Smaiļotāja īriena jaudas izmaiņas, slodzes apjoms un sportiskais sniegums megaciklā. Promocijas darbs
No Thumbnail Available
Date
2022
Authors
Journal Title
Journal ISSN
Volume Title
Publisher
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija
Abstract
Smaiļošana un kanoe airēšana ir ūdenssporta veids uz mierīga vai stāvoša ūdens. To mēdz saukt arī par gludūdens airēšanu. Tas ir olimpiskais sporta veids, kurš oficiāli iekļauts Olimpiādes spēļu programmā kopš 1936. gada Berlīnes Olimpiādes spēlēm. Līdz mūsdienām šis sporta veids ir ļoti attīstījies un savā ziņā mainījies, tas ir gājis līdzi laikam – uzlabojoties gan inventāram, gan infrastruktūrai, kas nodrošina tā pieejamību pasaulē, gan treniņu metodikai, kas no aizvadītā gadsimta sākuma ir attīstījusies un progresējusi. Sporta veids ir gan kā aktīvās atpūtas un rekreācijas veids, gan kā pielāgotā fiziskā aktivitāte cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (mūsdienās notiek daudz starptautisku sacensību parasmaiļošanā un parakanoe airēšanā), gan kā brīvā laika pavadīšanas līdzeklis jauniešiem ar savu sacensību sistēmu, no kuras tas izaug līdz profesionālam sportam ar mērķi sasniegt augstus rezultātus. Tāpat kā jebkurā sporta veidā tam ir nepieciešamas savas dominējošās fiziskās (biomotorās) spējas. Smaiļošanā un kanoe airēšanā pamata fiziskās spējas ir spēks un izturība. Attīstoties sporta veidam, mainoties sacensību programmai Olimpiādes spēlēs un starptautiskajos čempionātos, kuros iekļauta 200 m distance, liela nozīme ir arī ātrumam un jaudai (īriena jauda). Mūsdienu smaiļošanai un kanoe airēšanai raksturīga augsta intensitāte, saspringts sacensību grafiks (no aprīļa līdz augustam) un specializācija konkrētai disciplīnai. Ar specializāciju saprotam sportistu sagatavošanas pielāgošanu konkrētai distancei un laivu klasei. Ja vēl līdz 2008. gada Pekinas Olimpiādes spēlēm sportists bieži startēja vairākās disciplīnās un laivu klasēs, ar nākamo olimpisko ciklu šī tendence ir mainījusies, un sportisti specializējas konkrētai distancei un konkrētā laivu klasē. Tam par pamatu ir izmaiņas sacensību programmā, kas padara apgrūtinošu startēšanu vairākās disciplīnās. No Starptautiskās Kanoe federācijas – ICF (angl. - International Canoe Federation) tas darīts ar mērķi palielināt konkurenci – gan startējošo skaitu atsevišķās disciplīnās, gan sportiskā rezultāta uzlabošanos. Tādēļ arvien augstākas prasības tiek izvirzītas sportistu fiziskajai, tehniskajai, taktiskajai un psiholoģiskajai sagatavošanai. Lai treneris sagatavotu sportistu visos šajos aspektos visaugstākajā līmenī, pirmkārt ir jāpārzina sporta veida fizioloģija (enerģētiskie mehānismi) un jāprot izvēlēties pareizu slodzi un integrēt to visā treniņu procesā (megaciklos, makrociklos, mezociklos, mikrociklos un monociklos). Pētījumi par smaiļošanas un kanoe airēšanas fizioloģiju aizsākās 20. gadsimta 70. gados (Pyke et al., 1973; Tesch et al., 1976). Pirmajā gadījumā pētījums tika veikts uz modificēta veloergometra sauszemes apstākļos, trenažieris tika piemērots smaiļošanai, un otrajā gadījumā jau notika pētījums uz ūdens, izmantojot gāzu analizatoru, mērot maksimālo skābekļa patēriņu un laktāta līmeni asinīs. Turpinājumā konkrēta izpēte par smaiļošanas un kanoe airēšanas enerģētisko profilu tika veikta tikai 1997. gadā (Byrnes, Kearney, 1997), kad trīs simulētās sacīkšu distancēs (200 m, 500 m un 1000 m) tika novērtēta relatīvā aerobā enerģijas patēriņa ietekme (WAER%), izmantojot maksimālā akumulētā skābekļa deficīta (angliski – MAOD) enerģijas aprēķināšanas metodi, arī šis pētījums tika veikts sauszemes apstākļos, airējot uz smaiļošanas un kanoe airēšanas ergometra. Par relatīvās aerobās enerģijas patēriņa līmeni veikti arī citi pētījumi (Nakagaki et al., 2008; Bishop, 2000; Zamparo et al., 1999). Minētajos pētījumos relatīvā aerobās enerģijas ietekme uzrāda dažādas tās ietekmes daļas; tas saistīts ar dažādiem faktoriem, kas ietekmējis pētījumu rezultātus, piemēram, enerģijas kalkulācijas metodes, dažādu pētījuma vidi (sauszeme – uz ergometriem, dabiskos apstākļos uz ūdens, sportistu sagatavotības līmeni, motivāciju, muskuļu šķiedru attiecību u. tml. Ja skatāmies uz nesenākiem pētījumiem, kas apkopojuši enerģētisko sistēmu mijiedarbību, konstatēts, ka pirmie mēģinājumi 20. gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados, lai arī tam laikam sniedza plašu ieskatu enerģētiskajos mehānismos, tomēr bija mazliet maldinoši. Tie pauž divus maldīgus uzskatus, pirmkārt, – ka enerģētisko sistēmu atbildes reakcija uz intensīvu slodzi ir gandrīz secīga un, otrkārt, – ka aerobā sistēma uz to reaģē lēnām, tādēļ tai ir maza ietekme uz sportisko sniegumu īsās slodzēs (Gastin, 2001). Aerobās enerģētiskās sistēmas reakcija uz intensīvu slodzi ir pārsteidzoši ātra, tomēr neatkarīgi no slodzes intensitātes tā nav spējīga reaģēt jau pašā slodzes sākumā (pirmajās kustībās). Tās daļa svārstās no 23% līdz pat 50% maksimālās slodzēs no 30 līdz 75 sekundēm (Bogdanis et al., 1995; Medbo & Tabata, 1989; Withers et al., 1991). 30 sekunžu maksimālā slodzē aerobā enerģijas daļa ir 23-33% (Withers et al., 1991; Gastin, Lawson, 1994; Calbet et al., 1997; Hermansen & Medbo, 1984; O’Brien et al., 1997). Gan studējot, gan ikdienā sekojot līdzi profesionālajam sportam, autora interesi raisījusi treniņu metodika, plānošana un analīze. Kā gan var neapbrīnot tādas lietas kā sportistu spēju mūsdienās uzturēt formu konkurētspējīgā līmenī vairākus mēnešus pēc kārtas gada periodā, vai to, kā vieni un tie paši sportisti spēj augstvērtīgi startēt gan sprintā, gan garajā distancē (200 m un 1000 m smaiļošanā). Tas iespējams tikai, pateicoties kvalitatīvam treniņu darbam, kurā notiek dziļa analīze par to, ko dara, kāpēc dara, kad darīt, kā darīt. Lai šādu analīzi veiktu, ir jābūt zinošam speciālistam, jāpārzina sportista spēju robežas, kā arī jāorientējas jaunākajos atklājumos. Autoru vienmēr ir interesējušas sportistu funkcionālās pārbaudes sporta laboratorijās. Tajās tiek iegūts daudz datu, ko pēc tam, būdams zinošs speciālists, var likt lietā un uzlabot sportiskos rezultātus. Vieni no svarīgākajiem datiem, ko iegūst šajās pārbaudēs, ir atjaunošanās rādītāji. Atjaunošanās rādītāju būtiskums ir to pareiza lasīšana un nākamās slodzes plānošana uz to pamata. Atjaunošanos var novērtēt pēc arteriālā asinsspiediena, sirdsdarbības frekvences, laktāta koncentrācijas asinīs, urīnvielas koncentrācijas asinīs un citiem bioķīmiskiem un fizioloģiskiem rādītājiem. Vēl aizvien ir novērojama sāncensība un nevēlēšanās līdz galam dalīties ar detalizētu/sensitīvu informāciju par treniņu procesu, kas no vienas puses ir saprotami, bet no otras – tomēr kavē sportisko rezultātu uzlabošanos. Autora skatījumā, – pašlaik mēs esam pie sava veida robežas – pārejas posma, kad tomēr šī informācija zinātniskajā literatūrā par sportu sāk parādīties; par to liecina pētījumi par augstākās klases sportistu treniņu procesu (Solli et al., 2017; Pla et al., 2019; Tønnessen et al., 2014; Tønnessen et al., 2015; Guellich, 2009), kā arī pētījumi tieši smaiļošanas un kanoe airēšanas sporta veidā (Garatchea et al., 2011; IzquierdoGabarren & Izquierdo, 2010; Borges et al., 2014; Замотин & Синявин, 2018; Вишняков, 2014; Muijika, 2014). Ir pētījumi, kas atspoguļo dažādas īriena spēka vērtības dažādiem subjektiem un dažādos apstākļos (Aitken & Neal, 1992; Baker, 1998; Sperlich & Baker, 2002; Sturm et al., 2010; Brown et al., 2010; Gomes et al., 2015; Nilsson & Rosdahl, 2016; Hogan et al., 2019; Bonaiuto et al., 2020; Kong et al., 2020), taču kopumā nav konkrētu datu par īriena parametriem un spēkiem sacensību distancē; līdzīgi ir ar treniņu slodzes saturu un apjomu (Buchek & Hamar, 1998; Garcia-Pallares et al., 2010a, b; Borges et al., 2014; Englert & Kiesler, 2009; Верлин, 2015; Замотин & Синявин, 2018; Вишняков, 2014; Журавский, А. Ю., & Шантарович, 2016a, b), tomēr pētījumos nav vienotas slodzes apjoma un satura uzskaites. Ar mērķi sniegt šo aprakstīto problēmu risinājumu autors ir izstrādājis savu pētījumu, ar cerību šīs problēmas risināt smaiļošanā un kanoe airēšanā, kā arī ar pētījuma rezultātā atklātajām atziņām sekmēt treniņu teorijas, tajā skaitā, – periodizācijas teorijas paplašinājumu.
Description
Promocijas darbs izstrādāts Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā no 2018. līdz 2022. gadam. Aizstāvēšana: Veselības un sporta zinātnes promocijas padomes atklātā sēdē 2022. gada 29. novembrī plkst. 15.30 Rīgā, Brīvības gatvē 333, 205. auditorijā.
Keywords
promocijas darbs, smaiļošana, treniņa procesa vadība, megacikls, tehnika, īriens, slodze, jauda, biomehānika, mērījums
Citation
Veispals, M. 2022. Smaiļotāja īriena jaudas izmaiņas, slodzes apjoms un sportiskais sniegums megaciklā: promocijas darbs: apakšnozare – sporta pedagoģija. Rīga: Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija. https://doi.org/10.25143/prom-rsu-lspa_2022-06_pd