Emociju regulācija fiziskajās rekreācijas aktivitātēs sievietēm pieaugušā vecumposmā. Promocijas darba kopsavilkums

Simple item page
dc.contributor.advisorGrants, Juris
dc.contributor.advisorDadeliene, Rūta
dc.contributor.authorUlme, Gundega
dc.date.accessioned2025-01-27T13:15:27Z
dc.date.available2025-01-27T13:15:27Z
dc.date.issued2024
dc.descriptionPromocijas darbs izstrādāts Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā no 2013. līdz 2024.gadam. Aizstāvēšana: Veselības un sporta zinātnes promocijas padomes atklātā sēdē 2024. gada 23. maijā plkst. 15.30 Rīgā, Brīvības gatvē 333, 205. auditorijā.lv_LV
dc.description.abstractEiropā un pasaulē arvien lielāks uzsvars tiek likts uz psihisko slimību profilaksi un veselības veicināšanu, jo valstis ir apzinājušās ne tikai problēmas aktualitāti, bet arī ekonomiskos ieguvumus no garīgi veselas sabiedrības (Slimību profilakses un kontroles centrs [SPKC], 2011), kurā fiziskās aktivitātes ir viens no rīkiem, kā uzturēt fizisko un psihisko veselību, kas ir viens no veselības stūrakmeņiem. Tomēr dati saistībā ar cilvēku emocionālajām grūtībām ir satraucoši. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas [PVO] (World Health Organization [WHO]) sniegto informāciju depresija ir viena no izplatītākajām slimībām neinfekciju slimību grupā, kas kopumā rada vislielāko slogu sabiedrības veselībai, izraisot darba nespēju. Trauksme un depresija ir izplatītākie psihiskās veselības traucējumi Eiropas Savienībā [ES], kas katru gadu ietekmē 20,9 % (t. i., 99,4 miljonus) cilvēku. Statistikas dati norāda, ka klīnisku trauksmi piedzīvo 40 miljonu Amerikas iedzīvotāju jeb 18 % populācijas (Ratey & Hagerman, 2008). Psihiskās veselības profilakse ir arī katra cilvēka paša atbildība, tāpēc spēja novērtēt un prasme regulēt savas emocijas var būt viens no rīkiem gan fiziskās, gan psihiskās veselības uzturēšanai. Vienlaikus ir būtiski piedāvāt sabiedrībai idejas un zinātniski pārbaudītas metodes emociju regulācijai. Pētījumi norāda uz skaidru sakarību starp fizisko aktivitāšu ieradumiem un psihisko veselību, tomēr statistikas dati liecina arī par fizisko aktivitāšu, tostarp fizisko rekreācijas (angl. recreation) aktivitāšu, nepietiekamību – sabiedrība kļūst fiziski arvien kūtrāka ar visām no tā izrietošajām sekām. Fizisko aktivitāšu trūkums ir ceturtais izplatītākais nāves cēlonis pasaulē (Kohl et al., 2012). Mazkustība pakļauj cilvēku lielākam riskam iegūt dažādas saslimšanas (piemēram, kardiovaskulāras slimības, diabētu u. tml.), kā arī negatīvi ietekmē psihisko veselību, kas savukārt cilvēku var pakļaut stresam jeb spriedzei, trauksmei un depresijai (Warburton, Nicol & Bredin, 2006). Cilvēks pieaugušā vecumposmā ir darbspējīgā vecumā. Darba nespējas iemesli raisa nacionāla līmeņa interesi iesaistīt cilvēkus tādās fiziskajās aktivitātēs, kuru mērķis ir atjaunošanās. Brīvā laika fiziskās aktivitātes pozitīvi ietekmē cilvēku emocionālo stāvokli un pozitīvi korelē ar laimi (Lyubomirsky & Layous, 2013). Pētījumi pierāda, ka fiziskās aktivitātes var būt saistītas arī ar stresu, t. i., regulāras fiziskās aktivitātes var gan veicināt stresa noturību jeb stresa toleranci, gan arī izraisīt stresu atkarībā no vingrinājumu slodzes, intensitātes u. c., piemēram, sociālajiem, faktoriem. Nav viennozīmīgu pētījumu par to, kāda veida fiziskās aktivitātes un kādā intensitātē būtu veicamas, lai regulētu emocijas, mazinātu trauksmi un distresu, kā arī paaugstinātu subjektīvo vitalitāti. Piemēram, ja emociju regulācijai tiek ieteikts lietot monotonas un ritmiskas fiziskās aktivitātes mērenā intensitātē, tad stresa noturības veicināšanai tiek ieteiktas aktivitātes, kas ir samērā neprognozējamas, neparedzamas, tādējādi radinot cilvēku pie stresa. Fiziskās rekreācijas aktivitātes ir mazbudžeta nodarbes un notiek dabā. To mērķis ir prieks un labizjūta (angl. wellbeing), savukārt daba nodrošina emociju regulāciju, stabilizējot pozitīvās emocijas. Plānojot rekreācijas aktivitātes dabā atbilstoši zinātniskajā literatūrā jau izstrādātajām rekomendācijām, ir iespējams rūpēties par savu psihisko veselību, vienlaikus iegūstot pozitīvas emociju izmaiņas (valenci), mazinot trauksmi un paaugstinot subjektīvo vitalitāti. Veicot teorētisko pētījumu, zinātniskās literatūras analīzē iegūtie rezultāti izmantoti rekomendāciju izstrādei fizisko rekreācijas aktivitāšu modeļa īstenošanai. Ņemot vērā ieteikumus emociju, trauksmes un subjektīvās vitalitātes regulācijai, cilvēkam ir iespējams ikdienā apzināti rūpēties par savu psihisko veselību neatkarīgi no ienākumiem un darba laika, tādējādi uzņemoties atbildību par savu veselību un vienlaikus veicinot visas sabiedrības veselību.lv_LV
dc.formatElectronic
dc.identifier.citationUlme, G. 2024. Emociju regulācija fiziskajās rekreācijas aktivitātēs sievietēm pieaugušā vecumposmā: promocijas darba kopsavilkums: apakšnozare – sporta pedagoģija. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte. https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2024-22_pdklv_LV
dc.identifier.doihttps://doi.org/10.25143/prom-rsu_2024-22_pdk
dc.identifier.other1–52
dc.identifier.urihttps://dspace.rsu.lv/jspui/handle/123456789/17043
dc.language.isolv_LV
dc.publisherRīgas Stradiņa universitātelv_LV
dc.rightsAttribution-NonCommercial 4.0 International*
dc.rightsinfo:eu-repo/semantics/openAccess-
dc.rights.urihttp://creativecommons.org/licenses/by-nc/4.0/*
dc.subjectpromocijas darba kopsavilkumslv_LV
dc.subjectemocijaslv_LV
dc.subjectfiziskās rekreācijas aktivitātes dabālv_LV
dc.subjectmodelislv_LV
dc.subjectregulācijalv_LV
dc.subjectstresslv_LV
dc.subjectsubjektīvā vitalitātelv_LV
dc.subjecttrauksmainībalv_LV
dc.subjecttrauksmelv_LV
dc.subjecttrauksme kā iezīmelv_LV
dc.subjecttrauksme kā stāvoklislv_LV
dc.subject.other3.3. veselības un sporta zinātnes; apakšnozare – sporta pedagoģijalv_LV
dc.titleEmociju regulācija fiziskajās rekreācijas aktivitātēs sievietēm pieaugušā vecumposmā. Promocijas darba kopsavilkumslv_LV
dc.title.alternativeEmotion Regulation During Physical Recreational Activities among Adult Women. Summary of the Doctoral Thesisen
dc.typeinfo:eu-repo/semantics/other

Files

Original bundle
Now showing 1 - 1 of 1
No Thumbnail Available
Name:
2024-22_Ulme-Gundega_PDK.pdf
Size:
1.17 MB
Format:
Adobe Portable Document Format
Download

Collections

2024. gadā aizstāvētie promocijas darbi un kopsavilkumi