Gruzijas ārpolitikas identitāte kā faktors integrācijas procesā Eiropas Savienībā kopš 2012.gada

Abstract

Šis darbs veltīts mūsdienu starptautisko attiecību aktuālajai tēmai – Gruzijas attiecības ar Eiropas Savienību. Šajā bakalaurā darbā tika pievērsta uzmanība Gruzijas ārpolitiskas identitātei un faktoriem, kas ietekmē integrāciju Eiropas Savienībā. Tika analizēta Gruzijas ārpolitiskā stratēģija, izvirzīti konkrēti mērķi un uzdevumi savas ārpolitiskās identitātes sasniegšanai. Tika iegūta izpratne par to, ka Gruzija ir izvēlējusies savu ārpolitikas identitāti kā Rietumu identitāti. Darba autors ir apskatījis sociālā konstruktīvisma teorētiskās pieejas attiecībā uz Gruzijas ārpolitiskās identitātes interpretāciju integrācijā Eiropas Savienībā pēc pirmajām vēlēšanām un varas maiņas 2012. gadā. Loma sociālajai konstrukcijai “es/citi”, kas sastāv no ideālistiskiem faktoriem, interesēm un idejām, jo Gruzijas ārpolitika ir raksturojama kā ne tikai tas, par ko tā vēlas būt, bet arī tas, kāda ir tās būtība patiesībā. Tika izskatītas arī reformas, galvenās vienošanās Asociācijas un Dziļās un aptverošās brīvās tirdzniecības zona līgumos, galvenajiem virzieniem Austrumu partnerības ietvaros un kas būs jādara, lai tuvinātos integrācijai Eiropas Savienībā. Tāpat tika izpētīts, vai tā ir, ka Gruzijas pro-rietumu ārpolitiskā orientācija izriet no idejām un identitātes, nevis tikai no materiālistiskajiem un sistēmas faktoriem. Tika secināts, ka Gruzijas ārpolitiskā identitāte tikai daļēji ietekmēja integrācijas procesu Eiropas Savienībā kopš 2012. gada, jo ir arī citi faktori, kuru piemēri tika izskatīti darbā. Tomēr pat tad, ja leģitimitāte vai ekonomiskie ieguvumi ir svarīgi Gruzijas valdībai, tie izriet no viņu identitātes un no viņu skatieniem uz Rietumiem kā uz brīvības un demokrātijas avotu.This work focuses on the current theme of modern international relations: Georgia's relationship with the European Union. This bachelor's work focused on the foreign policy identity of Georgia and on the factors affecting integration into the European Union. It analyzed Georgia's foreign policy strategy, set specific objectives and objectives for achieving its external political identity. There was an understanding that Georgia had chosen its foreign-policy identity as the identity of the West. The author of the work has examined the theoretical approaches of the social constructivism to the interpretation of Georgia's foreign-political identity in integration into the European Union following the first elections and the change of power in 2012. The role of social design “I/others” consisting of idealistic factors, interests, and ideas, since Georgia's foreign policy is described as not only what it wants to be about, but also what its nature really is. Reforms, the main agreements in the Association Agreements and the Deep and Comprehensive Free Trade Area were also examined, the main lines within the Eastern Partnership, and what needs to be done to move closer to integration into the European Union. It was also examined whether it was that Georgia's pro-Western foreign politicy orientation stems from ideas and identity, not just from materialistic and system factors. It was concluded that Georgia's foreign political identity had only a partial impact on the integration process in the European Union since 2012, as there are other factors, examples of which were examined at work. Yet even if legitimacy or economic gains are important to the Georgian government, they stem from their identity and from their peers to the West as a source of freedom and democracy.