Sirds netiešas masāžas kvalitāti ietekmējošie faktori

Abstract

Ievads: Augstas kvalitātes kardiopulmonālā reanimācija (KPR) būtiski ietekmē izdzīvošanas rādītājus sirdsdarbības apstāšanās gadījumā. Reāllaika atgriezeniskās saites tehnoloģijas tiek izmantotas, lai uzlabotu krūškurvja kompresiju (KK) izpildi, taču to efektivitāte dažādu palīdzības sniedzēju grupās vēl tiek pētīta. Mērķi: Novērtēt, kā palīdzības sniedzēju antropometriskie, profesionālie un dzīvesveida rādītāji – ieskaitot dzimumu, augumu, svaru, ĶMI, fiziskās aktivitātes veidu, darba vidi un praktisko KPR pieredzi – ietekmē krūškurvja kompresiju kvalitāti. Tika analizēta arī reāllaika atgriezeniskās saites ietekme uz šiem rādītājiem. Metodes: Pētījumā piedalījās 90 dalībnieki, kuri veica 2 minūšu krūškurvja kompresiju ciklu uz KPR manekena, vispirms bez, bet pēc tam – ar atgriezeniskās saites tehnoloģiju. Tika reģistrēti KPR kvalitātes rādītāji (kopējais sniegums, dziļums u.c.) un salīdzināti ar dalībnieku aptaujās iegūtajiem datiem. Datu analīzē izmantotas neparametriskas statistikas metodes. Rezultāti: Vienīgais faktors, kas statistiski nozīmīgi uzlaboja KPR kopējo kvalitāti, bija reāllaika atgriezeniskā saite (p < 0,0001). Antropometriskie rādītāji neietekmēja kopējo sniegumu, bet bija vāja pozitīva korelācija starp svaru, ĶMI, augumu un kompresiju dziļumu. Fiziskās aktivitātes, dzimums, darbs veselības aprūpē un pieredze reālā vai simulētā vidē būtiski neietekmēja rezultātus, taču tendences bez atgriezeniskās saites norādīja uz iespējamām priekšrocībām pieredzējušajiem dalībniekiem. Atslēgas vārdi: Kardiopulmonālā reanimācija, krūškurvja kompresijas, atgriezeniskā saite, kvalitātes uzlabošana, veselības aprūpes simulācija, fiziskā sagatavotība.Introduction: High-quality cardiopulmonary resuscitation (CPR) has a significant impact on survival rates in cases of cardiac arrest. Real-time feedback technologies are increasingly used to improve the performance of chest compressions (CC), although their effectiveness across different types of rescuers remains under investigation. Objectives: To evaluate how rescuers’ anthropometric, professional, and lifestyle characteristics – including gender, height, weight, body mass index (BMI), type and frequency of physical activity, work in a medical facility, and previous CPR experience – affect the quality of chest compressions. The study also analyzed the effect of real-time feedback on these outcomes. Methods: The study included 90 participants who performed a 2-minute chest compression cycle on a CPR manikin, first without and then with real-time feedback technology. CPR quality indicators (total performance score, compression depth, etc.) were recorded and compared to data collected through participant questionnaires. Non-parametric statistical methods were used for data analysis. Results: The only statistically significant factor associated with improved CPR quality was the use of real-time feedback (p < 0.0001). Anthropometric indicators did not significantly affect total performance, although weak positive correlations were observed between weight, BMI, height, and compression depth. Physical activity, gender, workplace environment, and real or simulated CPR experience did not significantly influence outcomes, though trends in the no-feedback group suggested a slight advantage for more experienced participants. Keywords: Cardiopulmonary resuscitation, chest compressions, real-time CPR feedback, quality improvement, healthcare simulation, physical fitness