Radniecība un valsts attiecības Livonijā 13.–16. gadsimtā (ar ieskatu līdz 19. gadsimtam)
No Thumbnail Available
Date
2024
Authors
Journal Title
Journal ISSN
Volume Title
Publisher
Rīgas Stradiņa universitāte
Abstract
In Chapter 3 of the book "Kinship and State Performance in Contemporary Latvia", historian Vija Stikāne analyses the manifestations of kinship in the territory of modern Latvia until the mid-19th century. The chapter presents a surprisingly diverse and, from a modern perspective, unusual picture in which various expressions of kinship (e.g., what counts as kin for the purposes of inheritance or marriage) are often contradictory, ambiguous and fluid. With the onset of first compilations of laws in the 13th century, administrative institutions have attempted at regulating both the “correct” relationships and determining whose inheritance is legitimate. In medieval urban society and among the aristocracy, a special role is played by marriages conducted by the church (“real marriages”). The kinship relations of the peasant class until the mid-19th century are relatively insignificant and difficult to trace. Aristocrats, on the contrary, display strong interest not only in their own ancestors, but also in the regulation of in-laws, property relations, and permissible marriage between different categories. For the Medieval townspeople, especially for the guilds of craftsmen, kinship through the father’s or mother’s line was often a prerequisite for permission to engage in a profession.
Grāmatas "Radniecība un valsts īstenošana mūsdienu Latvijā" trešā nodaļa "Radniecība un valsts attiecības Livonijā 13.–16. gadsimtā (ar ieskatu līdz 19. gadsimtam)" ir vēsturnieces Vijas Stikānes ieskats radniecības izpausmēs mūsdienu Latvijas teritorijā līdz 19. gadsimta vidum. Autore attēlo pārsteidzoši daudzveidīgu un no mūsdienu skatījuma neparastu ainu, kurā dažādas radniecības izpausmes (piemēram, par to, kas tiek uzskatīts par radinieku mantošanas vai laulību vajadzībām) bieži ir pretrunīgas, neskaidras un mainīgas. Sākot jau ar pirmajiem likumu apkopojumiem 13. gadsimtā, redzama pārvaldes institūciju nozīmīgā loma, regulējot gan “pareizās” attiecības, gan nosakot, kura mantošana ir leģitīma. Viduslaiku pilsētu sabiedrībā un aristokrātijas vidū īpašu lomu ieņem laulības, kuras noslēgtas ar baznīcas palīdzību (“īstās laulības”). Radniecības attiecības zemnieku kārtai līdz pat 19. gadsimta vidum ir samērā maznozīmīgas un grūti izsekojamas, toties aristokrātijas dzīvē novērojama mutuļojoša interese ne tikai par senčiem, bet arī par svainības regulējumu, mantiskajām attiecībām, noteiktām radniecības kategorijām un pieļaujamo laulību starp šīm dažādajām kategorijām. Arī pilsētnieku dzīvē, it īpaši cunftēm, radniecība pa tēva vai mātes līniju nereti bija priekšnoteikums atļaujai nodarboties ar kādu amatu. Rakstā skaidri iezīmējas dažādu pārvaldes institūciju (piemēram, baznīcas) loma radniecības veidošanā.
Grāmatas "Radniecība un valsts īstenošana mūsdienu Latvijā" trešā nodaļa "Radniecība un valsts attiecības Livonijā 13.–16. gadsimtā (ar ieskatu līdz 19. gadsimtam)" ir vēsturnieces Vijas Stikānes ieskats radniecības izpausmēs mūsdienu Latvijas teritorijā līdz 19. gadsimta vidum. Autore attēlo pārsteidzoši daudzveidīgu un no mūsdienu skatījuma neparastu ainu, kurā dažādas radniecības izpausmes (piemēram, par to, kas tiek uzskatīts par radinieku mantošanas vai laulību vajadzībām) bieži ir pretrunīgas, neskaidras un mainīgas. Sākot jau ar pirmajiem likumu apkopojumiem 13. gadsimtā, redzama pārvaldes institūciju nozīmīgā loma, regulējot gan “pareizās” attiecības, gan nosakot, kura mantošana ir leģitīma. Viduslaiku pilsētu sabiedrībā un aristokrātijas vidū īpašu lomu ieņem laulības, kuras noslēgtas ar baznīcas palīdzību (“īstās laulības”). Radniecības attiecības zemnieku kārtai līdz pat 19. gadsimta vidum ir samērā maznozīmīgas un grūti izsekojamas, toties aristokrātijas dzīvē novērojama mutuļojoša interese ne tikai par senčiem, bet arī par svainības regulējumu, mantiskajām attiecībām, noteiktām radniecības kategorijām un pieļaujamo laulību starp šīm dažādajām kategorijām. Arī pilsētnieku dzīvē, it īpaši cunftēm, radniecība pa tēva vai mātes līniju nereti bija priekšnoteikums atļaujai nodarboties ar kādu amatu. Rakstā skaidri iezīmējas dažādu pārvaldes institūciju (piemēram, baznīcas) loma radniecības veidošanā.
Description
Keywords
Livonija, valsts, radniecība, baznīca, vēsture, laulība, ģimene
Citation
Stikāne, V. 2024. Radniecība un valsts attiecības Livonijā 13.–16. gadsimtā (ar ieskatu līdz 19. gadsimtam). No: Sedlenieks, K., red. Radniecība un valsts īstenošana mūsdienu Latvijā. Rīga: RSU, 99.-146. lpp.