Nākotnes līgas futbolistu informētība, attieksme un pieredze apakšējo ekstremitāšu traumu profilaksē

Abstract

Darba nosaukums: Nākotnes līgas futbolistu informētība, attieksme un pieredze par apakšējo ekstremitāšu traumu profilaksē. Darba autors: Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas “Fizioterapija” 4.kursa studente Kristiāna Poļakova. Aktualitāte: Futbols ir viens no populārākajiem un reizē riskantākajiem sporta veidiem apakšējo ekstremitāšu traumu ziņā. Muskuļu, saišu un locītavu bojājumi skar dažāda vecuma spēlētājus. Lai gan pieejamas zinātniski pamatotas profilakses stratēģijas, amatieru un jauniešu līmenī tās tiek izmantotas neregulāri vai nepilnīgi. Mērķis: Izpētīt Nākotnes līgas futbolistu informētību, attieksmi un personīgo pieredzi saistībā ar apakšējo ekstremitāšu traumu profilakses metodēm, kā arī analizēt viņu subjektīvo viedokli par šo pasākumu ieviešanas un uzlabošanas nepieciešamību komandas līmenī. Metodes: Kvantitatīvā šķērsgriezuma pētījumā tika iesaistīti 61 brīvprātīgie Nākotnes līgas futbolisti. Dalībnieku vecums bija no 16 līdz 35 gadiem, un vidējais vecums bija 22 gadi. Datu iegūšanai tika izstrādāta anketa, kas izplatīta elektroniski Nākotnes līgas komandām, kā arī katrs spēlētājs tika individuāli uzrunāts. Dati tika analizēti, izmantojot aprakstošās un secinošās statistikas metodes, tostarp procentuālo sadalījumu, Mann–Whitney U testu un Kendall’s tau-b korelācijas koeficientu. Rezultāti: Pētījuma rezultāti liecina, ka Nākotnes līgas futbolistu informētība par apakšējo ekstremitāšu traumu profilakses metodēm ir ierobežota, un izmantotās pieejas ikdienas praksē nav sistemātiskas. Statistiskā analīze neuzrādīja būtisku saistību starp fizioterapeita klātbūtni komandā un spēlētāju informētības līmeni par profilakses pasākumiem (p = 0,895). Tāpat netika konstatēta statistiski nozīmīga korelācija starp traumu pieredzi un uzskatu par nepieciešamību uzlabot profilakses pasākumus (p = 0,125). Secinājumi: Nākotnes līgas futbolistiem trūkst izpratnes par zinātniski pamatotām profilakses metodēm. Fizioterapeita esamība komandā vien neatspoguļo augstāku informētības līmeni, ja viņš nav aktīvi iesaistīts profilakses pasākumu īstenošanā. Traumu pieredze ietekmē attieksmi, un respondenti atzīst vajadzību pilnveidot profilakses integrāciju treniņos. Atslēgas vārdi: apakšējo ekstremitāšu traumas, futbola spēlētāji, profilakse, informētība, attieksme, pieredze, traumu riski, Nākotnes līga.Title: Awareness, attitudes, and experiences of lower limb injury prevention among Nākotnes league football players. Author: Kristiāna Poļakova, 4th-year Physiotherapy student, Rīga Stradiņš University. Relevance: Football is one of the most popular and at the same time one of the most injury-prone sports in terms of lower limb trauma. Muscle, ligament and joint injuries affect players of various ages. Although scientifically proven prevention strategies are available, their use at amateur and youth levels remains irregular or incomplete. Aim: To explore the awareness, attitude and personal experience of Nākotnes League football players regarding lower limb injury prevention methods, as well as to analyse their subjective opinion on the necessity of implementing and improving such measures at the team level. Methods: A quantitative cross-sectional study involved 61 voluntary Nākotnes League football players. Participants were aged between 16 and 35 years, with a mean age of 22 years. Data were collected using a structured questionnaire, distributed electronically to Nākotnes League teams, and sent individually to each player. The data were analysed using descriptive and inferential statistical methods, including percentage distributions, the Mann–Whitney U test and Kendall’s tau-b correlation coefficient. Results: The study showed that Nākotnes League football players have limited awareness of lower limb injury prevention methods, and the approaches used in daily practice are not systematic. No significant association was found between the presence of a physiotherapist in the team and players’ awareness of preventive measures (p = 0.895). Likewise, no statistically significant correlation was observed between injury experience and the opinion that prevention efforts should be improved (p = 0.125). Conclusions: Nākotnes League football players lack understanding of evidence-based prevention methods. The mere presence of a physiotherapist in the team does not indicate a higher level of awareness unless the specialist is actively involved in implementing prevention measures. Injury experience influences players’ attitudes, and respondents acknowledge the need to better integrate prevention into training routines. Keywords: lower limb injuries, football/soccer players, prevention, awareness, attitudes, experiences, injury risks, Nākotnes League.