Viltvārža fenomena aptaujas adaptācija latviešu valodā

Abstract

Interese par viltvārža fenomenu ir pieaugusi pēdējo gadu laikā gan sociālajos tīklos, gan zinātniskajā literatūrā (Feenstra et al., 2020). Pats par sevi viltvārža fenomens netiek uzskatīts par klīnisku, taču tam ir cieša saistība ar trauksmi (Denese, 2022; Andersson et al., 2023), izdegšanu (Villwock et al., 2016), depresiju (Yash et al., 2024) un profesionālo izaugsmi (Feenstra et al., 2020). Ir pamanāmi trūkumi pētījumos saistībā ar fenomena izpausmi, it īpaši saistībā ar dzimumatšķirībām un atšķirībām starp dažādiem izglītības līmeņiem (Bravata et al., 2020; Kristoffersson et al., 2024). Šī bakalaura darba mērķis bija adaptēt Viltvārža fenomena testu latviešu valodā. Pētījuma jautājumi bija: Kādi ir aptaujas pantu psihometriskie rādītāji (reakcijas un diskriminācijas indekss)?; Kādi ir aptaujas iekšējās saskaņotības rādītāji?; Kāda ir aptaujas noturību laikā?; Kāda ir aptaujas faktoru struktūra?; Vai pastāv atšķirības testa rādītājos starp dzimumiem?; Vai pastāv atšķirības testa rādītājos starp dažādiem izglītības līmeņiem? Šis darbs sastāv no ievada, teorētiskā literatūras pārskata par viltvārža fenomenu, kurā tiek izpētīta pieejamā literatūra saistībā ar viltvārža fenomenu, tā dzimumatšķirībām un tā izpausmi akadēmiskajā vidē. Kā arī ir veltīta nodaļa testa adaptācijai un vadlīnijām. Tam seko pētījuma metodes apraksts, rezultāti, diskusija, secinājumi un priekšlikumi un rekomendācijas. Pētījuma izlase sastāvēja no 109 respondentiem (75,2% sievietes, 24,8% vīriešu), vecumā no 18 līdz 63 (M = 34,91, SD = 14,62). Tika adaptēta Viltvārža fenomena skala (Impostorism scale; Leary et al., 2000). Respondenti tika aicināti dalībai pētījumā, izsūtot aptauju caur sociālajiem (Whatsapp un Instagram). Nobeigumā tiek secināts, ka viltvārža fenomena tests ir adaptēts veiksmīgi. Kronbaha alfas rādītāji liecina par labu iekšējo saskaņotību, psihometriskie rādītāji lielākoties uzrādīja psihometrikas normām atbilstošus rādītājus. Izņēmums bija reakcijas indekss diviem pantiem, taču šie rezultāti var būt skaidrojami kā statistiskā kļūda. Tā pat tika norādīta spēcīga instrumenta noturība laikā, kā arī apstiprinājās instrumenta vienfaktora struktūra. Atšķirības starp dzimumiem netika konstatētas, taču tika noteiktas statistiski nozīmīgas atšķirības starp izglītības līmeņiem.Interest in the impostor phenomenon has increased in recent years, both on social media and in scientific literature (Feenstra et al., 2020). The impostor phenomenon itself is not considered a clinical condition, however it is closely associated with anxiety (Denese, 2022; Andersson et al., 20230, burnout (Villwock et al., 2016), depression (Yash et al., 2024) and professional developments (Feenstra et al., 2020). Noticeable gaps exist in research concerning the prevalence of the phenomenon, particularly in relation to gender differences and differences across levels of education (Bravata et al., 2020; Kristoffersson et al., 2024). The aim of this bachelor’s thesis was to adapt the Impostor Phenomenon suvery into Latvian. The research questions were: What are the psychometric properties of the survey items?; What are the internal consistency indicators of the survey?; What is the test – retest reliability of the survey?; What is the factor structure of the survey?; Are there gender differences in the test results?; Are there differences in the test results between different levels of education? This thesis consists of an introduction, a theoretical literature review on the impostor phenomenon, which examines available literature related to the phenomenon, its gender differences, and it prevalence in academic environments. A chapter is also dedicated to the test adaptation and guidelines. This is followed by a description of the research methods, results, discussion, conclusions, and suggestions and recommendations. The research sample consisted of 109 participants (75,2% women, 24,8% men), aged 18 – 63 (M = 34,91, SD = 14,62). The Impostorism Scale (Leary et al., 2000) was adapted and respondents were recruited by distributing the survey via social media (Whatsapp and Instagram). In conclusion, it is determined that the impostor phenomenon test was successfully adapted. Cronbach’s alpha indicated good internal consistency, psychometric indicators mostly showed high and strong values. An exception was the item difficulty index for two items, however these results may be explained as statistical errors. The instrument also showed strong reliability, and the one – factor structure of the instrument was confirmed. No gender differences were found, however statistically significant differences were identified between levels of education.