Mūzikas ar binaurālo pulsāciju ietekme uz psihofizioloģiskām reakcijām relaksācijas laikā: intervences prototipa izstrāde.

Abstract

Pēdējās dekādēs binaurālā pulsācija (BP) ir kļuvusi par aktuālu tēmu dažādās veselības zinātnēs, tai skaitā mūzikas terapijā. Vairākos pētījumos ir uzsvērta nepieciešamība pēc īpaši komponētas mūzikas, kurā ir iedarināta BP. Šī pētījuma mērķis ir izstrādāt mūzikas ar BP intervences prototipu un pārbaudīt tās ietekmi uz psihofizioloģiskajām reakcijām - elektrodermālo aktivitāti (EDA) un sirdsdarbības frekvenci (SF) relaksācijas laikā, kā arī noteikt, vai relaksācijas pašnovērtējums korelē ar psihofizioloģiskajiem mērījumiem. Metode. Pētījums tika veikts trīs posmos. Sagatavošanās posmā tika radīti intervences prototipi. Pirmajā posmā tos izvērtēja eksperti (n=5). Otrajā posmā notika pilotpētījums. Tajā piedalījās 16 dalībnieki (n=16), 75 % sievietes (n=12), 25 % vīrieši (n=4) vecumā no 18 līdz 33 gadiem (M = 25, SD = 4,8). Eksperimenta protokola laikā dalībnieki pildīja stresu izraisošus reakcijas testus, pēc tam klausījās terapeitiskus muzikālus skaņdarbus, kas paredzēti relaksācijas veicināšanai krusteniskā eksperimentā. Vienā no mūzikas skaņdarbiem bija iedarināta tētas frekvences (4 Hz) BP, bet otrā - identiskā skaņdarbā tās nebija. Eksperimenta laikā tika reģistrēta EDA un SF. Dalībnieki aizpildīja arī pašnovērtējumu pēc Osguda semantiskā diferenciāļa skalas. Tika izmantota tematiskā analīze, kurā tika izzināta dalībnieku pieredze. Rezultāti. Vidējā EDA atšķirība mūzikai ar BP attiecībā pret reakcijas testā radīto stresa reakciju bija lielāka: 2,55 (SD = 0,89) salīdzinājumā ar 2,48 (SD = 0,86) mūzikai bez BP Tomēr atšķirība starp mūziku ar BP un mūziku bez BP nebija statistiski nozīmīga, p = 0,40 > 0,05. Vidējā SF atšķirība BP mūzikai bija lielāka - 19,5 (SD = 7,24) salīdzinājumā ar 16,43 (SD = 6,77) mūziku bez BP, kā arī statiski nozīmīga: p = 0,025 < 0,05. Pašnovērtējums neuzrādīja statistiski nozīmīgu mūzikas ar BP ietekmi. Netika konstatēta jebkāda korelācija starp pašvērtējumu un psihofizioloģiskajiem mērījumiem. Tika atklātas arī svarīgas atziņas saistībā ar tematisko analīzi. Secinājumi. Mūzika ar BP statistiski nozīmīgi ietekmē sirdsdarbības frekvenci, kas liecina par tās relaksācijas un terapeitiskās izmantošanas potenciālu. Lai gan netika konstatēta būtiska ietekme uz EDA, iegūtie rezultāti apstiprina BB mūzikas izmantošanas iespējas terapijā. Izstrādātais prototips ir pamats turpmākai izpētei un praktiskam pielietojumam receptīvās mūzikas terapijā.Binaural beats (BB) have become relevant in different health sciences, including music therapy, in recent decades. Several research papers emphasise the need for specially composed music in which BB is embedded. The objective of this research is to develop a prototype of a BB music intervention and test its effects on psychophysiological responses - electrodermal activity (EDA) and heart frequency (HF) - during relaxation. It also aims to determine if there is a significant correlation between psychophysiological measurements and relaxation self-evaluation. Method. The study was carried out in three phases. In the preparatory phase, intervention prototypes were developed. In the first phase, they were evaluated by experts (n=5). In the second phase, a pilot study was carried out. 16 participants were involved (n=16): 75% women (n=12), 25 % men (n=4); age 18 - 33 (M = 25, SD = 4,8). Participants completed stress-inducing reaction tests, followed by listening to therapeutic musical pieces designed to promote relaxation in a crossover experiment. One of the music pieces included binaural beats with Theta frequency (4 Hz), while the other did not contain these beats (n-BB music). EDA and HF were recorded throughout the experiment. The participants as well completed self-evaluation in Osgood's semantic differential scale, and they were interviewed. Results. The mean difference in EDA for BB music compared to the stress reaction caused by reaction test was greater at 2.55 (SD = 0.89) compared to 2.4875 (SD = 0.86) for n-BB music. However, the difference between BB and n-BB was not significant, p = 0.40 > 0.05. Mean difference in HF for BB music was greater at 19.5 (SD = 7.24) compared to 16.43 (SD = 6.77) for n-BB music. The difference between BB and n-BB was significant, p = 0.025 < 0.05. Self-evaluation did not show statistically significant impact of Music with BB. There was no correlation found between self-evaluation and psychophysiological measurements. Important insights in experience of the participants related to thematic analysis were discovered as well. Conclusions. Music with BB significantly affects heart rate variability, suggesting its potential in relaxation and therapeutic use. While no significant impact was found on EDA, the findings support BB music's feasibility for therapy. The developed prototype provides a foundation for further research and practical applications in receptive music therapy.