Worklplace harassment and its impact on job satisfaction in healthcare workers

Abstract

Priekšvēsture: Uzmākšanās darba vietā veselības aprūpes nozarē ir nozīmīga problēma, kas ārkārtīgi ietekmē darbiniekus un darba vidi. Uzmākšanās smagi ietekmē darbiniekus, jo tā negatīvi ietekmē viņu garīgo veselību un tādējādi samazina darbinieku apmierinātību ar darbu. Veicot šo pētījumu, var iegūt lielāku izpratni par to, kā darbiniekus ietekmē uzmākšanās, kas var būt darba vietā, un dažādie faktori, kas var palielināt uzmākšanās gadījumu skaitu darba vietā.

Mērķi: Šī pētījuma mērķis ir iegūt labāku izpratni par uzmākšanos darba vietā un tās ietekmi uz veselības aprūpes speciālistu apmierinātību ar darbu. Šis pētījums pēta saistību un attiecības starp uzmākšanos darba vietā un garīgo labklājību, darba vietas kultūru un veselības aprūpes darbinieku apmierinātību ar darbu.

Materiāli un metodes: Šajā pētījumā brīvprātīgi piedalījās ārsti, medmāsas un medmāsu palīgi. Kopumā šajā pētījumā bija iesaistīti 42 dalībnieki. Dati tika savākti, izmantojot anketu, kas tika analizēta ar SPSS versiju 29.0, lai izpētītu statistiskās attiecības starp galvenajiem faktoriem.

Hipotēze: Uzmākšanās darba vietā negatīvi ietekmē veselības aprūpes darbinieku apmierinātību ar darbu.

Rezultāti: Iegūtie rezultāti atklāja būtisku saistību starp uzmākšanos darba vietā un samazinātu apmierinātību ar darbu (P <0,001), jo vērtības parādīja, ka darbiniekiem, kuri bieži saskaras ar uzmākšanos, ir lielāka iespēja apsvērt iespēju pamest savu darba vietu. Pētījumā tika atklāta arī statistiski nozīmīga saistība starp garīgo labklājību un apsvērumiem atstāt darba vietu (P = 0,01). Tie, kuri piedzīvoja negatīvu ietekmi uz savu garīgo veselību, vairāk sliecās apsvērt iespēju pamest darbu. Uzmākšanās biežums bija saistīts ar paaugstinātu psiholoģisko diskomfortu, un rezultāti parādīja, ka, ja uzmākšanās bija biežāk, tika ievērojami ietekmēta arī garīgā ietekme (P = 0,03). Turklāt tika atklāts, ka pastāv cieša saistība starp kultūru darba vietā un apmierinātību ar darbu (P = 0,007). Tie, kas ziņoja, ka viņu darba vietā veicina cieņas un godīguma kultūru, uzmākšanos piedzīvoja retāk nekā tie, kuri ziņoja, ka viņu darbavietā nav pozitīvas kultūras.

Secinājumi un priekšlikumi: Šie atklājumi uzsver vajadzību pēc pienācīgas pārvaldības un rīcības pret uzmākšanos, lai nodrošinātu veselības aprūpes darbiniekiem vidi, kurā viņi jūtas droši. Īstenojot stingru politiku un veidojot pozitīvu kultūru, mēs varam būtiski samazināt uzmākšanās izplatību, uzlabot garīgo labklājību un samazināt darbinieku mainības rādītājus veselības aprūpes nozarē.Background: Workplace harassment in the healthcare sector is a significant issue that impacts the workers and the work environment tremendously. The harassment severely impacts the employees, as it negatively influences their mental health and thus decrease job satisfaction among the workers. By conducting this study, we can gather a greater understanding on how the workers are affected by the harassment that may be present in the workplace, and the different contributing factors that may increase the incidence of harassment in the workplace.

Objectives: The purpose of this study is to get a greater understanding on workplace harassment and the effect it has on job satisfaction in health care professionals. This research study explores the association and relationship between workplace harassment and mental well- being, workplace culture and job satisfaction among healthcare workers.

Materials and Methods: Doctors, nurses and nurse assistants volunteered in this research, a total of 42 participants were involved in this study and the data was collected through a questionnaire which was analysed with SPSS version 29.0 to explore the statistical relationship between key factors.

Hypothesis: Workplace harassment negatively impacts the job satisfaction among healthcare workers.

Results: The results obtained revealed significant association between workplace harassment and decreased job satisfaction (P <0.001), as the values showed that the workers who frequently encounter harassment have an increased likelihood of considering leaving their workplace. The research also found a statistically significant relationship between mental well-being and the consideration to leave the workplace (P = 0.01). Those who experienced a negative impact on their mental health were more inclined to consider leaving their job. The frequency of harassment was linked to increased psychological distress, the results showed that if harassment was encountered more frequently, the mental effects were also greatly affected (P = 0.03). Furthermore, it was revealed that there is a strong association between the culture in the workplace and job satisfaction (P = 0.007). Those who reported that their workplace promotes a culture of respect and fairness experienced harassment less frequent than those who reported that there is no positive culture in their workplace.

Conclusion and Proposals: These findings emphasise the need for proper management and action against harassment to provide the healthcare workers with an environment where they feel safe. By implementing strict policies and creating a positive culture we can significantly reduce the prevalence of harassment, improve mental well-being and decrease the turnover rates in the healthcare sector.