Māsu attieksme pret kanisterapiju bērnu un senioru veselības aprūpē

Abstract

Bakalaura darba tēma: Māsu attieksme pret kanisterapiju bērnu un senioru veselības aprūpē. Aktualitāte: Kanisterapija ir plaši zināma, atzīta un pielietojama metode dažādu veselības problēmu un psiholoģisko stāvokļu ārstēšanā. Spēja būt līdzjūtīgiem un uzmanīgiem ir ļoti nozīmīga terapijā, kur pacientiem nepieciešama emocionāla atbalsta sajūta. Pētījumi apliecinājuši, ka suņu terapija efektīvi mazina stresu un pozitīvi ietekmē garīgo veselību, samazinot vientulības sajūtu un veicinot emocionālo labklājību, tādejādi būtiski pieaugot kanisterapijas nozīmei. Pētījuma mērķis: Noskaidrot un salīdzināt māsu attieksmi pret kanisterapijas pielietošanu bērnu un senioru veselības aprūpē. Pētījuma hipotēzes: pirmā hipotēze - nav statistiski nozīmīgas atšķirības starp māsu attieksmi pret kanisterapijas pielietošanu bērnu un senioru veselības aprūpē. Otrā hipotēze - pastāv statistiski nozīmīga atšķirība starp māsu attieksmi pret kanisterapijas pielietošanu bērnu un senioru veselības aprūpē. Pētījuma metode: kvantitatīvs, neeksperimentāls šķērsgriezuma salīdzinošs pētījums, kā instrumentu pielietojot autores veidotu aptaujas anketu, kurā ievietoti seši demogrāfiskie jautājumi un 15 slēgtā tipa jautājumi, kas veidoti Likerta skalā. Pētījumā piedalījās 100 māsas, kuras strādā Bērnu Klīniskajā Universitātes slimnīcā (BKUS) un sociālos aprūpes centros (SAC). Pētījuma rezultāti: kopējā attieksme pret kanisterapiju būtiski atšķiras starp māsām, kas apstiprina otro hipotēzi. Gan BKUS, gan SAC strādājošās māsas izteica kopīgu pozitīvu attieksmi pret kanisterapijas potenciālu mazināt bailes un vientulību, kā arī atbalstītu kanisterapiju veselības aprūpes programmās un ieteiktu to citām veselības iestādēm un aprūpes mājām. Tomēr starp abām grupām pastāvēja atšķirīgi viedokļi par kanisterapijas efektivitāti pacienta emocionālā atbalsta sniegšanai un ietekmi uz emocionālo labsajūtu. Saturs: Darbs sastāv no 35 lapaspusēm, 2 tabulām un 3 pielikumiem. Darbā tika izmantoti 50 literatūras avoti. Atslēgas vārdi: kanisterapija, māsas, attieksme, veselības aprūpe, bērni, senioriThe topic of the bachelor's thesis: nurses’ attitudes towards canistherapy in children’s and senior’s healthcare. Actuality: Canistherapy is a well-known, recognized, and applied method for treating various health problems and psychological conditions. During the COVID-19 pandemic, social isolation and mental health problems increased, with people experiencing sleep disturbances and insomnia, burnout, and mental exhaustion. Compassion and attentiveness are very important in therapy, where patients need to feel emotionally supported. Studies have shown that canistherapy is effective in reducing stress and positively impacts mental health, reducing feelings of loneliness and promoting emotional well-being, thus significantly increasing the importance of canistherapy. The aim of the study: To identify and compare nurses' attitudes towards using canistherapy in children's and senior’s healthcare. Research hypotheses: First hypothesis: There is no statistically significant difference between nurses' attitudes towards the use of canistherapy in children's and seniors' healthcare. The second hypothesis is that there is a statistically significant difference between nurses' attitudes towards the use of canistherapy in children's and seniors' healthcare. Research method: quantitative, non-experimental, cross-sectional comparative study, using as an instrument a questionnaire designed by the author, containing six demographic questions and 15 closed-ended questions, designed on a Likert scale. 100 nurses working at the Children's Clinical University Hospital and in social care centers participated in the study. Research results: overall attitudes towards canistherapy differ significantly among nurses, which supports the second hypothesis. Nurses working in both Children's Clinical University Hospital and social care centers expressed a common positive attitude towards the potential of canistherapy to reduce fear and loneliness, would support canistherapy in healthcare programmes and would recommend it to other health facilities and care homes. However, there were differing views between the two groups on the effectiveness of canistherapy in providing emotional support to patients and the impact on emotional well-being. Content: the work consists of 35 pages, 2 tables, 3 appendices. 50 literary sources were used in the work. Keywords: canistherapy, nurses, attitudes, healthcare, children, seniors