Kalnu slēpotāju iztēles spēju un fiziskās pašefektivitātes pilnveide. Promocijas darbs

Simple item page
dc.contributor.advisorKrauksta, Daina
dc.contributor.advisorVazne, Žermēna
dc.contributor.authorVolgemute, Katrīna
dc.date.accessioned2025-05-06T10:55:49Z
dc.date.available2025-05-06T10:55:49Z
dc.date.issued2022
dc.descriptionPromocijas darbs izstrādāts Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā no 2018. līdz 2021. gadam. Aizstāvēšana: Veselības un sporta zinātnes promocijas padomes atklātā sēdē 2022. gada 14. aprīlī plkst. 15.00 Rīgā, Brīvības gatvē 333, 205. auditorijā.lv_LV
dc.description.abstractMūsdienu sporta vidē sportistiem ir jābūt spēcīgi sagatavotiem ne tikai fiziski, taktiski un tehniski, bet arī psiholoģiski. Lai sportisti būtu konkurētspējīgi, viņiem ir jāizmanto visi iespējamie resursi, lai uzlabotu savu sniegumu. Iztēle tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajām sportistu psiholoģiskajām prasmēm. Ir pierādīts, ka iztēle ir noderīgs līdzeklis sportistu snieguma uzlabošanai dažādās sporta vidēs. Iztēle galvenokārt tiek pielietota treniņu procesā ar mērķi uzlabot sportistu kustību kvalitāti, palielināt koncentrēšanās spējas, mazināt sacensību spriedzi un tamdēļ, lai veicinātu sportistu pārliecību par saviem spēkiem un fizisko pašefektivitāti (Bandura, 1997; Nordin, Cumming, 2005; Van den Broeck, Vansteenkiste, Witte, Soenens, Lens, 2010; Mousavi, Meshkini, 2011). Sacensību un treniņu apstākļos nereti rodas dažādi traucēkļi un šķēršļi, kas būtiski ietekmē sportistu sniegumu. Ar iztēles palīdzību sportistiem pirms sava izpildījuma ir iespēja apzināt iespējamos traucēkļus un atbilstoši tiem sagatavoties veicamajai darbībai. Iztēle tiek plaši pētīta, un ir veikti daudzi pētījumi ar mērķi izpētīt iztēles izmantošanu sportistu vidū. Pētījumu rezultāti ir atklājuši un daudzkārt apstiprinājuši, ka iztēlei sportā ir divas atšķirīgas lomas, kas ir motivējoša un kognitīva (Nordin, Cumming, 2008). Iztēle sportā ir kognitīva prasme, kurā visas maņas vai daļa no tām tiek izmantotas, lai radītu vai atjaunotu sev domās kādu pieredzi (Vealey, Walter, 1993). Fiziskā pašefektivitāte arī ir saņēmusi lielu uzmanību sportā, un tā ir saistīta ar iztēles izmantošanu. Augsta pašefektivitāte nozīmē to, ka sportists ar prieku un baudu veic ar sportu saistītās darbības un sportistā ir nepārtraukta vēlme pēc pilnveidošanās un attīstības. Turklāt augsta pašefektivitāte izraisa pozitīvas izmaiņas, piemēram, vēlmi strādāt ar lielāku atdevi, spēju objektīvāk novērtēt savas prasmes, vēlmi pārvarēt grūtības un uzsvērt spēju atrisināt problēmas, kas rodas ceļā uz panākumiem (Carter, 2013; Beauchamp, Jackson, Morton, 2012). Fiziskā pašefektivitāte tiek definēta kā spēja izpildīt un kontrolēt noteiktu uzdevumu mērķa sasniegšanu (Bandura, 1997). Veiktie pētījumi vairākkārtīgi ir pierādījuši, ka gan iztēle, gan fiziskā pašefektivitāte pozitīvi korelē ar sportistu sasniegumiem (Beauchamp et al., 2012; Feltz, Magyar, 2006; Beauchamp, Bray, Albinson, 2002), ar sportistu pārliecību par savām spējām izpildīt konkrētu uzdevumu (Kremer, Moran, Walker, Craig, 2011), ar spēju saglabāt motivāciju un cīņassparu pat nevēlamās situācijās un pēc neveiksmes (Arslan, 2012). Sportistiem ir būtiski prast izmantot iztēli un tās spēju izpausmes veidus, lai psiholoģisko prasmju pilnveide palīdzētu gūt arvien labākus panākumus sportā (Weinberg, Gould, 2015; Mousavi, Meshkini, 2011; Frank, Land, Schack, 2016). Zinātniskajā literatūrā ir plaši apskatīta iztēles ietekme uz sportistu veiktspēju, bet daudz mazāk ir veikti pētījumi, kas skaidrotu paņēmienus un veidus, kā pilnveidot sportistu psiholoģiskās prasmes. Iztēle neaizstāj fizisko praksi sportā, bet tās pielietošana treniņos ir veids, kā trenēt sportistu prātu līdztekus ķermeņa fiziskai sagatavotībai. Apvienojot iztēli ar fiziskām kustībām, var paātrināt un uzlabot sportistu mācību procesu (Plessinger, 2009; Murphy, Martin, 2002). Iztēle sportistiem sniegs pozitīvus rezultātus tikai tad, ja sportisti būs pārliecināti par iztēles ietekmi, tādēļ ir būtiski, uzsākot iztēles iekļaušanu treniņu procesā, trenerim pārliecināt sportistu par to, ka mērķtiecīga iztēles uzdevumu pielietošana spēs palīdzēt sasniegt augstākus rezultātus (Amasiatu, 2013; Cumming, Williams, 2012). Kalnu slēpošana ir sarežģīts un tehnisks sporta veids, un katra no tās disciplīnām ir specifiska ar tehniku, pārvietošanās ātrumu, trases parametru raksturojumu un treniņu metodēm sportistu sagatavošanā. Arī šajā sporta veidā sportistiem ir jābūt ar augstu psiholoģisko sagatavotību, lai sacensībās sportisti spētu īstenot visu savu potenciālu. Bieža problēma, ar ko kalnu slēpotāji saskaras, ir saistīta ar nespēju realizēt visas savas spējas sacensībās kādu psiholoģisku iemeslu dēļ. Iemesls tam var būt nepietiekami veltīta uzmanība psiholoģiskajai sagatavotībai un iztēles iekļaušanai treniņu procesā. Treneri un sporta speciālisti ļoti labi apzinās psiholoģiskās sagatavotības nozīmi sportistu sasniegumos. Taču praksē ir novērojams, ka vēl joprojām salīdzinoši maz kas tiek darīts, lai treniņu procesā tiktu veicināta arī sportistu psiholoģiskā sagatavotība paralēli fiziskajai, taktiskajai un tehniskajai sagatavotībai. Tā ir viena no būtiskākajām pretrunām, kas skar sportistu psiholoģisko sagatavošanu. Tas liecina, ka treneriem nav pietekamas informācijas un zināšanas par to, kādā veidā var risināt sportistu psiholoģiskās sagatavotības problēmas, kas būtiski palīdzētu veicinātu sportistu sasniegumu izaugsmi. Vadošās pētnieces iztēles jomā Williams un Cumming (2012) ir izstrādājušas uz sportu balstītu apzinātās iztēles izmantošanas modeli (Revised applied model of deliberate imagery use), kura pamatā ir pēdējās desmitgades pētījumi sporta psiholoģijā, kas saistīti ar iztēles izpēti. Balstoties uz iztēles izmantošanas modeli sportā, Williams un Cumming ir izstrādājušas iztēles spēju mērinstrumentu – sportistu iztēles spēju aptauju (Sport Imagery Ability Questionnaire). Sportistu iztēles spēju aptauja mēra iztēles spējas attiecībā pret piecu veidu iztēles spēju saturu – uz treniņu darbību, uz sacensību darbību, uz mērķi, uz emocijām un uz kompetenci orientētas iztēles spējas. Sportistu iztēles spēju aptauja tiek plaši pielietota pētījumos. Pētījumi ir pierādījuši, ka Sportistu iztēles spēju aptauja ir noderīgs un ticams instruments iztēles spēju noteikšanai sportistiem un tai ir plašs un daudzpusīgs pielietojums sportā (Anuar, Williams, Cumming, 2017; Shearer, Bruton, Short, RoderiqueDavies, 2018). Lai sportistu iztēles aptauju varētu izmantot Latvijas sporta vidē, tai ir nepieciešama adaptācija Latvijā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika noteikta promocijas darba tēmas izvēle “Kalnu slēpotāju iztēles spēju un fiziskās pašefektivitātes pilnveide”.lv_LV
dc.formatElectronic
dc.identifier.citationVolgemute, K. 2022. Kalnu slēpotāju iztēles spēju un fiziskās pašefektivitātes pilnveide: promocijas darbs: apakšnozare – sporta pedagoģija. Rīga: Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija. https://doi.org/10.25143/prom-rsu-lspa_2022-01_pdlv_LV
dc.identifier.doihttps://doi.org/10.25143/prom-rsu-lspa_2022-01_pd
dc.identifier.other1–248
dc.identifier.urihttps://dspace.rsu.lv/handle/123456789/381464
dc.language.isolv_LV
dc.publisherLatvijas Sporta pedagoģijas akadēmijalv_LV
dc.rightsAttribution-NonCommercial 4.0 International
dc.rightsinfo:eu-repo/semantics/openAccess-
dc.rights.urihttp://creativecommons.org/licenses/by-nc/4.0/
dc.subjectpromocijas darbslv_LV
dc.subjectkalnu slēpošanalv_LV
dc.subjectsporta psiholoģijalv_LV
dc.subjectpsiholoģiskā sagatavotībalv_LV
dc.subjectiztēlelv_LV
dc.subjectsasniegumslv_LV
dc.subjectefektivitātelv_LV
dc.subjectsportistslv_LV
dc.subjectpilnveidošanalv_LV
dc.subject.other3.3. veselības un sporta zinātnes; apakšnozare – sporta pedagoģijalv_LV
dc.titleKalnu slēpotāju iztēles spēju un fiziskās pašefektivitātes pilnveide. Promocijas darbslv_LV
dc.title.alternativeImagery Ability and Physical Self-efficiency Improvement of Alpine Skiers. Doctoral Thesisen
dc.typeinfo:eu-repo/semantics/doctoralThesis

Files

Original bundle
Now showing 1 - 1 of 1
No Thumbnail Available
Name:
2022-01_Volgemute-Katriina_PD.pdf
Size:
9.52 MB
Format:
Adobe Portable Document Format
Download

Collections

LSPA 2009. - 2023. gadā aizstāvētie promocijas darbi