Pētījumi par radniecību Latvijā 20. gadsimtā
No Thumbnail Available
Date
2024
Authors
Journal Title
Journal ISSN
Volume Title
Publisher
Rīgas Stradiņa universitāte
Abstract
Chapter 2 (authors Klāvs Sedlenieks and Agita Lūse) of the book "Kinship and State Performance in Contemporary Latvia" reviews prior studies of kinship in Latvia. It summarises and criticises the works which use mainly the historical comparative method characteristic to the 19th century evolutionists. The authors describe these studies as intellectually fascinating but generally uncritical speculations. The application of this method and the uncritical adoption of the ideas of earlier authors continue to this day in various fields, starting with folklore studies and ending with jurisprudence. This tradition is represented by such authors as Arveds Schwabe and Kārlis Straubergs, as well as, at least partially, Soviet-era researchers who were based on the Marxist theoretical point of view. Alternatively there are also studies closer to international anthropological practice, e.g., the ethnographic studies of Stefania Ulyanovska conducted at the beginning of the 20th century observations or the mid-20th century works of Lidija Yefremova. American researchers Andrejs Plakans and Charles Wezerel provide a significant insight into kin relations, the process of their formation, and especially the role of political and economic processes in kin formation. Generally, Sedlenieks and Lūse conclude that until now kinship has received undeservedly little attention among researchers.
Grāmatas "Radniecība un valsts īstenošana mūsdienu Latvijā" otrā nodaļa "Pētījumi par radniecību Latvijā 20. gadsimtā" ir Klāva Sedlenieka un Agitas Lūses pārskats par līdz šim Latvijā veiktajiem radniecībai veltītajiem pētījumiem. Nodaļā apkopoti un kritizēti galvenokārt 19. gadsimta evolucionismam raksturīgajā vēsturiski salīdzinošajā metodē tapušie darbi. Autori šos pētījumus raksturo kā intelektuāli aizraujošas, bet kritiku neizturošas spekulācijas. Šīs metodes lietošana un nekritiska agrāko autoru ideju pārņemšana turpinās vēl līdz pat šai dienai dažādās jomās, sākot ar folkloras pētījumiem un beidzot ar jurisprudenci. Šo tradīciju pārstāv tādi autori kā Arveds Švābe un Kārlis Straubergs, kā arī vismaz daļēji – padomju laika pētnieki, kas balstījās marksistiskajā teorētiskajā skatījumā, tomēr atrodami arī starptautiskajai antropoloģiskajai praksei tuvāki pētījumi, piemēram, 20. gadsimta sākumā veiktie Stefānijas Uļanovskas etnogrāfiskie novērojumi vai 20. gadsimta vidū tapušie Lidijas Jefremovas darbi. Nozīmīgu ieskatu radniecības attiecībās, to veidošanās procesā un, it īpaši, politisko un ekonomisko procesu lomā sniedz ASV pētnieki Andrejs Plakans un Čārlzs Vezerels. Tomēr kopumā Sedlenieks un Lūse secina, ka radniecībai līdz šim pētnieku vidū pievērsts nepelnīti maz uzmanības, tāpēc būtībā mūsdienu Latvijas radniecības pētniekiem nav pētnieciskā fona, uz kura veikt savus pētījumus.
Grāmatas "Radniecība un valsts īstenošana mūsdienu Latvijā" otrā nodaļa "Pētījumi par radniecību Latvijā 20. gadsimtā" ir Klāva Sedlenieka un Agitas Lūses pārskats par līdz šim Latvijā veiktajiem radniecībai veltītajiem pētījumiem. Nodaļā apkopoti un kritizēti galvenokārt 19. gadsimta evolucionismam raksturīgajā vēsturiski salīdzinošajā metodē tapušie darbi. Autori šos pētījumus raksturo kā intelektuāli aizraujošas, bet kritiku neizturošas spekulācijas. Šīs metodes lietošana un nekritiska agrāko autoru ideju pārņemšana turpinās vēl līdz pat šai dienai dažādās jomās, sākot ar folkloras pētījumiem un beidzot ar jurisprudenci. Šo tradīciju pārstāv tādi autori kā Arveds Švābe un Kārlis Straubergs, kā arī vismaz daļēji – padomju laika pētnieki, kas balstījās marksistiskajā teorētiskajā skatījumā, tomēr atrodami arī starptautiskajai antropoloģiskajai praksei tuvāki pētījumi, piemēram, 20. gadsimta sākumā veiktie Stefānijas Uļanovskas etnogrāfiskie novērojumi vai 20. gadsimta vidū tapušie Lidijas Jefremovas darbi. Nozīmīgu ieskatu radniecības attiecībās, to veidošanās procesā un, it īpaši, politisko un ekonomisko procesu lomā sniedz ASV pētnieki Andrejs Plakans un Čārlzs Vezerels. Tomēr kopumā Sedlenieks un Lūse secina, ka radniecībai līdz šim pētnieku vidū pievērsts nepelnīti maz uzmanības, tāpēc būtībā mūsdienu Latvijas radniecības pētniekiem nav pētnieciskā fona, uz kura veikt savus pētījumus.
Description
Keywords
pētniecības vēsture, radniecība, ģimene, dzimta, evolucionisms, Latvija
Citation
Lūse, A., Sedlenieks, K. 2024. Pētījumi par radniecību Latvijā 20. gadsimtā. No: Sedlenieks, K., red. Radniecība un valsts īstenošana mūsdienu Latvijā. Rīga: RSU, 59.-98. lpp.