Pētījums par recepšu zāļu lietošanu grūtniecēm Latvijā 2020-2023.

Abstract

Medikamentu lietošana grūtniecības laikā ir plaši izplatīta visā pasaulē, taču Latvijā līdz šim nav veikts visaptverošs nacionāla līmeņa zāļu patēriņa pētījums par recepšu zāļu izrakstīšanas un izsniegšanas tendencēm, kā arī zāļu drošuma profilu. Pētījuma mērķis bija novērtēt zāļu izrakstīšanas un izsniegšanas biežumu grūtniecēm Latvijā, kuras dzemdēja laika posmā no 2020. līdz 2023. gadam, kategorizēt izrakstītās zāles balstoties uz starptautiskām riska klasifikācijas sistēmām un identificēt, vai pastāv mātes raksturlielumi, kas saistīti ar potenciāli kaitīgu zāļu izrakstīšanu. Dati par izrakstītajām un izsniegtajām zālēm, grūtnieču sociāldemogrāfiskajiem un veselības raksturlielumiem tika iegūti no Jaundzimušo reģistra informācijas sistēmas un nacionālās e-Veselības sistēmas, vēlāk tie tika sasaistīti individuālā līmenī. Zāles tika klasificētas pēc to ietekmes uz augli, attiecīgi Austrālijas TGA un Zviedrijas FASS riska klasifikācijas sistēmām, kur „potenciāli kaitīgi” medikamenti tiek definēti kā D kategorijas zāles. Izrakstīšanas un izsniegšanas biežums tika aprēķināts katram gadam un visam pētījuma periodam kopumā. Riska klasifikācijas sistēmu savstarpējā atbilstība tika novērtēta izmantojot Koena kappa koeficientu. Saistības starp mātes faktoriem un potenciāli kaitīgu zāļu izrakstīšanu tika analizētas ar loģistiskās regresijas palīdzību. Laikā no 2020. līdz 2023. gadam Latvijā tika identificētas 58 844 dzemdētājas un 64 506 dzemdības. 2020. gadā 50,9% grūtnieču tika izrakstītas zāles arī 50,9% no tām zāles izņēma, savukārt 2023. gadā šie rādītāji paaugstinājās līdz aptuveni 64%, liecinot par vidēji augstu zāļu lietošanas izplatību grūtniecības laikā. Visbiežāk izrakstītās zāļu grupas bija antibakteriālie līdzekļi, progestogēnu kombinācijas un zāles hronisku slimību ārstēšanai. Potenciāli kaitīgu zāļu lietošana svārstījās robežās no 2% līdz 10,4% (attiecīgi 2020. un 2023. gadā) atkarībā no izmantotās riska klasifikācijas sistēmas. Biežāk sastopamie šīs kategorijas medikamenti bija flukonazols, doksiciklīns un magnija sulfāts. Statistiski nozīmīgas asociācijas tika novērotas starp potenciāli kaitīgu recepšu zāļu izrakstīšanu un mātes vecumu, apaugļošanās terapijas izmantošanu, plānotu ķeizargriezienu, kā arī ar noteiktiem sarežģījumiem grūtniecības un dzemdību laikā. Modeļa sniegums tika izvērtēts pēc laukums zem līknes vērtības (AUC), kas bija 0,591 un norāda uz ierobežotu modeļa spēju atšķirt klases. Pētījuma rezultāti apstiprināja vidēji augstu zāļu lietošanas izplatību Latvijā un ievērojamu daļu grūtnieču, kas pakļautas potenciāli kaitīgu medikamentu iedarbībai. Tika konstatēta nepieciešamība pēc starptautiski vienotas riska klasifikācijas sistēmas, uzlabotas grūtniecības uzraudzības un mērķtiecīgām veselības politikas intervencēm. Iegūtie rezultāti sniedz vērtīgu ieguldījumu nākotnes farmakoepidemioloģiskajos pētījumos un var tikt izmantoti valsts zāļu politikas pilnveidošanā, lai uzlabotu mātes un bērna veselību.

Medication use during pregnancy is widespread globally, however no comprehensive national level drug utilization study has previously been conducted in Latvia to analyze prescribing and dispensing patterns or medication safety profiles. The aim of this study was to assess the prevalence of prescribing and dispensing among pregnant women in Latvia who gave birth between 2020 and 2023, to classify the prescribed medications using international fetal risk classification systems and to identify whether maternal characteristics are associated with the prescribing of potentially harmful medications. Data on prescribed and dispensed medications, maternal sociodemographic and health characteristics were obtained from the Medical Birth Register and the national e-Health system and were subsequently linked at the individual level. Medications were classified according to their potential impact on the fetus using Australian TGA and Swedish FASS risk classification systems, where category D drugs were considered potentially harmful. Annual and overall (2020-2023) prevalence of prescribing and dispensing was calculated. Agreement between risk classification systems was assessed using Cohen’s Kappa. Associations between maternal factors and the prescribing of potentially harmful medications were analyzed using logistic regression. In total 58 844 birth givers and 64 506 deliveries were identified in Latvia during the 2020 – 2023 period. In 2020, 50.9% of women were prescribed at least one medication and 50.9% received dispensed medications, while in 2023 these figures rose to approximately 64%, indicating a moderate prevalence of medication use during pregnancy. The most frequently prescribed medication groups were antibacterials, progestogen combinations and treatments for chronic conditions. The proportion of women prescribed potentially harmful medications ranged from 2% to 10.4% (in 2020 and 2023, respectively) depending on the used risk classification system. The most common drugs in this category were fluconazole, doxycycline and magnesium sulfate. Statistically significant associations were observed between the prescribing of potentially harmful drugs and maternal age, the use of assisted reproductive therapy, planned cesarean section, as well as with certain pregnancy and delivery complications. Model performance was evaluated using the area under the curve (AUC), which was 0.591, indicating limited discriminatory ability. The study confirmed a moderately high prevalence of medication use during pregnancy in Latvia and a substantial proportion of women exposed to potentially harmful medications. A need was identified for internationally harmonized risk classification systems, improved pregnancy surveillance and targeted public health policy interventions. The findings contribute valuable insights for future pharmacoepidemiological research and may support improvements in national medication safety policies aimed at protecting maternal and fetal health.