Vardarbības un ciešanu atspoguļojums Latvijas kara filmās "Akmens un šķembas" un "Dvēseļu putenis"

Abstract

Bakalaura darba autors Regnārs Rudus. Darba nosaukums: Vardarbības un ciešanu atspoguļojums Latvijas kara filmās “Akmens un šķembas” un “Dvēseļu putenis”. Bakalaura darba kopējais apjoms 61 lapaspuses. Iekļauti 30 attēli, 4 tabulas, 53 izmantotie literatūras avoti, kuri no tiem 51 svešvalodā, un 4 pielikumi. Darba mērķis: Izpētīt vardarbības un ciešanu atspoguļojumu Latvijas kara filmās “Akmens un šķembas” un “Dvēseļu putenis”, lai noskaidrotu, vai un kā šis attēlojums ir saistīts ar konkrētu kinematogrāfisko kadrējuma veidu. Pētījumā izvirzītā hipotēze: Pastāv statistiski nozīmīga korelācija starp vardarbības un ciešanu attēlojumu un izmantotajiem kinematogrāfiskajiem kadrējuma veidiem filmās “Akmens un šķembas” un “Dvēseļu putenis”. Atbilstoši bakalaura darba mērķim tika definēti sekojoši uzdevumi: 1. Teorētiski definēt emocijas un to reprezentāciju mākslas kino. 2. Teorētiski aprakstīt kadra plāna nozīmi mākslas kino kā tehnisku kodu, kas saistīts ar uztveres psiholoģiju, mūziku, verbālām zīmēm par vardarbību, ciešanām un situāciju veidošanos. 3. Izpētīt vardarbības un ciešanu attēlojumu mākslas filmās, izmantojot kvantitatīvo datu analīzi. 4. Veikt statistisko analīzi ar SPSS, lai pārbaudītu izvirzītās hipotēzes. 5. Formulēt secinājumus, balstoties iegūtajos datos un teorētiskās atziņās par vardarbības un ciešanu attēlojumu “Akmens un šķembas” un “Dvēseļu putenis” mākslas kino filmās. Darbā izmantota kvantitatīvā kontentanalīze, pielietojot SPSS statistiskās datu apstrādes rīku, lai salīdzinātu 1224 kadru analīzi pēc noteiktiem kodēšanas kritērijiem. Empīriskajā daļā iekļauta katras filmas kodēto datu apstrāde, vizuālā un emocionālā satura analīze, pārbaudot sešas nulles hipotēzes. Darba struktūra sastāv no teorētiskās daļas, kur analizētas emociju un ciešanu reprezentācijas teorijas kino kontekstā, īpaši izceļot kadra plāna lomu, un empīriskās daļas, kurā veikta datu apstrāde un interpretācija. Tika noskaidrots, ka “Dvēseļu putenis” izmanto tiešu, emocionāli atklātu attēlojumu ar konsekventiem tuvplāniem un vienmērīgu montāžas ritmu, savukārt “Akmens un šķembas” izvēlas atturīgu, simbolisku un netiešu reprezentāciju ar garākiem kadriem un retāku vardarbības vizualizāciju. Secināts, ka ciešanu attēlojums kino kalpo gan kā emocionāls, gan kā stilistisks līdzeklis, kas strukturē naratīvu un veido skatītāja empātijas mehānismus. Darba rezultāti apstiprina vairākas statistiski nozīmīgas atšķirības, norādot uz apzinātu kinematogrāfisko stratēģiju atšķirībām abu filmu režisoriskajā pieejā.The author of the bachelor’s thesis is Regnārs Rudus. Title of the thesis: Representation of violence and suffering in the Latvian war films “Akmens un šķembas” and “Dvēseļu putenis”. The total length of the bachelor’s thesis is 61 pages. The thesis includes 30 images, 4 tables, 53 sources, of which 51 are in foreign languages, and 4 appendices. The aim of the study is to examine the representation of violence and suffering in the Latvian war films “Akmens un šķembas” and “Dvēseļu putenis”, to determine whether and how this depiction is related to specific cinematographic framing techniques. The hypothesis of the research states that there is a statistically significant correlation between the representation of violence and suffering and the framing techniques used in both films. To achieve the objective of the study, the following tasks were defined: 1. to theoretically define emotions and their representation in art cinema. 2. to describe the role of shot composition in cinema as a technical code linked to perception psychology, music, verbal cues, violence, suffering, and situational dynamics. 3. to analyse the representation of violence and suffering in artistic films using quantitative data analysis. 4. to carry out statistical analysis using SPSS to test the hypotheses. 5. to formulate conclusions based on the obtained data and theoretical insights about the representation of violence and suffering in both films. The thesis applies quantitative content analysis, using SPSS statistical software to evaluate 1224 coded shots according to specific analytical criteria. The empirical part includes data processing for each film, analysis of visual and emotional content, and the testing of six null hypotheses. The thesis is structured in two main parts: the theoretical section analyses concepts of emotion and suffering in film theory, with a focus on the function of shot composition, while the empirical section presents data processing and interpretation. The analysis reveals that “Dvēseļu putenis” employs a direct and emotionally explicit approach using consistent close-up shots and a steady editing rhythm. In contrast, “Akmens un šķembas” relies on a more reserved, symbolic, and indirect style with longer shots and less frequent visualisation of violence. It is concluded that the depiction of suffering in cinema functions both as an emotional and stylistic tool that structures the narrative and shapes viewer empathy. The research confirms several statistically significant differences, indicating consciously applied cinematographic strategies in the directorial approaches of both films.