Augstu sasniegumu sporta vadība Latvijā. Promocijas darbs

Abstract

„CITIUS, ALTIUS, FORTIUS” latīniski jeb „Ātrāk, augstāk, spēcīgāk” latviešu valodā skan olimpiskā devīze, kas definē sporta mērķi un izsaka olimpiskās kustības centienus. Olimpiskā devīze vēsta par nepārtrauktu progresu. Sacenšoties ir būtiski būt pirmajam, pārspēt rekordus, pārkāpt limitus. Olimpisko spēļu zelta medaļa ir vispazīstamākais sportisko sasniegumu simbols, un tā reprezentē sportiskās kompetences virsotni. Ne visi sportisti spēj kvalificēties olimpiskajām spēlēm, un, ja nu tomēr, uz pjedestāla ir tikai trīs vietas (Starkes, Ericsson, 2003). Kas nepieciešams, lai nokļūtu uz pjedestāla? Panākumi augstu sasniegumu sportā vairs nav tikai individuāla sportista personīgais mērķis. Atbalsts sportistiem un sportisko panākumu gūšanai ir tieši saistīts ar augstu sasniegumu sportu. Pēc savas būtības augstu sasniegumu sportam ir nepieciešami starptautiskie panākumi (De Bosscher, Shibli, 2015). Dažādas valstis palielina ieguldījumus augstu sasniegumu sportā, lai attīstītu sportistus, kuri pārstāvēs valsti galvenajās starptautiskajās sacensībās, lai gūtu starptautiskus panākumus (Andersen, Ronglan, 2012; De Bosscher, Shibli, 2015; Digel, 2005; Lyle, 1997; Sotiriadou, De Bosscher, 2013) un lai sasniegtu plašākus mērķus, piemēram, lai gūtu starptautisku ievērību, veicinātu patriotismu un attīstītu ekonomiku (Bergsgard, Houlihan, Mangset, Nodland, Rommetvedt, 2007; Grix, Carmichael, 2011; Houlihan, Green, 2008). Sportiskais sniegums rodas no neskaitāmu faktoru kombinācijas. Ikviens zinātnieks cenšas atbildēt uz jautājumu, kādi ir šie faktori un cik noteicošs ir katrs no tiem. Pētnieki ir uzskaitījuši vairākus faktorus, kas ietekmē augstu sasniegumu sportu un attiecīgi – panākumus. Piemēram, fiziskās, tehniskās un taktiskās prasmes, psihiskās un emocionālās prasmes, ģenētiskie faktori, treniņi un prakse, pieeja kvalitatīviem treniņiem, ekipējums un sporta būves, kā arī iespēja piedalīties starptautiskās sacensībās (piemēram, resursi, lai segtu starptautisko ceļojumu izmaksas un dalību sacensībās) (Starkes, Ericsson, 2003). Vairāki zinātnieki veikuši pētījumus sporta nozarē ar mērķi noteikt būtiskākos faktorus, lai gūtu starptautiskus panākumus (De Bosscher, Bingham, Shibli, Van Bottenburg, De Knop 2007; Houlihan, Green, 2008; Sotiriadou, Shilbury, 2009; Andersen, Ronglan, 2012; Singh, Dureja, 2014; Smolianov, Gallo, Naylor, 2014), un izpētīt kopīgās un atšķirīgās iezīmes pastāvošajās sistēmās (Green, Oakley, 2001; Digel, 2005; Green, Houlihan, 2005), salīdzinot dažādās valstīs (piemēram, Austrālijā, Kanādā, Francijā, Spānijā, Lielbritānijā, Ķīnā, Polijā, Krievijā, ASV, Itālijā, Norvēģijā, Austrijā un Vācijā) pastāvošās sporta vadības sistēmas (Andersen, Ronglan, 2012; Bergsgard et al., 2007; Houlihan, Green, 2008). Ņemot vērā augstu sasniegumu sporta vadības sistēmu attīstību Eiropā un pasaulē, un analizējot augstu sasniegumu sporta jomas tendences Latvijā, jāatzīmē, ka neizdevās atrast pētījumus par augstu sasniegumu sporta vadību Latvijā. Jāsecina, ka līdz šim augstu sasniegumu sporta vadība Latvijā ir maz pētīta un aprakstīta. Pamatojoties uz 2003. gadā pieņemtajiem Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem, Izglītības un zinātnes ministrija ir par sporta nozari atbildīgā valsts pārvaldes iestāde. Savukārt ik gadu vairāk nekā pusi no valsts finansējuma valsts uztic nevalstiskajām sporta organizācijām valsts deleģēto un Sporta likumā noteikto uzdevumu veikšanai. Latvijas politikas plānošanas dokumentos par sporta politikas prioritāti ir noteikts bērnu un jauniešu sports un sports visiem (LR MK, 2013). Augstu sasniegumu sports ir viens no četriem sporta politikas virzieniem ar mērķi nodrošināt, lai augsta līmeņa sportisti un valsts izlases (t.sk. komandu sporta spēlēs) varētu sagatavoties un startēt olimpiskajās spēlēs, Pasaules spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos, kā arī pasaules līmeņa prāta sporta spēlēs (sporta spēļu kvalifikācijas turnīros un finālsacensībās) (LR Saeima, 2002b). Pretrunas rodas brīdī, kad dokumentos noteiktie mērķi jāsasniedz un uzdevumi jāizpilda, jo ņemot vērā iepriekšminēto – jāsecina, ka panākumus ne tikai gribam, bet tie ir arī nepieciešami. Tādēļ rodas jautājums, kāda ir augstu sasniegumu sporta pārvaldība Latvijā? Promocijas darba tēma izvēlēta, pamatojoties uz to, ka panākumi augstu sasniegumu sportā ir būtiski ne tikai sportistam, bet arī valstij kopumā, un, lai gūtu panākumus, – sportistam ir nepieciešams daudzpusīgs atbalsts. Lai augstu sasniegumu sports valstī attīstītos, to ir nepieciešams vadīt, tātad – valdībai ir būtiska loma augstu sasniegumu sporta attīstībā. Visizplatītākās definīcijas, kuras lieto arī citi zinātnieki – augstu sasniegumu sportu skaidro kā sportista dalību augstākā līmeņa sacensībās, piemēram, Eiropas vai pasaules čempionāts, olimpiskās spēles (Torres, McLaughlin, 2015; De Bosscher, Shibli, 2015; Andersen, Ronglan, 2012). Izstrādājot augstu sasniegumu sporta vadības sistēmu valstī, jāņem vērā faktori, kas ietekmē augstu sasniegumu sporta attīstību un starptautiskos panākumus un ir ietekmējami no valdības puses, jo ir arī faktori, kurus funkcionāri ietekmēt nevar. No tā var secināt, ka, plānojot augstu sasniegumu sporta attīstību ilgtermiņā un nodrošinot atbalstu sportistiem, uzlabosies viņu panākumi augstu sasniegumu sportā. Pamatojoties uz iepriekšminēto un identificētajām pretrunām, var spriest par promocijas pētījuma izvēlētā temata „Augstu sasniegumu sporta vadība Latvijā” aktualitāti.