Direct Composite Veneers: A Clinical Guide to Selecting the Correct Layering Technique.

Abstract

Ievads: Estētikas jēdziens zobārstniecībā mūsdienās ir kļuvis tikpat nozīmīgs kā funkcija. Tiešie kompozītmateriālu venīri labi demonstrē šo pretstatījumu - nav iespējams pilnībā izmantot to potenciālu bez padziļinātas izpratnes par zobu morfoloģiju, krāsu teoriju, optiskajām, mehāniskajām īpašībām, kā arī par zobu audiem un sveķu bāzes kompozītmateriāliem (RBC). Biomimētikai ir būtiska nozīme gan materiālu, gan to slāņošanas tehniku izvēlē. Mērķis: Šī literatūras apskata mērķis bija novērtēt un sniegt pārskatu par pašreizējām kompozītmateriālu slāņošanas tehnikām un tonēšanas principiem, ko izmanto veidojot tiešos kompozītmateriāla venīrus, ņemot vērā to īpašības un nianses, par kurām klīnicistam jābūt zinošam, lai integrētu krāsu un estētisko komponenti. Materiāli un metodes: Tika izmantota Rīgas Stradiņa universitātes vienotā bibliotēkas meklēšanas sistēma Primo by Ex Libris, lai atlasītu recenzētiem rakstus, akadēmiskos žurnālus un atbilstošas publikācijas par tiešajiem kompozītmateriālu venīriem un to slāņošanas metodēm. Tika veikta visaptveroša literatūras izpēte. Uzmanība tika pievērsta atslēgvārdu izvēlei, nosakot izslēgšanas un iekļaušanas kritērijus, izmantojot tos kā pētījuma vadlīnijas. Izvēlētie raksti tika iekļauti pēc pakāpeniskas virsraksta, kopsavilkuma un visbeidzot pilna teksta pārbaudes. Rezultāti un Diskusija: Galvenie aspekti, kas ietekmē slāņošanas tehnikas izvēli, ir - 1) esošā kavitāte (kavitātes apjoms, dziļums un platums); 2) cik dabiski ir skartie un blakus esošie zobi tonalitātes un anatomisko variāciju ziņā (piemēram, izteikti mameloni, halo efekts); 3) trūkstošie zobu audi un to apjoms (kavitātes klase, incizālo šķautņu nodilums); 4) pacienta vēlmes. Polihromatiskā slāņošanas tehnika dod augstākus estētiskos rezultātus, jo tā nosaka slāņu loģisku secību. Tumšas krāsas maskēšanai, vieglam zobu nodilumam un estētiskai atjaunošanai bez incizālās šķautnes pagarināšanas priekšroka tiek dota dabiskai slāņošanas tehnikai. Secinājums: Katrai restaurācijai jāimitē dabiskā zoba struktūra - gan optikas, gan mehānisko īpašību ziņā. To nav iespējams izdarīt bez padziļinātas izpratnes par sveķu bāzes kompozītmateriāliem, to īpašībām, mijiedarbību ar apkārtesošiem zobu audiem un to, kā kompozītmateriāla slāņu biezums ietekmē estētisko gala rezultātu.Introduction: Nowadays, the concept of aesthetics in dentistry has evolved to assume significance on the same level as function. Direct composite veneers exhibit this inherent dichotomy well – it is impossible to achieve their full potential without profound understanding of dental morphology, colour theory, optical and mechanical properties of both natural tooth tissue and resin-based composites (RBCs). Thus, biomimetics play a key role in choosing both the material and its layering technique. Aim: The purpose of this review of the literature was to evaluate and give an overview of current composite layering techniques and shading concepts used for direct composite veneers, their characteristics, and nuances about which the clinician must be knowledgeable, providing a clinical rationale for obtaining reliable colour and aesthetic integration along with all of it. Materials and methods: A comprehensive literature review was conducted using Primo by Ex Libris, the unified library discovery system provided by Rīga Stradiņš University, to access a variety of peer-reviewed articles, academic journals, and relevant publications with reference to direct composite veneers and methods of their stratification. Considerable attention was paid to the choice of specific keywords with exclusion and inclusion criteria, using these parameters as the guiding framework for the investigation. All articles of choice were included after stepwise screening of the tittle, the abstract, and then finally the full text. Results and Discussion: The main aspects that influence the selection of a layering technique are – 1) the available working room (the extent of the cavity, its depth and width), 2) the natural characteristic of affected and adjacent teeth in terms of chromaticity and anatomical variation (e.g. expressed mamelons, present halo at the incisal edge, colour gradient), 3) the type and amount of substrate missing (class of the cavity, degree of attrition of the incisal edge), and 4) what is the patient’s desire. The polychromatic layering technique will produce higher aesthetic results, because it establishes the logical sequence of replaced layers. For dark discolouration camouflage, mild tooth wear, and aesthetic build-up without incisal edge increase, the natural layering concept is preferred. Conclusion: In any case, each restoration placed should seek to mimic the natural structure of the tooth, both in terms of optics and mechanics. This cannot be done without a profound understanding of resin-based-composites, their innate characteristics, how they react with surrounding tooth tissues, and how the thickness of the placed resin layer influences the end result.