Politiskas orientācijas saistības ar veselības uzvedību psiholoģiskie un sociālie mediatori pieaugušiem

Abstract

Veselība ir Latvijas veselības sistēmas pamatvērtība. Latvijas iedzīvotāju veselība un vidējais paredzamais mūža ilgums ir viens no zemākajiem starp Eiropas Savienības valstīm, kas varētu būt saistīts tieši ar neveselīgu dzīvesveidu. Pētījuma mērķis ir izpētīt personības iezīmes, reliģiozitāti, un sociālekonomisko statusu kā politiskās orientācijas saistības ar veselības uzvedību mediatorus pieaugušajiem. Pētījumā piedalījās 202 pieaugušie vecumā no 18 līdz 68 gadiem. Dati tika ievākti elektroniskās aptaujas veidā. Pētījumā tika izmantoti šādi instrumenti: veselības uzvedībai – Veselību veicinoša dzīvesveida aptauja (Health Promoting Lifestyle Profile II, HPLP II, Walker, Sechrist, & Pender, 1987, daļēju adaptāciju latviešu valodā veica Goluboviča, 2023); personības iezīmēm – Lielā Piecinieka aptauja, BFI-10-LV (Big Five Inventory-10, BFI-10; Rammstedt & John, 2007; adaptācija latviešu valodā Viktorija Perepjolkina, 2011; Viktorija Perepjolkina & Emīls Kālis, 2012); politiskās orientācijas diviem aspektiem tika izmantota Sociālā konservatīvisma skala (Trups-Kalne, Dimdins, 2011) un Atbalsta valsts lomai skala (Dimdins, 2012, 2014); reliģiozitātei – Reliģijas centralitātes skala (The Centrality of Religiousity Scale, CRS-5; Huber, 2012; adaptācija latviešu valodā Trups- Kalne I., 2019) un sociālekonomiskajam statusam – MacArthu Subjektīvā sociālā statusa skala (MacArthur Scale of Subjective Social Status, Adler, N. E., Epel, E. S., Castellazzo, G., & Ickovics, J. R. 2000; adaptācija latviešu valodā Dimdins, 2011). Iegūtie rezultāti liecina, ka pastāv vāja, pozitīva, statistiski nozīmīga korelācija starp veselības uzvedību un sociālo konservatīvismu (rs = 0,20), ekonomiskiem labējiem uzskatiem un Garīgo izaugsmi (rs = 0,15), Starppersonu attiecībām (rs = 0,15). Pozitīva, statistiski nozīmīga korelācija pastāv arī starp veselības uzvedību un reliģiozitāti (rs = 0,33), sociālekonomisko statusu (rs = 0,41), ekstraversiju (rs = 0,43), atvērtību pieredzei (rs = 0,31), labvēlīgumu (rs = 0,42), apzinīgumu (rs = 0,37), un statistiski negatīva korelācija ar neirotismu (rs = -0,29). Iegūtie rezultāti ļauj secināt, ka veselīgāki veselību veicinoši dzīvesveida paradumi ir raksturīgi cilvēkiem ar sociāli konservatīviem un ekonomiski labējiem uzskatiem, ar augstu ekstraversiju, atvērtību pieredzei, labvēlīgumu, apzinīgumu un zemāku neirotismu, indivīdiem, kas ir reliģiozi un ar augstāku sociālekonomisko status. Neirotisms un sociālekonomiskais statuss daļēji mediē sociālā konservatīvisma saistību ar veselības uzvedību, savukārt, apzinīgums un reliģiozitāte pilna mērā mediē sociālā konservatīvisma saistību ar veselības uzvedību, kas ļauj izskaidrot pozitīvo saistību starp mainīgajiem.Health is a core value of Latvia's healthcare system. The health and average life expectancy of Latvia's population is among the lowest among the countries of European Union which may be directly linked to unhealthy lifestyles. The aim of the study is to investigate personality traits, religiosity and socioeconomic status as mediators of political orientation and health behaviour among adults. The study involves 202 adults aged 18-68. Data was collected using an electronic questionnaire. The instruments used in the study are as follows: Health Promoting Lifestyle Profile II (HPLP II, Walker, Sechrist, & Pender, 1987, partially adapted into Latvian by Goluboviča, 2023); Big Five Inventory-10, BFI-10 (Rammstedt & John, 2007; adapted into Latvian by Viktorija Perepjolkina, 2011; Viktorija Perepjolkina & Emīls Kālis, 2012); Social Conservatism Scale (Trups-Kalne, Dimdins, 2011) and the Support for the Role of the State Scale (Dimdins, 2012, 2014); The Centrality of Religiousity Scale (CRS-5; Huber, 2012; adaptation into Latvian by Trups- Kalne I., 2019); MacArthur Scale of Subjective Social Status (Adler, N. E., Epel, E. S., Castellazzo, G., & Ickovics, J. R. 2000; adapted into Latvian by Dimdins, 2011). The results obtained show that there is a weak positive statistically significant correlation between health behaviour and social conservatism (r s = 0.20), right-wing economic views and spiritual growth (r s = 0.15), and interpersonal relationships (r s = 0.15). There is also a positive statistically significant correlation between health behaviour and religiosity (r s = 0.33), socioeconomic status (r s = 0.41), extraversion (r s = 0.43), openness to experience (r s = 0.31), benevolence (r s = 0.42), conscientiousness (r s = 0.37), and a statistically negative correlation with neuroticism (r s = -0.29). The results obtained allow arriving at a conclusion that healthier health-promoting lifestyle habits are characteristic of people with socially conservative and economically right-wing views, high extraversion, openness to experience, agreeableness, conscientiousness and lower neuroticism, individuals who are religious and have a higher socioeconomic status. Neuroticism and socioeconomic status partially mediate the relationship between social conservatism and health behaviour, while conscientiousness and religiosity fully mediate the relationship between social conservatism and health behaviour which explains the positive relationship between the variables.