested by analyzing official statements from the Russian Ministry of Foreign Affairs and news articles from the Russian state media outlet Russia Today during the year 2022, interpreting the data through the lenses of postcolonial theory and critical discourse analysis. The thesis consists of three parts. The first part outlines the fundamental concepts of postcolonial theory and critical discourse analysis, examining notions such as orientalism, subalterns, decolonization, as well as central discourse-related concepts like power, identity, and ideology. It also contextualizes the application of postcolonial theory to the post-Soviet and Baltic regions within existing academic literature. The second part analyzes Russia’s foreign policy in relation to the protection of Soviet cultural and historical heritage, with particular focus on the memory politics surrounding May 9 and the Victory Monument in Russia. The third part presents the research methodology and conducts an empirical analysis. Russia’s political discourse surrounding the dismantling of the Victory Monument reveals a symbolic struggle over historical interpretation, in which Latvia is depicted as a threat to Russia’s collective memory and identity, while the monument is constructed as a sacred and inseparable part of Russia’s identity. The study identifies a consistent construction of “Us” and “Others,” where Russia positions itself as the guardian of the “true” history, and Latvia is portrayed as a treacherous, Russophobic, barbaric, and uncivilized heir to Nazism.