Mutes dobuma veselības un tās modificējošo faktoru novērtējums: mutes dobuma mikrobioms, ģenētiskie marķieri un pacientu zināšanas pie fenilketonūrijas un 1. tipa cukura diabēta. Promocijas darba kopsavilkums

Abstract

Ievads: Fenilketonūrija (FKU) ir autosomāli recesīvi pārmantots fenilalanīna metabolisma traucējums, ko izraisa fenilalanīna hidroksilāzes deficīts. Pacientiem tiek piemērota zema olbaltumvielu diēta mūža garumā. 1. tipa cukura diabēts (1.TCD) ir vielmaiņas saslimšana, ko izraisa traucēta insulīna sekrēcija un/vai darbība. Attīstoties insulīna terapijai, diabēta ārstēšana ir kļuvusi vienkāršāka, ļaujot pacientiem ievērot diētu, kas ir līdzīga veselam cilvēkam. Šī pētījuma mērķis bija novērtēt mutes veselību FKU un 1.TCD pacientiem, salīdzinot ar kontroles grupu Latvijā, kā arī analizēt tās ietekmējošos faktorus – mutes dobuma higiēnas paradumus, mutes mikrobiomu un ģenētisko predispozīciju. Materiāli un metodes: Pētījumā tika iekļautas trīs grupas – FKU, 1.TCD un kontroles grupa bez hroniskām slimībām un diētas ierobežojumiem, vecumā virs 12 gadiem. Tika novērtēta mutes veselība, ievāktas siekalas šādām analīzēm: mutes mikrobioma profilēšanai, izmantojot 16S rRNS V3-V4 gēna sekvencēšanu, kā arī ģenētisko variantu genotipēšanai IL1, DEFB1, TAS1R2, TAS2R38 un CD36 gēnos. Katrai no analīzēm grupu lielumi nedaudz atšķīrās. Pētījumā ar viena mēneša intervālu pirms un pēc mutes higiēnas ieteikumu ieviešanas, balstoties uz iepriekšējo mutes veselības pārbaudi un literatūras apskatu, tika sagatavotas un medicīniskā personāla aizpildīšanai nodrošinātas divas anketas par mutes higiēnas paradumiem un zināšanām visiem Latvijā diagnosticētajiem FKU pacientiem vecumā virs diviem gadiem, kuri ir turpinājuši novēroties. Rezultāti: Mutes veselības pārbaudi bija iespējams veikt 45 FKU pacientiem (vidējais vecums 24,10 ± 9,04 gadi), no kuriem četri nevarēja piedalīties smagas intelektuālās attīstības traucējumu dēļ, kā arī 31 1.TCD pacientam un 70 kontroles grupas indivīdiem. Visi dati, izņemot plombēto zobu skaitu starp 1.TCD un kontroles grupām, uzrādīja statistiski nozīmīgas atšķirības. Klīniskā izmeklēšanā FKU pacientiem konstatēti vissliktākie mutes higiēnas rādītāji. Viņi arī visretāk tīrīja zobus un izmantoja zobu diegu. Pamatojoties uz anketu datiem, 27 % no FKU pacientiem vecumā līdz 18 gadiem tīrīja zobus vienu reizi dienā, savukārt 6 % netīrīja zobus regulāri. No pacientiem vecumā virs un 18 gadiem 26 % tīrīja zobus tikai reizi dienā. Tikai 39 % FKU pacientu ? 18 gadu vecumā un 17 % < 18 gadu vecumā lietoja zobu diegu. Kopumā 45 % ? 18 gadu vecumā un 44 % < 18 gadu vecumā apmeklēja zobārstu reizi gadā, savukārt 40 % ? 18 gadu vecumā un 39 % < 18 gadu vecumā – retāk nekā reizi gadā. Pēc ieteikumu izlasīšanas ievērojams skaits FKU pacientu, kas jaunāki par 18 gadu vecumu, uzlaboja savus ikdienas mutes higiēnas paradumus – zobu tīrīšanu (25 %) un zobu diega lietošanu (23 %). Analizējot mutes mikrobiomu, vismazākais kopīgo ģinšu skaits bija starp FKU un 1.TCD grupām. FKU grupā tika identificēts vislielākais skaits baktēriju ar būtiski atšķirīgu sastopamību (n = 20), no kurām tādas ģintis kā Actinomyces (padj = 4.17×10?22), Capnocytophaga (padj = 8.53×10?8) un Porphyromonas (padj = 1.18×10?5) bija ievērojami biežāk sastopamas salīdzinājumā ar kontroles grupu. Savukārt, 1.TCD grupā tika novērota paaugstināta Leptotrichia ģints sastopamība (padj = 5.79×10?7), bet Fusobacterium (padj = 2.05×10?4) un Alloprevotella (padj = 7.24×10?4) ģinšu sastopamība bija būtiski zemāka nekā kontroles grupā. Analizējot ģenētisko variantu saistību ar mutes veselības rādītājiem, tika atklāts, ka DEFB1 rs11362 variants saistīts ar augstākiem Silness–Löe aplikuma un Greene–Vermillion indeksiem PKU pacientiem (p = 0.011 un p = 0.043). IL1B rs1143634 variants saistīts ar mazāku nepieciešamību pēc zobakmens noņemšanas 1.TCD pacientiem (p = 0.030). Secinājumi: FKU un 1.TCD pacientiem ir augstāka kariesa izplatība un palielināts periodonta slimību risks salīdzinājumā ar kontroles grupu. FKU, 1.TCD un kontroles grupās ir atšķirīgs mutes mikrobioms, kas var ietekmēt mutes veselību. Ģenētiskā predispozīcija papildus vielmaiņas slimībai un diētai var ietekmēt mutes veselību šajās grupās. Anketu rezultāti par mutes higiēnas paradumiem pirms un pēc mērķētu ieteikumu saņemšanas liecina, ka īpaši pielāgotas pieejas ir nepieciešamas, lai uzlabotu mutes higiēnu, īpaši pieaugušiem FKU pacientiem.