Diafragmālās elpošanas efektivitāte stresa līmeņa mazināšanai medicīnas darbiniekiem

Abstract

Pētījuma objekts: Uztvertā stresa līmeņa izmaiņas.

Pētījuma priekšmets: Diafragmālās elpošanas ietekme uz uztvertā stresa līmeni.

Pētījuma subjekti: Pētījumā piedalījās 24 dalībnieces, kas tika sadalītas trīs grupās: 1. Eksperimentālā Elpo un Vingro (EV) grupa: 8 dalībnieces, kas 8 nedēļas apmeklēja terapeitiskās vingrošanas nodarbības un papildus veica diafragmālās elpošanas vingrojumus divas reizes nedēļā (katru reizi pa 60 minūtēm); 2. Eksperimentālā Vingro (V) grupa: 8 dalībnieces, kas 8 nedēļas apmeklēja terapeitiskās vingrošanas nodarbības bez diafragmālās elpošanas vingrojumiem; 3. Kontroles grupa (KG) - 8 dalībnieces, kas gan neapmeklēja terapeitiskās vingrošanas nodarbības, gan nesaņēma diafragmālās elpošanas vingrojumus.

Dalībnieku iekļaušana kritēriji: 1. piekrīt piedalīties pētījumā; 2. pieaugušie vecumā no 18 gadiem; 3. Jelgavas poliklīnikas medicīnas darbinieks; 4. pēdējā gada laikā nebija traumas, operācijas; 5. bez hroniskām slimībām.

Pētījuma jautājums: Kāda ir diafragmālās elpošanas efektivitāte stresa mazināšanā medicīnas darbiniekiem?

Pētījuma mērķis: izpētīt diafragmālās elpošanas ietekmi uz stresa līmeni medicīnas darbiniekiem.

Pētījuma uzdevumi: 1. Novērtēt un analizēt stresa līmeni EV, V un KG grupu dalībniekiem pirms diafragmālās elpošanas pielietojuma; 2. Izstrādāt un pielietot terapeitiskās vingrošanas un diafragmālās elpošanas vingrojumu programmu medicīnas darbiniekiem; 3. Novērtēt un analizēt stresa līmeni EV, V un KG grupu dalībniekiem pēc diafragmālās elpošanas pielietojuma.

Pētījuma metode: 1. Literatūras analīze; 2. Anketēšana; 3. Asinsspiediena un sirdsdarbības frekvences mērīšana; 4. Kortizola līmeņa asinīs noteikšana; 5. Matemātiskā datu analīze.

Atbilde uz pētījuma jautājumu: diafragmālā elpošana ir efektīva metode stresa mazināšanai medicīnas darbiniekiem, ko apliecina būtiski uzlabojumi subjektīvajos stresa rādītājos (PSS un DASS-42) un fizioloģiskā parametra - kortizola līmeņa samazināšanās Elpošanas un Vingrošanas (EV) grupā.Study object: Changes in perceived stress levels.

Subject of study: Effect of diaphragmatic breathing on perceived stress levels.

Subjects of the study: 24 participants participated in the study, divided into three groups: 1. Gymnastic and Respiratory (EV) group: 8 participants who attended therapeutic exercise classes for 8 weeks and additionally performed diaphragmatic breathing exercises twice a week (every 60 minutes); 2. Gymnastic (V) group: 8 participants who attended therapeutic exercise classes without diaphragmatic breathing exercises for 8 weeks; 3. Control Group (KG) - 8 participants who did not attend therapeutic exercise classes and did not receive diaphragmatic breathing exercises.

Criteria for inclusion of participants: 1. agrees to participate in the study; 2. adults aged 18 and over; 3. Jelgava Polyclinic medical staff; 4. no injuries, surgeries in the last year; 5. no chronic illnesses.

Research question: Is diaphragmatic breathing effective in relieving stress for medical workers?

Objective of the study: to investigate the effects of diaphragmatic breathing on stress levels in medical staff.

Study tasks: 1. Assess and analyze the stress levels of members of EV, V and KG groups prior to diaphragmatic respiratory application; 2. Develop and apply a therapeutic exercise and diaphragmatic respiratory exercise program for medical workers; 3. Assess and analyze stress levels for members of EV, V and KG groups after diaphragmatic breathing exercises.

Methods 1. Literature analysis; 2. The questionnaire; 3. Measuring blood pressure and heart rate 4. Measuring blood cortisol levels 5. Mathematical data analysis.

When comparing groups, significant improvements can be observed in the EV group according to the following parameters: PSS, DASS-42 and cortisol levels that are statistically significant (p < 0.05) but did not produce statistically meaningful results in blood pressure and heart rate indicators (p > 0.05) confirming diaphragmal respiratory efficiency as a method of reducing stress levels. Moderate improvements were observed in Group V, while changes were mostly minor in the KG group