LKPT depresijas simptomu skalas ukraiņu valodas versijas pamatotības pārbaude

Notiek ielāde...
Thumbnail Image

Datums

Journal Title

Journal ISSN

Volume Title

Publisher

Rīgas Stradiņa universitāte
Rīga Stradiņš University

Kopsavilkums

Pētījuma mērķis bija veikt Latvijas klīniskā personības testa ukraiņu versijas Depresijas simptomu skalas pamatotības un drošuma pārbaudi. Pētījuma aktualitāti nosaka COVID-19 pandēmija un karš Ukrainā, un ar to saistītā depresijas simptomu izplatības pieauguma tendence (UNHCR, 2023). kas rada nepieciešamību pēc psihometriski pārbaudītiem psihometriskiem instrumentiem ukraiņu valodā. Pētījumā piedalījās Latvijas un Ukrainas iedzīvotāji 97 respondenti vecumā no 18 līdz 61 gadam (M = 34,72; SD = 10,44), 41% vīriešu (n = 40) un 59% sieviešu (n = 57). Dzimtā valoda – ukraiņu. Pētījums veikts tiešsaistē pēc informatīvas piekrišanas apstiprināšanas, ievērojot ētikas prasības un konfidencialitāti. Visi pētījuma dalībnieki aizpildīja demogrāfisko anketu un Latvijas Klīniskā Personības testa (LKPT) ukraiņu valodas versijas Depresijas simptomu (DP), mazvērtības izjūtu (MI), depresivitātes (NEM4) un suicidālo domu (DPP) skalu (Perepjolkina et al., 2022) un Pacientu veselības aptauju-9 (PHQ-9) (Ukrainas kognitīvi biheiviorālās terapijas institūts, 2012). Pētījumā iegūto datu analīze uzrādīja, ka reakcijas (0,6-1,66) un diskriminācijas (0,42-0,80) indeksi atbilst psihometrijas prasībām. Kronbaha alfas koeficients (α = 0,95) liecina par ļoti augstu iekšējo saskaņotību. Starp LKPT DP skalu un PHQ-9 pastāv statistiski nozīmīga un cieša saistiba (ρ = 0,84; p < 0,01). Tāpat DP skala uzrādīja pozitīvu un ciešu saistībuar MI (ρ = 0,85; p < 0,01), NEM4 (ρ = 0,79; p < 0,01) un DPP (ρ = 0,58; p < 0,01) skalām. Diferenciālās vienumu funkcionēšanas (DIF) analīzes rezultāti, izmantojot loģistiskās regresijas modeli, neuzrādīja statistiski nozīmīgas atšķirības starp dzimumiem nevienā no skalas vienumiem, kas norāda uz mērinstrumenta dzimumneitralitāti. Iegūtie rezultāti liecina par LKPT ukraiņu versijas atbilstību LKPT testa krievu valodas versijas psihometriskiem kritērijiem. Turpmākajos pētījumos būtu vēlams veikt faktoru analīzi, lai padziļināti izvērtētu skalas struktūru.
The aim of the study was to evaluate the validity and reliability of the Ukrainian version of the Depression Symptoms Scale from the Latvian Clinical Personality Test (LKPT). The relevance of the study is driven by the COVID-19 pandemic and the ongoing war in Ukraine, both of which have contributed to a rising prevalence of depressive symptoms (UNHCR, 2023). These circumstances highlight the urgent need for psychometrically validated assessment tools in the Ukrainian language. The study involved 97 participants from Latvia and Ukraine, aged between 18 and 61 years (M = 34.72; SD = 10.44), of whom 41% were male (n = 40) and 59% female (n = 57). All participants were native Ukrainian speakers. The study was conducted online after obtaining informed consent, in accordance with ethical standards and ensuring data confidentiality. All respondents completed a demographic questionnaire, the Ukrainian version of the Latvian Clinical Personality Test (LKPT) — specifically, the Depression Symptoms Scale (DP), the Low Self-Esteem Scale (MI), the Depressivity Scale (NEM4), and the Suicidal Ideation Scale (DPP) (Perepjolkina et al., 2022), as well as the Patient Health Questionnaire-9 (PHQ-9) (Ukrainian Institute of Cognitive Behavioral Therapy, 2012). The data analysis showed that the item response indices (ranging from 0.6 to 1.66) and discrimination indices (ranging from 0.42 to 0.80) met psychometric standards. The Cronbach's alpha coefficient (α = 0.95) indicated very high internal consistency. Statistically significant and strong correlations were found between the LKPT Depression Symptoms Scale and the PHQ-9 (ρ = 0.84; p < 0.01). The DP scale also demonstrated strong positive correlations with the MI (ρ = 0.85; p < 0.01), NEM4 (ρ = 0.79; p < 0.01), and DPP (ρ = 0.58; p < 0.01) scales. The results of the Differential Item Functioning (DIF) analysis using a logistic regression model did not reveal any statistically significant differences between genders for any of the scale items, indicating that the instrument is gender-neutral. The results indicate that the Ukrainian version of the LKPT meets the psychometric criteria established for the Russian version of the LKPT. Future studies should consider conducting a factor analysis to further evaluate the scale’s structure.

Description

Veselības psiholoģija
Health psychology
Psiholoģija
Psychology

Citēšana

Kolekcijas